Jānis Sils: ārvalstu darbaspēks – vai vajag?

Apollo
0 komentāru

Nupat sabiedrībā  atkal sākusies diskusija par ārvalstu darbaspēka nepieciešamību. Latvijā ir vairāk kā 100 000 bezdarbnieku, bet tas netraucē Nacionālās bibliotēkas būvniekiem piesaistīt strādniekus no nabadzīgākajām Eiropas Savienības pavalstīm. Citi politiķi, savukārt, atļaujas filozofēt par to, kurš darbaspēks labāks – krievu vai ķīniešu.  

Jānis Sils: ārvalstu darbaspēks – vai vajag?

Foto: Evija Trifanova/LETA

Šī krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka runa patiesībā ir nevis par darbaspēka trūkumu (bezdarbnieku pietiktu teju vēl vienas Latvijas ekonomikas apkalpošanai), bet gan par uzņēmējiem raksturīgo vēlmi ietaupīt. Darbaspēka tirgū, tāpat kā visos citos tirgos, darbojas vienkāršais pieprasījuma-piedāvājuma likums. Darbaspēku var dabūt, jautājums ir tikai par cenu. Ja uzņēmējiem valsts (vai šajā gadījumā Eiropas Savienība) dod iespēju izmantot lētāku darbaspēku, tad viņu pilsoniskā apziņa parasti nav tik liela, lai atteiktos no papildus peļņas. Jautājums ir tikai par valsts nostāju – piekāpties uzņēmēju iegribām vai domāt par sabiedrības ilgtermiņa interesēm.  

Latvijā  joprojām ir milzīgi neizmantoti darbaspēka resursi. Ja tiek maksāta konkurētspējīga alga, tad darbiniekus var atrast. Tāpat uzņēmējiem ir iespēja ar savu nozaru organizāciju starpniecību aktīvi iesaistīties darbaspēka pārkvalifikācijā, lai tas atbilstu nepieciešamajām prasībām. Algas, kas būtu pietiekamas cilvēka cienīgai dzīvei, varētu atvilināt atpakaļ uz mājām arī desmitiem tūkstošu Latvijas ekonomisko bēgļu. Tātad problēma ir nevis darbaspēka trūkums, bet gan smagā Latvijas ekonomiskā situācija, kas uzņēmējus rosina meklēt arvien jaunas iespējas izmaksu samazināšanai. 

Uz jautājumu par ārvalstu darbaspēka piesaisti būtu jāskatās nevis no atsevišķu uzņēmēju, bet no valsts interešu viedokļa. Katrs piesaistītais ārvalstnieks nozīmē ne tikai papildus radīto vērtību, bet arī papildus valsts izmaksas visās jomās (izglītība, veselība, sociālā apdrošināšana, papildus infrastruktūra u.c.). Ja vēl ņem vērā visas sociālās problēmas, ko imigrācija rada, ārvalstu darbaspēks ir nevis valsts attīstību veicinošs instruments, bet «vāveres ritenis», kas ripo uz bezdibeni. Imigrantu nemieri un svešu kultūru ekspansija Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, kā arī citās Rietumeiropas valstīs to ir uzskatāmi apliecinājuši.   

Uz jautājumu var paskatīties arī no filozofiskā puses. Vēlme, lai mūsu vietā strādātu ārvalstnieki, pēc būtības neatšķiras no vēlmes dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Pašreizējā ekonomiskā krīze parādīja, ko nozīmē naudas neapdomīga aizņemšanās un tērēšana. Savukārt Rietumeiropas pieredze uzskatāmi demonstrē, ko nozīmē «darbaspēka aizņemšanās». Latvijā jau tā pietiek problēmu ar padomju laika migrantiem, lai šeit pulcinātu personas ar vēl svešāku mentalitāti. Ja kādam vietējam «Geitsam» Latvijā kļuvis par šauru, visa Eiropa un pasaule vaļā - lai dibina uzņēmumus tur, nevis velk svešu darbaspēku pie mums. 

Jautājums par ārvalstu darbaspēku mūsu kultūrā jau lakoniski iztirzāts: 

Man pieder Tēvu zeme,
Ar visām atmatām,
Man pašam kungam būt,
Man pašam arājam. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv