Jaunāks vīrietis — lielisks mīļākais, bet… 1.

Apollo
0 komentāru

Vienmēr esmu izvairījusies no attiecībām ar jaunākiem vīriešiem. Jā, gultā viņi, protams, ir daudz dzīvīgāki, nenogurdināmāki, salīdzinot ar gados vecākiem mīlniekiem. Bet tā arī ir vienīgā priekšrocība.

Taču pavisam nesen bija gadījums, kas par 180 grādiem mainīja manu attieksmi. Svinējām manas draudzenes dzimšanas dienu…

Kokteiļi un karaoke

Draiskais noskaņojums un siltais laiks darīja savu — mēs, trīs draudzenes, jutāmies tik vieglprātīgas kā tīnes. Skaļi smejoties un jokojot, ieklīdām kādā bārā, kur uz pilnu klapi gāja vaļā karaoke. Gardi smējāmies par dziedātājiem, kuri nespēja noturēt pat elementārāko meldiņu. Nu, ne jau izsmējām, bet vienkārši sirsnīgi smējāmies. Un tukšojām kokteili pēc kokteiļa.

Beidzot sadūšojāmies un gājām dziedāt pašas. Protams, ciešā pārliecībā, ka mūsu balsis ir visskanīgākās. Dziedājām vienu dziesmu pēc otras, lai gan mūsu vokālu papildināja skanīgi smiekli no zāles. Līdz pienāca klāt kāda krieviski runājoša jauniete un visnotaļ rupjā, pat vulgārā veidā pabīdīja mūs malā no mikrofoniem.

Viltīgais pusnakts solījums

Spīts un izdzertā alkohola daudzums darīja mani kašķīgu un spītīgu. «Meitenes, mēs vēl dziedāsim!» strikti paziņoju un gāju pie dīdžeja, lai «iepazītos ar viņu tuvāk». Tieši no dīdžeja taču bija atkarīgs, lai atkal tiktu pie dziedāšanas. «Diāna, nevajag, būs jau labi tāpat,» draudzenes mani mēģināja atrunāt. Taču es nepadevos — izslēju galvu, izriezu krūtis un kā neuzvarama karavadone devos cīņā.

Apkārt dīdžejam jau spietoja spiedzošu meiteņu, tīnīšu, bariņš. Loģiski, jo, kā izrādījās, dīdžejs bija jauns puisis, vismaz piecus gadus jaunāks par mani. Tomēr jau pēc dažām minūtēm sēdēju viņam cieši blakus pie pults.

Patiešām neatceros, ko un kā mēs runājām. Zinu tikai, ka apsolīju pēc darba beigām iziet ar viņu pastaigāties, ja vien es un manas draudzenes tiekam pie kārotajiem mikrofoniem. Jā, mēs atkal tikām pie dziedāšanas un darījām to līdz pat brīdim, kad zālē nodzisa gaismas. Dīdžejs izslēdza aparatūru, bet mēs turpinājām dziedāt tāpat, līdz attapāmies, ka esam vienīgās apmeklētājas. Sapratām — jāpazūd ar godu!

Klusā pastaiga naktī

Dīdžejs pienāca pie manis, kusli satvēra mani aiz rokas, pievilka tuvāk un iečukstēja ausī: «Tu man kaut ko apsolīji!» Doto vārdu, protams, atcerējos, un manas draudzenes devās mājup vienas. Paliku bārā un vēroju puisi, līdz viņš sakrāmēja aparatūru.

«Kur mēs iesim?» koķeti tincināju savu šāvakara pavadoni. Viņš bijīgi paraustīja plecus, it kā nokaunējies, it kā sakautrējies, taču nešķita, ka dīdžejs ir atteicies no saviem plāniem. Puisis paņēma mani aiz rokas, un mēs devāmies staigāt. Es smējos, runāju, bet viņš klusēja, cieši turot manu roku un ik pa brīdim vērīgi paskatoties uz mani. Man pat kļuva neomulīgi un jutu, ka alkohola radītā vieglprātība mani pamet.

Stāsta nobeigums — rīt.

Es smējos, runāju, bet viņš klusēja, cieši turot manu roku un ik pa brīdim vērīgi paskatoties uz mani…

Es smējos, runāju, bet viņš klusēja, cieši turot manu roku un ik pa brīdim vērīgi paskatoties uz mani…

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv