Jaunais reģistrs ļauj bankām rūpīgāk vērtēt aizdevumu drošību

Apollo
0 komentāru

Sākot darbu jaunajam Latvijas Bankas kredītu reģistram, bankas sākušas ievērot gadījumus, kad aizņēmēji mēģinājuši norādīt nepatiesu informāciju pirms kredītu izsniegšanas, neuzrādot saistības citās bankās, tāpēc tagad atsevišķos gadījumos uzņēmēji sūdzas, ka tiek mainīti aizdevumu līgumu nosacījumi.

Kā apgalvo aģentūras LETA aptaujātie baņķieri, atklājot papildu saistības, aizņēmējiem bankas sola nemainīt līgumu nosacījumus, ja vien klients ir spējīgs maksāt. Līgumu nosacījumi varot tikt mainīti gadījumos, ja klientam ir radušās grūtības ar maksāšanu un risks ir būtiski audzis.

«Ja klientam ir kredītsaistības vairākās bankās, nav pamata pieprasīt kompensēt riska apjomu. Protams, tas ir pie nosacījuma, ka visu saistību kopējais apjoms ir samērojams ar klienta faktiskajiem ienākumiem un attiecīgi arī ikmēneša kredītmaksājumiem,» skaidro «Nordea bankas» hipotekārās kreditēšanas attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis.

Ja klientam rodas sarežģījumi ar aizņēmumu maksājumu grafika termiņu ievērošanu, «tā ir cita saruna», sacīja baņķieris. «Vienotas formulas nav, jo katrs šāds gadījums tiek skatīts atsevišķi,» skaidroja «Nordea bankas» pārstāvis.

Gūtmanis arī norāda, ka klientiem nevajadzētu uztraukties par nekustamā īpašuma vērtības kritumu. Ja godprātīgi tiek pildītas līguma saistības, ne bankai, ne klientam nav jāuztraucas par periodiskām nekustamā īpašuma tirgus vērtības izmaiņām.

Kā uzsvēra VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» («Hipotēku banka») Saistību izpildes un kontroles departamenta vadītājs Ainārs Barbejs, sliktā ekonomiskā situācija nav un nevar būt par pamatu, lai «Hipotēku banka» piedāvātu saviem klientiem aizdevumu līgumu pārjaunošanu vai grozīšanu.

«Izmaiņas aizdevumu līgumu nosacījumos var tikt veiktas tikai noslēgtā līguma paredzētos gadījumos - ja iestājies kāds no nosacījumiem, par ko puses vienojušās pie aizdevuma līguma parakstīšanas, piemēram, iestājies aizdevuma procentu likmes pārskatīšanas termiņš vai kāds cits nosacījums, vai klients pats vērsies pie bankas ar pamatotu lūgumu grozīt aizdevuma līguma nosacījumus,» norāda Barbejs.

Izmaiņas līgumos stājas spēkā tikai tad, ja banka un klients par to vienojušies un parakstījuši šīs izmaiņas. Ja klients godprātīgi pilda aizdevuma līguma nosacījumus, bankai nav pamata iniciēt izmaiņas līgumos.

Barbejs arī uzsver, ka nekustamā īpašuma vērtības kritums noslēgto aizdevumu līgumu laikā nav pamats, lai banka mēģinātu grozīt aizdevumu līgumus, it sevišķi tad, ja klients godprātīgi pilda saistības pret banku. «Banka pēc iespējas vairāk cenšas nākt pretī klientam,» apgalvoja baņķieris.

Arī saistības citās bankās nav pamats, lai banka mēģinātu grozīt noslēgtos aizdevumu līgumus, norāda Barbejs. «Ja klients nav spējīgs kārtot savas saistības tāpēc, ka uzņemtās saistības ir par lielu, un ja klients nāk uz banku un meklē risinājumu, stāsta bankai par visām savām saistībām, tad kopīgi tiek atrasts risinājums, kā klientam palīdzēt šādā situācijā.»

Kā atzina «Swedbank» Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, aizdevuma līgumos tiešām ir punkts, kas ļauj bankai pieprasīt papildu nodrošinājumu aizdevumam, ja īpašuma vērtība ir būtiski kritusies. «Tomēr tas netiek darīts,» apgalvoja baņķieris.

Savukārt gadījums, kad atklājas klienta saistības citā komercbankā, pārsvarā tiek konstatēts, kad klients sāk aizkavēt savus ikmēneša maksājumus. Katrs šāds gadījums tiek skatīts atsevišķi, un mērķis vienmēr ir panākt to, lai klients atgūtu savu stabilitāti.

«Iespējams, ka dažkārt vienīgais racionāli pareizākais risinājums ir norēķināties par saistībām, pārdodot kādu no īpašumiem. Situācijās, kad klienta ienākumi ir pietiekami, lai viņš varētu atļauties esošās saistības, un viņš norēķinās par tām vienmēr laikā, nekādi īpaši pasākumi netiek veikti,» sacīja Kalniņš.

Arī «Danske Banka» norāda, ka līgumus lauž gadījumos, kad tiek pārkāpti tā noteikumi vai būtiski pieaudzis klienta risks. Tai pašā laikā banka atzīst, ka līgums ir divpusējs.

«Ja klients ir maksātspējīgs, noteikumus mēs nemainām. Pārslēgt līgumus ar jauniem nosacījumiem banka pieprasa gadījumos, kad tiek regulāri kavēti maksājumi, saistības citās komercbankās, jo izvērtēšana tika veikta pēc pieejamiem datiem,» piebilda bankā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, klientu un komercbanku attiecības tika noslēgtas ar līgumu, kas ir bijis abpusējs darījums un banka viena pati nevar mainīt līguma nosacījumus.

Tverijons uzsver, ka maksātspējas pasliktināšanās notiek valsts sliktās ekonomiskās situācijas dēļ, kura ietekmē ienākumu līmeni un iedzīvotāju spēju maksāt bankām. Bankas gadījumos, kad klientam ir radušies šādi sarežģījumi dzīvē, nāk pretī un prasa līgumu noteikumu maiņu - mainot procenta likmi, pieprasot daļēju kredīta atmaksu vai papildu ķīlu, kā arī meklējot galvotāju kredītam.

Tverijons uzskata, ka labāk ir mainīt kredītlīguma nosacījumus un turpināt sadarbību ar banku, nevis izbeigt to un gaidīt, kad tiks sākta parāda piedziņa.

«Šeit ir jāsaprot tas, ka bankām ir noteikumi, kas klasificē kredītus pēc to kvalitātes. Sliktajiem kredītiem ir jāveido uzkrājumi, kā arī jāplāno sava darbība,» norāda asociācijas vadītājs. «Klientam ierodoties bankā un pieprasot savu naudu, kas noguldīta depozītā, banka nevar uzdrošināties to neatdot. Banka taču nevar aizbildināties - ziniet, jūsu ieguldījums tika izsniegts tālāk un tagad ar tā atgriešanu ir radušās grūtības. Tas būtu nepieņemami.«

Kā uzsver Tverijons, nekustamā īpašuma vērtības kritumam nav nekādas nozīmes, jo tas ir nepieciešams tādos gadījumos, ja tiek piemērota parāda piedziņa, mēģinot pārdot šo īpašumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv