Jaunāks vīrietis — lielisks mīļākais, bet… 2.

Apollo
0 komentāru

Iepazināmies bārā un pēc tam gājām pastaigāties… Kas notika tālāk?

Vai starp mums kas bija?

Aizstaigājām līdz upei. Nakts bija tumša, un drūmajos ūdeņos redzēja atspīdam vienu vienīgu zvaigzni. Apsēdāmies upes krastā, zem sevis paliekot puiša vējjaku. Sēdējām un klusējām. Viņš ar labās rokas rādītājpirkstu liegi noglāstīja manu vaigu un lēni, lēni virzīja savas lūpas klāt manējām.

Skūpsts bija ilgs un kaislīgs — tā es pēdējo reizi skūpstījos vidusskolā. Tajā bija ietvertas visas ilgas, alkas un neuzdrīkstēšanās. Man pār muguru noskrēja tirpas, bet vēderā savilkās krampjains kamols. Es gribēju šo puisi! Tūlīt un tepat!

Ar ātrām un prasmīgām kustībām atpogāju viņa kreklu un ar lūpām glāstīju viņa krūtis. Viena roka jau darbojās gar viņa bikšu siksnu. Bet dīdžejs sēdēja kā pārakmeņojies — tā arī nesapratu, vai viņš akceptē manas kustības vai arī baidās no tām. Tikai pēc laba brīža viņš attapās arī mani atbrīvot no dažām drānām.

Viņš alkaini iegāja manī, skaļi nokunkstējās, un tas bija viss! Tā arī neattapu, vai starp mums kas bija vai ne. Taču viņa trīsas liecināja — manam šāvakara pavadonim bija noticis viss.

Mans jaunais, lieliskais mīļākais

«Piedod, lūdzu, piedod!» viņš raudāja. Puisis mēģināja taisnoties, taču tas sanāca tik neveikli, ka nesakarīgo vārdu straume drīz apsīka. Viņš mani pavadīja līdz mājai, sniedza neveiklu skūpstu, bet es novērsos.

Vairākas dienas no dīdžeja nesaņēmu nekādu ziņu, līdz viņš tomēr piezvanīja. Šoreiz puiša balss skanēja pārliecinoši, un jauneklis piedāvāja vēlreiz tikties, lai apliecinātu, ka var būt labs mīļākais. Piekritu.

Otrajā tikšanās reizē mums patiešām bija satriecošs sekss. Viņš prasmīgi, izjustām kustībām glāstīja manu ķermeni, likdams kaislē spiegt. Vēlējos, lai viņš vienmēr būtu manā tuvumā.

Nekādu kāzu nebūs!

Mēs satikāmies divus mēnešus. Sāku atkal justies kā jauna meitene, un man patika vērot viņa dievinošo acu skatienu. Jutos kā princese, kuru kāds visu laiku mēģina lutināt. Bijām kopā tik bieži, cik vien varējām atļauties.

Kādu rītu pēc kaislīgas bezmiega nakts zvilnējām gultā. Skatījāmies kādu absurdu komēdiju — tik naivu, kādu spējīgi uzražot vien Holivudas štancētāji. Sižets bija par kādu sievieti, kas pēc ilgām cīņām beidzot tika pie karaliskas balvas — apprecējās ar mīļoto vīrieti.

«Mūsu kāzas būs skaistākas par šīm,» sapņaini teica mans gultas biedrs. Skaļi iesmējos, taču, paskatoties uz puisi, kļuva skaidrs — viņa teiktais jāuztver nopietni. «Kādas kāzas? Esi prātā sajucis?! Tev taču nav pat kārtīga darba! Kur mēs dzīvosim? Par kādu naudu? Es negrasos tevi uzturēt!» šie vārdi lauzās pār manām lūpām kā lavīna.

Tas arī bija viss. Sapratu, ka man nav vajadzīgs jauns puika ar nenobriedušu domāšanu, lai arī cik lielisks seksa partneris viņš būtu. Bet viņš turpināja sapņot. Viņš zvanīja, rakstīja vēstules, bet es klusēju. Ceru, ka pavisam drīz viņš par kāzām runās ar citu meiteni, daudz jaunāku par mani.

Beigas.

«Mūsu kāzas būs skaistākas par šīm,» sapņaini teica mans gultas biedrs.

«Mūsu kāzas būs skaistākas par šīm,» sapņaini teica mans gultas biedrs.

Foto: Jānis Gžibovskis

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv