Jāņi Skaņa mājās

Apollo
0 komentāru

Savu «iekšpagalma pasaulīti» — prāvu, gruntīgas sētas (102 paša un dēlu rokām betonēti stabiņi!) ieskautu, koši apzaļumotu teritori­ju ar divām mājām un saimniecī­bas ēkām — Jānis rāda ar lielu lep­numu; viss tapis paša, Elgas un bērnu rokām.

«Tā lielā ir Elgas ve­cāku māja — vairāk nekā 70 gadu veca. Elgas tēvs Krievijā par dārz­nieku strādājis, uz Rīgu atbraucis, Čiekurkalnā divus zemes gabali­ņus nopircis — meitai un dēlam. Puķes un ceriņi vien!» Ari tagad «meitas gabaliņš»» vienos vienīgos ziedos un košumkrūmos — «puķotāja», protams, ir Elga (Skane; Jā­na dzīvesbiedre, LNO administra­tore), mauriņa pļāvējs — Jānis.

Skaņu pasaulē viss ir loti kār­tīgs — gan dzīvoklis lielajā mājā un teju piecus gadus paša celtā vasa­ras māja ar pirti un divām istabi­ņām bēniņstāvā, gan malkas noju­me, šķūnīši un terase ar puķu gal­diņiem un senlaiku šūpuļkrēslu. Dominē koka apdare. Gaumīgi, gaiši, viegli. Daudz vecu — senlai­cīgu — lietu, taču bez muzeja sajū­tas — tās dzīvo.

Patvāris ar nosūbē­jušu tējkanniņu, veca šujmašīna, saimes galds, kokā griezti krēsli lī­kām kājiņām un grebtām muguri­ņām, glāzīšu skapis, veco petrole­jas lampu un gaļas mašīnu kolekci­ja virs durvīm. Jāņa pietāte un cie­ņa pret lietām, kuras citi varbūt iz­mestu ārā kā nederīgas, nevajadzī­gas vai savu laiku nokalpojušas, fascinē. Katrai atrasta vispiemēro­tākā vietiņa — raugi, kā skatās un uzrunā.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                              

Kā šogad līgos? «Nu, kādi gan aktierim, turklāt Jānim, var būt Jā­ņi,» pagremžas Skanis. «Pēc desmit «Silmačiem» (astoņpadsmitkārtīgs Joske, astoņkārtīgs tautās gājējs un jau ceturto sezonu Āb­rams!) un Līgo vakara pasākumiem pašā Jāņu dienā gulēt vien gribas, varbūt klusiņām iedzert kā­du kausu alus un ieēst siera gabali­ņu.»

Taču tā vis nav, — Jānis, kā īs­tenam saimniekam klājas, savos vārda svētkos mājiniekiem — ģime­nes locekļiem un kaimiņiem — vīkš galdu: miestiņu vīriem, saldeno pudeli dāmām, obligāti Jāņu sieru, grilētu galiņu… «Sēžam, runāja­mies, visi kopā. Idille…»

Skanis no­pūšas, jo tāda — ģimeniska — atpūta gadās tikai divreiz gadā — Jāņos un Ziemassvētkos! Tagad pat — sieva darbā, dēli dienestā (Elmārs — drošībniekos, Ģirts — Štāba bataljonā, Andris arī ceļā uz turieni; publicitā-te nevēlama; bet lielais dēls Uldis — Liepājā). «Cerams, ka vismaz Jā­ņos tiksimies!»

Jāņi Skaņa mājās

Foto: Varis Eversons

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv