J. Paiders: Par degvielas zagļiem un okupācijas atzīšanas ideologiem

Apollo
0 komentāru

Bijušā deputāta Oskara Grīga arests ir izraisījis plašas debates visos sabiedrības slāņos. Vieni tagad aizgūtnēm atlaiž indīgus jociņus un atceras O. Grīga iepriekšējos izteikumus par cīņu pret noziedzību. Citi, kuri bija kaut kam svēti ticējuši, kad sarunas ievirzās par O. Grīgu un solītajiem kukuļiem, sarunu gaitā ik pa reizei iesaucas: «Kā gan viņš tā varēja?»

Pašlaik ir pāragri spriest par O. Grīga vainu vai nevainību, jo tā ir tiesas kompetence, turklāt likums presei aizliedz pasludināt par vainīgu, pirms tiesa ir pieņēmusi spriedumu.

Taču daudz smagākas pārdomas izraisa jautājumi, kam būtu jāuzņemas atbildība par sabiedrības attieksmi pret degvielas zādzībām kā tādām. Kā varēja vērot televīzijas ekrānos un lasīt presē, ka neviens kaimiņš neko aizdomīgu nebija pamanījis. Pagasts nav Rīga, pagastā tu esi uz delnas, un to, cik bieži un pie kuras mājas naktī vai dienā piebrauc benzīnvedējs, redz visi apkārtējie. Kaimiņi to nevar nepamanīt. Cits jautājums — kāpēc par to nevēlas runāt? Sabiedrības attieksme, arī pret O. Grīgu, iezīmē pilnīgi jaunu tendenci. Atbildība par plašajām zādzībām no naftas produktu vada lielākoties jāuzņemas ne tikai konkrētajiem izpildītājiem, bet arī politiķiem, kuru radītā un izplatītā ideoloģija tagad kalpo par attaisnojumu degvielas zagļiem.

Pēdējos divus gadus ir vērojama izteikta okupācijas tēmas aktualizēšana gan politiskajās diskusijās, gan masu informācijas līdzekļos. Nepārtraukti tiek atkārtotas frāzes, ka Krievija neatzīst Latvijas okupāciju, ka Krievija nevēlas maksāt kompensācijas par okupācijas postījumiem. Krievija nevēlas maksāt kompensācijas represētajiem un no okupācijas režīma cietušajiem utt. Oficiāli, pusoficiāli un neoficiāli tiek atkārtotas frāzes par to, ka Eiropas Parlaments, ASV prezidents vai NATO ģenerālštābs piespiedīs Krieviju atzīt okupācijas faktu.

Tiklīdz Krievija atzīs okupācijas faktu, tā samaksās mums par visiem okupācijas grēkiem, un Latvijā iestāsies bagāti, ar Krievijas kompensācijām finansēti leiputrijas laiki.

Tieši tāda ir valsts oficiālā līnija, tāpēc nav jābrīnās, ka valsts oficiālā nostāja vienkāršu cilvēku izpratnē pārvēršas visai primitīvās, bet ideoloģiski ļoti stingrās dogmās. Lai gan dīzeļdegvielas vads pieder Latvijas uzņēmumam, tomēr ir vispārpieņemti uzskati, ka tajā atrodas Krievijas uzņēmumiem piederošā un Krievijā ražotā degviela. Tālākā loģika ir ļoti vienkārša: ja Kremlis atsakās mums maksāt, mums ir tiesības paņemt kompensācijas par okupācijas laiku un represijām pašiem. Tāpēc urbis rokā, un kompensācijas par okupācijas laiku tiek paņemtas no degvielas vada. Mums ir tiesības paņemt pašiem to, ko nedod ar labu! Lai Krievija maksā! Jā! Līdz Kremlim un V. Putinam ir tālu, taču naftas produktu vads ir tepat pagastā.

Pret tik labi ideoloģiski nopamatotu zagšanu neprotestē pat tie, kas savā dzīvē pat vienu salmu no kaimiņu lauka nekad nepaņems bez atļaujas. Vēlmi nelegāli iegūt degvielu vēl vairāk pastiprināja tas, ka gada laikā dīzeļdegvielas cenas paaugstinājās gandrīz par 40%, padarot zagtas degvielas pārdošanas biznesu vēl ienesīgāku.

Tāpēc cīņa ar degvielas zagļiem ir cīņa ar vējdzirnavām un tāda apliks, kamēr nemainīsies valsts oficiālā attieksme.

J. Paiders: Par degvielas zagļiem un okupācijas atzīšanas ideologiem

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv