Izglītības ministrs: Skolotāju algu palielināšana nākamgad ir ļoti reāla

Apollo
21 komentārs

Skolotāju algu palielināšana nākamgad ir ļoti reāla, ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Izglītības ministrs: Skolotāju algu palielināšana nākamgad ir ļoti reāla

Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Taujāts, vai nākamajā gadā viņam izdosies iegūt finansējumu un palielināt skolotāju algas, ministrs sacīja: «Izredzes ir ļoti, ļoti reālas. Es, protams, darīšu visu, lai to [finansējumu] dabūtu.»

Sarunu ar prezidentu ministrs vērtēja kā konstruktīvu. «Prezidentam arī ir skaidrs, ka izaicinājumi izglītības un zinātnes jomā ir milzīgi, ka mantojums ir diezgan smags un ekspektācijas ir diezgan augstas. «Prezidents arī aicināja, ja ir nepieciešama kāda palīdzība, dot ziņu,» piebilda politiķis.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka Valsts prezidents tikšanās laikā pauda atbalstu ministra iecerēm skolotāju atalgojuma, profesionālās izglītības un augstākās izglītības pamatuzstādījumos, novēlot aktīvu rīcību un neatlaidību. «Izglītības virziens mūsu valsts nākotnei ir pats nozīmīgākais. Daudzu gadu garumā šīs jomas problēmjautājumu risināšana nav novesta līdz rezultātam. Atlikt tos vairs nedrīkst.»

«Mans uzdevums ir kopā ar nozari apzināt visus izaicinājumus, sākt par tiem atklāti runāt un kopīgi piedāvāt risinājumus,» tā savu kopīgo redzējumu par darbu ministra amatā pauda Dombrovskis.

Runājot par skolotāju atalgojumu, abas puses bija vienisprātis, ka tam ir jāstimulē jaunās paaudzes pedagogu ienākšanu skolās, novēršot augsti kvalificēto skolotāju aizplūšanu no izglītības nozares. Šai ziņā ministrs lielu nozīmi piešķir skolotāju novērtēšanai un kompetences pakāpju piešķiršanai. Vienlaikus būtisks Valsts prezidenta un ministra skatījumā ir jautājums par izglītības kvalitāti, lai tā būtu vienlīdz konkurētspējīga kā lielās pilsētās, tā lauku reģionos.

«Profesionālā izglītība ar dažiem nelieliem izņēmumiem ir visnotaļ kritiskā stāvoklī, un reformas šeit ir vairāk nekā nepieciešamas,» uzsvēra Valsts prezidents. Uz to ministrs atbildēja, ka viņa rīcībā attiecībā uz profesionālo izglītību dominēs divi aspekti, proti, uzņēmumu iesaistīšana skolēnu profesionālās izglītošanas atbalstīšanā un profesionālo skolu pakāpeniska sasaite ar industriālo zonējumu valstī, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija.

Attiecībā uz augstāko izglītību Dombrovska iecerēs ir augstskolu nodalīšana pēc vairāku telpu principa, vienā no tām iekļaujot tās augstskolas, kuru studiju programmas ir novērtētas kā konkurētspējīgas arī starptautiskajā līmenī un, kuru atzīšanā piedalījušies ārvalstu izglītības eksperti. Turklāt šādu mācību iestāžu darbības būtiska sastāvdaļa būtu pētniecības darbs. Pārējās augstskolu, tostarp reģionālo, darbības kritēriji būtu to akreditācija un absolventu iekļaušanās darba tirgū vērtējums pēc studiju pabeigšanas. «Augstskolu akreditācijā noteikti jāņem vērā arī to programmu atbilstība Latvijas darba tirgus vajadzībām un prasībām,» atzina Valsts prezidents Bērziņš. Uz to ministrs atbildēja, ka tiks veidota statistika par augstskolu absolventiem, lai varētu novērtēt viņu piemērotību darba tirgum tieši konkrētajā profesijā, kura augstskolā apgūta.

Runājot par zinātnes jomu, abi sarunas dalībnieki vienojās, ka šī gada beigās pieejamie zinātnes institūtu izvērtēšanas rezultāti kalpos par objektīvu pamatu turpmākajam valsts atbalstam zinātnieku darbībai. Vienlaikus Valsts prezidents un ministrs uzsvēra, ka zinātniekiem savu iespēju robežās būtu jāiesaistās arī izglītības darbā, tādējādi mazinot kraso nodalījumu starp zinātni un augstskolu, kāds šobrīd vērojams Latvijā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) sašutums par ministra neveiklajiem izteikumiem, ka skolotāju algas, salīdzinot ar mediķu algām, esot prioritāte, sasniedzis arī Melngalvju namu. Taču šis jautājums, pēc ministra teiktā, sarunā ar prezidentu nav skarts.

Tikšanās laikā uzmanība veltīta ministra galvenajām prioritātēm - Vācijas modeļa pārņemšanai profesionālajā izglītībā, skolotāju atalgojumam, reformām augstākajā izglītībā un zinātnes novērtējumam.

Ministrs atkārtoti skaidroja, kādēļ viņam sanācis neveikli izteikties, proti, atalgojuma līmenis mediķiem, skolotājiem, politiskiem, ugunsdzēsējiem un daudziem citiem ir zem jebkuras kritikas. «Es centos izskaidrot kolēģiem, kāpēc. Lai gan, no vienas puses, mēs cīnīsimies par finansējumu un atalgojumu visiem savas nozares cilvēkiem - gan pedagogiem, gan augstskolu pasniedzējiem, gan zinātniekiem, ja mums ir jāizvēlas viena prioritāte, tad mēs izvēlamies, ka vislielākā prioritāte ir skolotāji. Jo gan augstskolu pasniedzējiem, gan zinātniekiem ir iespēja piesaistīt privāto finansējumu, bet skolotājiem tādas iespējas nav.»

«Diemžēl sanāca neveiksmīgs salīdzinājums ar mediķiem,» atzina Dombrovskis, uzsverot, ka viņš par šo jautājumu gan publiski, gan personīgi atvainojies.

LETA jau ziņoja, ka LVSADA valde pauda neizpratni un nosodījumu par izglītības ministra izteikumiem, raksturojot situāciju veselības aprūpē, un prasīja ministra atvainošanos. Ministrs tādu arī pauda.

Dombrovskis otrdien «TV3» ziņu sižetā paziņoja, ka skolotāju algas, salīdzinot ar mediķu algām, ir prioritāte, un pedagogi algas pielikumu pelnījuši vairāk nekā ārsti. Izglītības ministrs uzskata, ka pedagogu darba rezultāti izpaužas visas dzīves garumā un tiem ir atdeve ilgtermiņā, savukārt mediķu darba uzdevums ir vai nu cilvēka glābšana burtiskā nozīmē, vai arī, piemēram, sāpju samazināšana. Ministrs atklāti norādīja, ka cilvēki nereti ir gatavi mediķiem piemaksāt par pakalpojumiem ārpus kārtas. «Ja ņemam vērā mediķu iespējas piesaistīt finansējumu, pedagogiem tās ir mazākas,» norādīja Dombrovskis.

Šie izteikumi mediķus aizvainojuši, tāpēc LVSADA pieprasīja izglītības ministram nekavējoties publiski atvainoties par veselības nozares darbinieku goda un cieņas aizskārumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv