Jaunais pāvests Francisks Attēlu galerija

Apollo
33 komentāri

Horhe Mario Bergoljo, kas kļuvis par pirmo latīņamerikāni, kam uzticēta katoļu baznīcas vadība, dzimis Argentīnā.

«Šķiet, ka mani brāļi kardināli devušies gandrīz līdz pasaules malai», lai atrastu jauno pāvestu, uzrunājot ticīgo pūli Vatikāna Svētā Pētera laukumā, sacīja Bergiljo, kas sava pontifikāta laikā turpmāk tiks dēvēts par Francisku.

Šis joks viņa pirmajā runā pāvesta statusā, šķiet, ir pretrunā ar līdzšinējo priekšstatu par kardinālu, kas nekad nesmaida.

Līdz vakardienai, 13.martam, Bergoljo bija Buenosairesas arhibīskaps, un Vatikāna eksperti viņu neuzskatīja par ticamāko Benedikta XVI pēcteča kandidatūru. Arī viņa vecums – 76 gadi -, domājams, licis vilties tiem, kuri sagaidīja, ka šoreiz Svētajā Krēslā sēdīsies kāds gados jaunāks klēra pārstāvis. Šobrīd Francisks I ir tikai divus gadus jaunāks nekā Benedikts brīdī, kad 2005.gadā viņš tika ievēlēts par pāvestu pēc harizmātiskā Jāņa Pāvila II nāves.

Tomēr Bergiljo, šķiet, apmierina gan baznīcas konservatīvo spārnu, gan reformatorus, jo, piemēram, seksuālos jautājumos Francisks I tiek uzskatīts par ortodoksu, bet par liberāli – sociālā taisnīguma jautājumos.

«Mēs dzīvojam pasaules visnevienlīdzīgākajā daļā. Labumu netaisnīgā sadale turpina pastāvēt, radot sociālā grēka situāciju, kas kliedz uz debesīm un ierobežo pilnīgākas dzīves iespējas tik daudziem no mūsu brāļiem,» laikraksts «National Catholic Reporter» citē Bergiljo teikto Latīņamerikas bīskapu sanāksmē 2007.gadā.

Bergiljo dzimis 1936.gada 17.decembrī Buenosairesā itāļu izcelsmes ģimenē. Saskaņā ar viņa oficiālo Vatikāna biogrāfiju 1969.gadā viņš ordinēts kā jezuītu priesteris un vēlāk turpinājis izglītošanos gan Argentīnā, gan Vācijā.

1992.gadā Bergiljo tika iecelts bīskapa kārtā, bet 1998.gadā viņš kļuva par Buenosairesas arhibīskapu un kardinālu. 2005.gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts, Bergiljo arī tika minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem, un tiek uzskatīts, ka balsojumā viņš palicis otrais.

Tomēr šoreiz Bergiljo ievēlēšana daudzus pārsteigusi pat viņa dzimtajā Buenosairesā, jo daudzi uzskatīja, ka viņa vecums to izslēdzis no sacensības. Taču pārsteigumu Argentīnas galvaspilsētā drīz vien nomainīja sajūsma.

Bergoljo sprediķiem Argentīnā esot liela ietekme, un bieži tajos uzsvērta sociālā iekļaušana un netieši kritizēta valdība par sabiedrības izstumto ignorēšanu.

Frančeska Ambrogeti, Bergoljo biogrāfijas līdzautore, sarunā ar aģentūru «Reuters» norādījusi, ka daļēji viņa popularitāte sabiedrībā skaidrojama ar pieticīgo dzīvesveidu.

Buenosairesā Bergoljo pārvietojas ar sabiedrisko transportu, bet, kad dodas uz Romu, viņš lido ekonomiskajā klasē, stāsta Ambrogeti. Buenosairesā jaunievēlētais pāvests mitinājās vienkāršā dzīvoklī bīskapijai piederošā namā blakus katedrālei.

Arī atrodoties Romā, Bergoljo labprātāk tērpies savā ierastajā melnajā priestera sutanā, nevis kardināla purpura drānās, kuras viņam pienāktos nēsāt.

Stāsta arī, ka kardināla tērps, kuru viņš reizēm tomēr apvilcis, esot saglabājies vēl no viņa priekšteča laikiem.

Ambrogeti uzsver, ka 266.katoļu baznīcas pāvest ir pieticīgs un pazemīgs visās nozīmēs.

«Viņš ir pilnīgi spējīgs ķerties pie nepieciešamajiem jauninājumiem, nemetoties nezināmajā,» saka viņa biogrāfe. «Viņš būs līdzsvarojošs spēks. Viņš piekrīt viedoklim, ka baznīcai jāspēlē misijas loma, dodoties ārā pie cilvēkiem, esot aktīvai (..). Baznīcai ne tik daudz jāregulē ticība kā tā jāveicina un jāsekmē.»

Tomēr šķiet, ka maz ir tādu, kas, pazīstot Bergoljo, šaubītos par viņa konservatīvismu.

Attiecībā uz baznīcas principiem – vai tas būtu jautājumā par eitanāziju, nāvessodu, abortiem, tiesībām uz dzīvību, cilvēktiesībām, vai arī priesteru celibātu – viņš ieņem tādu pašu bezkompromisa nostāju kā Jānis Pāvils II, vēl 2005.gadā BBC rakstīja monsinjors Osvaldo Musto.

Taču baznīcas hierarhijā tas būs jaunums, ka pāvesta amatā ir jezuīts, jo šī ordeņa pārstāvji pazīstami kā tādi, kas izvairās no garīdzniecības pagodinājumiem, veltot sevi kalpošanai Svētajam Krēslam.

Viens no iespējamajiem traipiem Bergoljo biogrāfijā attiecas uz Argentīnas militārās huntas valdīšanas periodu laikā no 1976. līdz 1983.gadam. Tolaik militārās varasiestādes nolaupīja un piecus mēnešus turēja slepenā ieslodzījumā divus jezuītu priesterus, kas darbojās nabadzīgajās priekšpilsētās.

Stāsta, ka ordeņa augstākās amatpersonas esot atteikušās aizstāvēt savus padotos. Šos apgalvojumus arhibīskapa birojs gan kategoriski noliedzis, un jaunā pāvesta atbalstītāji apgalvo, ka Bergoljo, gluži pretēji, esot palīdzējis toreizējiem disidentiem glābties no huntas nagiem.

2001.gadā, kad Argentīna piedzīvoja ekonomisko krīzi, Bergiljo aktīvi protestēja pret policijas nežēlību, kas tika pieļauta savaldot nemierus, kuru rezultātā amatu bija spiests pamest prezidents Fernando de la Rua.

Tomēr šobrīd Vatikānu vairāk varētu satraukt jaunā pāvesta veselības stāvoklis. Vairākas desmitgades Bergiljo ir nodzīvojis tikai ar vienu funkcionējošu plaušu, lai gan tiek apgalvots, ka šobrīd Francisks I esot labā formā.

Bez visa augstāk minētā, stāsta, ka Bergiljo esot arī futbola līdzjutējs un karsti atbalstot Buenosairesas komandu «San Lorenzo de Almagro».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv