Izlaidums bez atestāta — bezjēdzīgs tusiņš

Apollo
0 komentāru

Sestdien, 18. jūnija rītā, kad pārējie divpadsmito klašu audzēkņi steigs pirkt ziedus un gludinās svētku tērpus, gatavodamies skolas izlaiduma svinīgajam pasākumam, Bauskas 1. vidusskolas 12. d klases skolēni, vienkārši ģērbušies, sēdīsies autobusā, lai dotos izbraukāt Latvijas austrumu puses skaistākās vietas. Izvēlēties došanos kopīgā klases ekskursijā uz Latgali tā vietā, lai vairākas stundas nīktu izlaiduma svinīgajā ceremonijā, viņus pamudinājusi neapmierinātība ar kārtību, kādā tiek izsniegti vidusskolas atestāti un paziņoti centralizēto eksāmenu rezultāti.

Kā noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija, vidusskolu atestātus nedrīkst izdalīt, pirms paziņoti centralizēto eksāmenu rezultāti. Savukārt eksāmenu atzīmes vidusskolēni varēs uzzināt tikai pēc mēneša — 18. jūlijā. Tādējādi vidusskolu izlaidumos, kas lielākajā daļā skolu tradicionāli nolikti pirms Jāņiem, absolventi tiks vien pie ziediem, siltiem rokasspiedieniem un apsveikuma kartītēm, bet ne pie svarīgā izglītības dokumenta.

Pirmoreiz skolas vēsturē

«Mums šķiet, ka tā sistēma ir muļķīga, jo izlaidums zaudē jēgu. Sēdēsim četras stundas, klausīsimies skaistas runas, lai beigās dāvanā saņemtu skolas fotogrāfiju… Kāpēc tas vajadzīgs? Lai izrādītu tērpus un sacenstos par to, kurai vislabākā kleita?» vaicā 12. d klases skolniece Agnese Mūrniece. Viņas klase visus skolas gadus bijusi ļoti saliedēta un draudzīga, tāpēc izlaiduma dienā vēlreiz gribas izbaudīt kopības sajūtu, nevis mocīties nogurdinošā ceremonijā, kurai turklāt nav rezultāta, uzsver skolniece.

«Mums izlaidums paliks atmiņā labāk nekā tiem, kas to svinēs tradicionāli,» uzskata Agneses klasesbiedrs Dzintars Zaķis. Viņš teic, ka vidusskolas vēsturē nav bijis gadījuma, kad vesela klase atteiktos no izlaiduma.

Negrib smakt ceremonijā

Skolēni un viņu vecāki par izlaiduma norisi sākuši prātot jau mācību gada sākumā, stāsta 12. d klases audzinātāja Inguna Sarguna. Kopīgi nonākuši pie secinājuma, ka izlaidumu varētu organizēt citādi, nekā tradicionāli pieņemts, jo skolēniem tāpat nav tās svētku sajūtas par padarīto darbu, kāda būtu, saņemot skolas beigšanas apliecību. Par šo vēlmi skolēnu parakstītā iesniegumā informējuši skolas direktoru. «Tur [ekskursijā uz Latgali] mums paredzētas citas simboliskas atzīmēšanas, piemēram, Līvānu stikla rūpnīcā liesim laimes uz veiksmi pēc skolas beigšanas,» atklāj I. Sarguna.

Pašus vidusskolas atestātus Bauskas vidusskolēni saņems pēc 18. jūlija, kad tiks rīkots «pussvinīgs» pasākums, kurā aicināti piedalīties arī vecāki. Tiesa, balles gan nebūs, jo, kā teic Bauskas 1. vidusskolas direktora vietniece Ināra Graudiņa, skolēniem vienkārši neesot laika tādām lietām. Uzreiz pēc centralizēto sertifikātu saņemšanas viņiem «pa galvu, pa kaklu» jāsteidz sertifikātus iesniegt augstskolās, jo iesniegšanas termiņi daudzviet noteikti tikai līdz 19. vai 20 jūlijam. Ja jaunizceptais absolvents nolēmis izmēģināt spēkus vairākās mācību iestādēs, var nepietikt laika, ja, piemēram, jābrauc gan uz Valmieru, gan Jelgavu un Liepāju…

Satraukumā veselu mēnesi

«Izlaidums no nozīmīga notikuma pārvēršas par tādu neoficiālo tusiņu,» par izlaidumu bez atestāta, spriež Balvu pilsētas ģimnāzijas divpadsmitklasnieks Edgars Kaļva, kuram atšķirībā no Bauskas 12.d klases skolēniem, izlaidums būs kā Latvijā gadiem ilgi ierasts — svinīgā gaisotnē. Taču nezinot eksāmenu rezultātus. Viņš uzskata, ka valsts patiesībā ierobežo skolēna izvēli, liedzot iestāties augstskolās, kurās dokumentu pieņemšanas termiņš ir pirms eksāmenu rezultātu paziņošanas.

