Izolatorā pelējums, sliekas un žurkas; valsts maksās 600 latus

Apollo
25 komentāri

Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierināja pieteicēja Jurija Iļjina prasību pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP) par 10 000 latu morālās kompensācijas atlīdzināšanu saistībā ar necilvēcīgiem apstākļiem Valmieras cietuma soda izolatorā, atlīdzinot viņam morālo kaitējumu 600 latu apmērā.

Izolatorā pelējums, sliekas un žurkas; valsts maksās 600 latus

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, apgabaltiesa gan atzina par prettiesisku Valmieras cietuma faktisko rīcību, nenodrošinot Iļjinam pienācīgu uzturēšanos soda izolatorā, kur viņš uzturējās 135 diennaktis.

Tāpat apgabaltiesa par labu Iļjinam lika no valsts piedzīt 600 latus par nodarīto morālo kaitējumu.

Savukārt pārējā daļā pieteicēja pieteikumu attiecībā uz apstākļiem soda izolatorā, kā arī par morālā kaitējuma atlīdzinājumu 1400 latu apmērā apgabaltiesa noraidīja. Tāpat tika izbeigta tiesvedība šajā lietā attiecībā uz Valmieras cietuma rīcību, nenodrošinot pieteicēja ievietošanu citā kamerā vai nepārvietošanu uz citu cietumu saistībā ar drošības apsvērumiem.

Apgabaltiesas spriedumu viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

LETA jau ziņoja, ka pirmās instances tiesas spriedumā pieteicējs vairākkārt tika mainījis savu prasību, tostarp prasības priekšmetu, līdz beidzot galīgā variantā lūdza tiesu atzīt, ka viņš Valmieras cietuma soda izolatorā tika turēts cieņu pazemojošos apstākļos. Tāpat viņš lūdza piedzīt atlīdzinājumu 10 000 latu apmērā par nodarīto morālo kaitējumu.

Sākotnēji viņš tiesā vērsās ar prasību par sevis pārvietošanu uz citu ieslodzījuma vietu, bet, tā kā Iļjins tika pārvests uz Rīgas Centrālcietumu, tad šādam prasījuma priekšmetam vairs nebija pamata.

IeVP tiesai paskaidrojumos akcentēja, ka ieslodzītais tika ievietots soda izolatorā 14 reizes par dažādiem iekšējās kārtības pārkāpumiem. Kā skaidroja pārvalde, Iļjins vairākkārt bija atteicies atrasties norādītajā kamerā - kopumā desmit reizes. Turklāt, kā skaidroja IeVP, Iļjina iesniegumi par apstākļiem saņemti tikai divas reizes, lai gan iepriekš viņš par tiem nebija sūdzējies vispār.

Kā argumentu tam, kāpēc ieslodzītais nevēlējies atrasties kamerā kopā ar citiem ieslodzītajiem, Iļjins norādīja bailes par savu drošību. Citi ieslodzītie pret viņu ir bijuši negatīvi noskaņoti, un, viņaprāt, bija pastāvējuši objektīvi draudi viņa veselībai un dzīvībai.

Tāpat pieteicējs atzīmēja, ka viņa vectēvs bija dienējis iekšlietu sistēmā, kas varētu raisīt sliktas asociācijas, savukārt viņš pats iepriekšējo sodāmību bija izcietis Matīsa cietuma speciālajā zonā, kā arī tika sodīts par izvarošanu, kas rada citu ieslodzīto negatīvu attieksmi.

Iļjins uzskatīja, ka soda izolators, kurā viņš uzturējās, neatbilda likuma prasībām, līdz ar to viņa veselība pasliktinājās katru dienu, kā arī viņš fiziski un morāli tika ietekmēts no cietuma darbinieku puses.

Pieteicējs uzskatīja, ka Valmieras cietuma soda izolators neatbilda cilvēktiesībām, jo tajā nebija nodalīta sanitārā mezgla, tāpat nav bijis atsevišķas izlietnes, kur nomazgāties, nebija arīdzan vietas, kur novietot personīgās mantas.

Tāpat izolatorā bijis nepietiekams mākslīgais apgaismojums un ventilācija, uz sienām pelējums, kā arī kamerā bija sliekas un žurkas.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu iepriekš apmierināja daļēji, atlīdzinot morālo kaitējumu 2000 latu apmērā. Arī tiesībsargs, saņemot sūdzību no pieteicēja par apstākļiem Valmieras cietuma soda izolatorā, konstatēja, ka izolatori ir nepieņemami, kā arī tie pārkāpj personas cilvēktiesības, it īpaši, ja persona tajā tiek ievietota ilgstoši.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.09.2017
Ienākt apollo.lv