Jauna brīdināšanas sistēma ļaus ātrāk identificēt ES sodītus ārstus

Apollo
7 komentāri

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmis vairākus grozījumus Profesionālo kvalifikāciju direktīvā, paredzot arī īpaša brīdināšanas mehānisma izveidi, ar kura palīdzību visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis tiks operatīvi informētas par sodītiem veselības aprūpes profesionāļiem.

Jauna brīdināšanas sistēma ļaus ātrāk identificēt ES sodītus ārstus

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunais brīdināšanas mehānisms paredz, ka dalībvalstis - to kompetentās iestādes - informē viena otru par veselības aprūpes profesionāļiem, kuru profesionālo darbību pilnībā vai daļēji ir ierobežojušas vai aizliegušas valsts iestādes vai tiesas.

Patlaban informāciju par minēto profesionāļu sodāmību valstis viena otrai sniedz tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma, ja tāds ir.

Plānots, ka brīdinājums būs jānosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no tiesas vai valsts iestādes lēmuma spēkā stāšanās un tas attieksies uz visiem profesionāļiem, kuru darbība skar pacientu drošību. To vidū būs arī vispārējās un medicīniskās aprūpes ārsti, specializētie medicīnas ārsti, vispārējās aprūpes māsas, zobārsti, vecmātes, farmaceiti, kā arī veterinārārsti. Tāpat brīdinājuma sistēmas redzeslokā būs profesionāļi, kuru darbība ir saistīta ar nepilngadīgu personu izglītību, tostarp bērnu aprūpi un agrīnu pirmsskolas izglītību.

Turklāt brīdinājumā iekļaujamā informācija nebūt nebūs skopa. Tā saturēs gan datus par personas identitāti un attiecīgo profesiju, gan datus par valsts iestādi vai tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojuma vai aizlieguma noteikšanu, ka arī informāciju par ierobežojuma vai aizlieguma piemērošanas jomu un laika posmu, kurā tas piemērots.

Lai brīdināšanas mehānisms tiktu ieviests dzīvē, tas vēl jāakceptē ES dalībvalstīs. Tomēr Latvijas profesionāļu viedokļi par priekšlikumu dalās - kamēr daži to vērtē visnotaļ pozitīvi, citi dēvē par «bagātās Eiropas lobismu».

Veselības ministrija (VM) priekšlikumu vērtē pozitīvi, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V), «Es domāju, ja šādi pārkāpumi ir bijuši un ir brīva pacientu kustība, tad tas ir pareizi,» norādīja ministre.

Līdzīgi domā arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) eksperte profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos Ilona Vilkoite un Veselības inspekcijas (VI) speciālisti. Vilkoite uzskata, ka būtiskākais ieguvums pēc mehānisma ieviešanas būs operativitāte informācijas apmaiņā. Šim viedoklim pievienojas arī VI Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Vīksna, uzsverot, ka brīdināšanas mehānisms ļaus profesionāļiem ātrāk uzsākt darba gaitas izvēlētajā valstī.

Brīdināšanas mehānismu pozitīvi vērtē arī Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele. «Šī informācija pacientiem noteikti ir ļoti, ļoti svarīga. Galvenais, lai tā viņus sasniedz,» viņa uzsvēra.

Vienlaikus pacientu pārstāve pauda pārliecību, ka Latvijā ārstu sodāmība nav tik liela problēma kā citās - lielākās - valstīs. «Ideja, protams, ir ļoti loģiska. Tā noteikti ir lielāka drošība pacientiem,» viņa piebilda.

Tikmēr Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Zālīte uzskata, ka pirms jaunās sistēmas ieviešanas ES līmenī ir nepieciešami uzlabojumi veselības aprūpes profesionāļu uzraudzībā nacionālajā līmenī. Vispirms vajadzētu nodrošināt, ka informācija par ārstniecības personu sodāmību nonākt Latvijas ārstniecības personu reģistrā - un automātiski, viņa sacīja.

Kopumā gan ārstniecības personu reģistrācijas kārtību Latvijā Zālīte vērtē kā labu. «Šis jautājums Latvijā ir diezgan labi sakārtots. Ļoti labi esam attīstījušies pēdējo desmit gadu laikā. Arī Ārstniecības personu reģistrs kopumā darbojas ļoti labi,» norādīja Latvijas Māsu asociācijas vadītāja.

Savukārt LĀB prezidents Pēteris Apinis jauno brīdināšanas sistēmu dēvē par «bagātās Eiropas lobismu». «Bagātajām Eiropas valstīm nepietiek ar to, ka tās grib mūsu speciālistus, bet grib arī pašus labākos,» viņš izteicās, komentējot brīdināšanas mehānisma nepieciešamību.

Arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības Sertifikācijas komisijas vadītāja Benita Feldmane ir skeptiski noskaņota pret jauno mehānismu. «Kopumā uzskatu, ka tā ir lieka papīra tērēšana,» sarunā ar aģentūru LETA pauda Feldmane.

Viņasprāt, ārstniecības personu sertifikācijas process jau šobrīd ir pietiekami sarežģīts un jaunā brīdināšanas sistēma to neatvieglos.

Kopumā Latvijā šobrīd nav daudz speciālistu, kuriem ir aizliegta profesionālā darbība, liecina VI apkopotie dati. Pērn VI saņēmusi informāciju no LĀB par piešķirto sertifikātu anulēšanu četrām personām.

Arī LĀB prezidents norādīja, ka ārstu sodāmība Latvijā nav liela problēma. «Tie, kuriem ir aizliegts Latvijā strādāt, uz pirkstiem ir saskaitāmi, un viņi nemaz tā netraucas prom, viņi ir drošākās vietās,» izteicās Apinis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.07.2017
Ienākt apollo.lv