Ir skolas, piemēram, Talsu 2. vidusskola, kur izlaiduma datums nolikts tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanas, tāpēc skolēniem paredzēts svinīgais pasākums, kurā tiks izdalīti «taustāmi diplomi». Šīs skolas 12. klases skolniecei Antrai Zvirgzdiņai gan iepriecinājuma maz. Otrdien paredzētais eksāmens vācu valodā Antrai ir pēdējais no visiem centralizētajiem pārbaudījumiem, taču līdz rezultātu paziņošanai jābauda vairāk nekā mēnesi ilgs gaidīšanas «prieks».

«Droši vien visu laiku stresošu par atzīmēm,» vaicāta, ar ko nodarbosies gaidīšanas mēneša laikā, atbild Antra.

Jātraucē mācību gads pārējiem

Dažus eksāmenus kārtot jau mācību gada vidū, sākt eksāmenu sesiju agrāk, bet varbūt iesākt agrāk pašu mācību gadu — tādi bijuši sabiedrības ieteikumi, kā vērst citādu skolas gada nobeigumu 12. klasēm, jo ar pašreizējo ilgo sertifikātu gaidīšanu un uz jūlija otro pusi «atlikto» izlaidumu nav apmierināti ne skolēni, ne vecāki, ne skolotāji.

Vienīgi pats sistēmas iedibinātājs — Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) — uzskata, ka pašreizējā kārtība ir laba. Uz jautājumu «Vai nākamgad varētu to mainīt?» ISEC vadītājs Māris Krastiņš pašreiz atbild izvairīgi: «Pašreiz nav pieņemts lēmums par to, ko darīsim nākamgad. Varētu būt kādas diskusijas, paralēli notiks vēl sarunas ministrijā. Bet nav tā, ka varētu vienkārši pārbīdīt šo termiņu. Darot citādi vienu lietu, būtu jāziedo kas cits. Ja grib sertifikātus agrāk, tad jātraucē mācību gads pārējiem skolēniem. Jo pārbaužu darbu organizēšanā un vērtēšanā ir iesaistīti skolotāji, kuri māca arī citās klasēs.«

Māris Krastiņš pamato, ka tieši skolu vadītāji pirms trim gadiem ierosinājuši nodalīt — beidzas ierasto mācību laiks, sākas eksāmeni. To, cik laikietilpīga ir eksāmenu darbu izvērtēšana, viņš ilustrē ar piemēru: angļu valodā, lai noklausītos to eksāmenu daļu, kur vērtē viena skolēna runas prasmi, ir vajadzīgas 15 minūtes. Pavisam ir 20 tūkstoši eksaminēto. Tātad kopumā 5000 stundas klausīšanās vienā angļu valodas eksāmenā vien. Bet katrs divpadsmitklasnieks kārto piecus centralizētos eksāmenus.

Sākt mācību gadu agrāk?

Katras skolas ziņā ir, kad un kā rīkot izlaiduma svinības — vai izsniedzot sertifikātus 18. jūlijā, vai agrāk bez dokumentu saņemšanas. Bauskas 1. vidusskolas direktora Raimonda Žabova viedoklis: «Mēs veicām skolēnu un vecāku anketēšanu. Lielākā daļa uzskatīja, ka svinīgs pasākums jārīko 18. jūnijā, kad beigušies eksāmeni. Viena divpadsmitā klase nāca ar iesniegumu, lai atļauj nepiedalīties šajā svinīgajā aktā. Tā ir viņu brīva izvēle.«

Direktors norāda, ka izglītības sistēmā nesakārtotība tomēr ir: jaunietis beidz vidusskolu, un dots ļoti īss laiks, lai pēc sertifikātu saņemšanas iesniegtu dokumentus augstskolās. 18. jūlijā kopš eksāmeniem pagājis jau vesels mēnesis. Daži sākuši strādāt, un jūlija otrajā pusē rīkots izlaidums nav vairs tie svētki, kurus ļoti gribētos nosvinēt.

Raimonds Žabovs: «Uzskatu, ka pareizi būtu, ja skolēns visus trīs dokumentus — sertifikātu, atestātu un sekmju izrakstu lapu — saņemtu svinīgos apstākļos. Vislabāk, ja tas notiktu neilgi pēc Jāņiem.» Viņaprāt, ja rudenī mācību gads sāktos pāris nedēļas agrāk, tad pavasarī 12. klase agrāk kārtotu eksāmenus un jūnija beigās jau būtu iespējams saņemt vērtējumus.

Izlaidums bez atestāta — bezjēdzīgs tusiņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv