IZM satrauc lielā iespējamība jaunietim, beidzot skolu, kļūt par bezdarbnieku

Apollo
67 komentāri

Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) satrauc jauniešu nodarbinātības un bezdarba līmenis, kur patlaban, beidzot skolu, jaunietis ar 30% varbūtību kļūst par bezdarbnieku, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

IZM satrauc lielā iespējamība jaunietim, beidzot skolu, kļūt par bezdarbnieku

Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Komisijā tika runāts par pašreizējo situāciju pedagogu darba samaksas reformas īstenošanā. Liepiņa apliecināja, ka kopējs mērķis ir pedagoga izglītībai, darba kvalitātei un lomai sabiedrībā adekvāts atalgojums.

Viņa akcentēja, ka kā nozares politikas veidotājiem ir jāinteresējas arī par to, ko skolēni dara, kad pabeidz skolu. Liepiņa norādīja, ka kopējais iedzīvotāju skaits samazinās, arī šajā vecuma grupā.

Viņa vērsa uzmanību uz prasmēm, ko jaunieši iegūst skolā, un pauda satraukumu par kopējām demogrāfijas tendencēm, kā arī par jauniešu nodarbinātības un bezdarba līmeni. IZM valsts sekretāre sacīja, ka tas ir jautājums par izglītības kvalitāti, kuru jāskata kontekstā ar skolotāju atalgojumu, darba kvalitāti un sistēmas efektivitāti kopumā. Liepiņa sacīja, ka darba meklētāju rindās jauniešu īpatsvars ir 20%, bet nodarbinātajos tikai 8%.

Runājot par darba tirgus prognozēm, viņa norādīja, ka pieprasījums būs saistīts ar dabas zinātnēm, inženierzinātnēm, matemātiku, bet visās pārējās grupās būs pārpalikums.

Viena no tendencēm, kas parādot izglītības kvalitāti, esot tas, ka ir ļoti zemi matemātikas, dabaszinību zināšanu līmeņi pie kopējā beidzēju skaita. «Mēs principā redzam, ja mēs ko kardināli nemainām šajā izglītības kvalitātē, mēs ekonomikas izrāvienu nevarēsim realizēt, jo mums vienkārši nebūs kas strādā šajās nozarēs,» atzina Liepiņa. Tādējādi darbaspēka piedāvājums jāpalielina tieši tehniskajās zinātnēs un matemātikā.

Viņa norādīja, ka 25,9% vidējās izglītības absolventu ir ar zemām vai ļoti zemām prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un svešvalodās.

Tikmēr komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa (VL/TB-LNNK) sacīja, ka ne tikai skolotāja profesionalitāte nosaka to, vai jaunietis būs gatavs darba tirgum, tas ietver arī tādas lietas kā izglītības standarts un citas. «Nevar visu uzlikt uz viena pedagoga pleciem,» akcentēja deputāte.

Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V) norādīja, ka, rūpējoties par dabaszinātnēm, nedrīkst iebraukt «otrā grāvī» un svarīgi veltīt uzmanību arī valodai, literatūrai un vēsturei.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv