Jaunieši ir vieni no galvenajiem potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem Attēlu galerija

Apollo
5 komentāri

Reinis Grāvītis ir biedrības «Patvērums «Drošā māja»» brīvprātīgo koordinators un jauniešu izglītotājs par cilvēktirdzniecības tematiku. Ar savu entuziasmu un radošo pieeju viņš ir nodevis savas specifiskās zināšanas un prasmes vairāk nekā 100 izglītības iestādēs visā Latvijā, un nu sarunā ar «Apollo» atklāj to, kāpēc ir tik svarīgi izglītot tieši jauniešus.

Cik lielu komandu tu vadi, un kas ir tas, ar ko jūs ikdienā nodarbojaties?

Mēs esam aptuveni 10 cilvēku grupa, lielākoties rīdzinieki. Apmācītāju darbs saistās ar simulācijas spēļu vadīšanu, nodarbību organizēšanu un vadīšanu skolās, jauniešu centros, bērnu namos un citur. Mūsu uzdevums ir izskaidrot cilvēku tirdzniecības procesu, sākot jau ar vervēšanu. Apmācību laikā mēs pārrunājam tādas praktiskas lietas kā drošība internetā, darba līguma sastāvdaļas, drošības jautājumi, dodoties uz vai uzturoties ārzemēs, krīzes situāciju risināšanu u.c. Daudz runājam par uzticēšanos un drošas informācijas iegūšanu.

Kāda ir tava sajūta par Latvijas jauniešiem? Viņi apzinās, ka šāda problēma ir reāla un var viņus skart?

Kaut kāda informācija par cilvēktirdzniecību jauniešiem jau ir, taču nianses viņi neapzinās. Mēs radām vidi, kur salikt dalībnieku zināšanas pa plauktiņiem, palīdzot saprast kopainu. Piespiedu darbu jaunieši apzinās kā cilvēktirdzniecības formu, ir arī jauniešu grupas, kur ir dzirdēts par narkotiku piespiedu pārvadāšanu, arī seksuālo ekspluatāciju.

Jūs aicina vai paši piedāvājat savas nodarbības?

Gan tā, gan tā. Nu jau vairāk nekā gadu mēs apmeklējam skolas, esam bijuši vairāk nekā 100 izglītības iestādēs visā Latvijā. Sākotnēji mēs zvanījām un piedāvājām nodarbības, bija grūti pārliecināt un stāstīt, kāpēc šādas apmācības ir tik svarīgas jauniešiem. Vēlāk izplatījām informāciju ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu par iespēju aicināt mūs uz skolām. Interese bija milzīga, turklāt pārsteidza, ka vislielākais pieprasījums bija Latgalē.

Nu jau esam bijuši visā Latvijā - Kurzemē, Vidzemes ziemeļos, no Lejasciema līdz Apei, no Alojas līdz Staicelei, Alūksnē, arī Rucavā un Viesītē un citur.

Kāda vecuma jauniešiem jūsu nodarbības ir paredzētas?

Tās ir gan vidusskolas, gan pamatskolas, gan profesionālās skolas, gan speciālās skolas, gan bērnu SOS ciematu asociācijas punkti un pašvaldību jauniešu centri. Tātad ļoti dažādu vecumu jauniešiem.

Tu minēji simulācijas spēli. Pastāsti par to sīkāk!

Simulācijas spēle ir metode, kas mācoties palīdz apgūt lietas un procesus pavisam praktiskā veidā. Ideja aizsākās pirms diviem gadiem, kad organizējām starptautiskas apmācības par cilvēktirdzniecību un piesaistījām organizāciju, kas mums izveidoja simulācijas spēli. Cilvēkiem patika, bet, tā kā tēma ir specifiska, bet mūsu zināšanas ir lielākas nekā mūsu kolēģiem, tad nolēmām, ka jāveido pašiem sava spēle. Nākamajās starptautiskajās apmācībās jau startējām ar divām savām spēlēm, kuras pēcāk sākām izmantot jauniešu apmācībās savos izbraucienos.

Mūsu simulācijas spēle ir veidota, pamatojoties uz cilvēktirdzniecības procesa scenāriju. Galvenais ir saprast visas procesa daudzās nianses un detaļas – dokumenti, ceļošana, ekspluatācijas formas, pazemojums, sāpes, cilvēktiesību pārkāpumi, brīvības ierobežošana u.tml. Tādā veidā, simboliski ejot cauri visiem šiem etapiem, ir iespējams kaut nedaudz radīt iespaidu par to, kā jūtas cilvēks, kurš tiek izmantots dažādās cilvēktirdzniecības formās.

Mēs strādājam aptuveni ar 20 cilvēku grupu. Apmācību dalībnieki ir potenciālie upuri, savukārt simulācijas spēles vadītāji ir gan vervētāji, gan transportētāji, gan pircēji un izmantotāji. Simulācijas spēle notiek posmos, kas fiziski atrodas atstatus, lai atspoguļotu pārvietošanos.

Kādi ir secinājumi vai rezultāti, kad spēle ir galā?

Secinājumi un rezultāti ir dažādi un ļoti interesanti. Piemēram, kad jautājam jauniešiem, kur viņi varētu ārzemēs krīzes situācijā tikt pie naudas, esam saņēmuši atbildi: «Izvilksim no strūklakas!»

Bet, kad jautājam, kur viņi vērsīsies pēc palīdzības, ja kāds dzīsies pakaļ, interesanta atbilde bija: «Skriešu iekšā skolā un taisīšu scēnu, lai vismaz policiju izsauc!»

Arī spēles analīze notiek pa posmiem, pārrunājot tās praktiskās lietas, kuras cilvēks var darīt šeit Latvijā, lai sagatavotos aizbraukšanai, kā arī analizējam atšķirīgas cilvēktirdzniecības formas, lai saprastu, kā izkļūt no dažādām situācijām, jo ne vienmēr cilvēks, kurš ir ieslēgts un pieslēgts, tik tiešām ir ieslēgts un pieslēgts. Iespējams, ka ekspluatētāji cilvēku ir tik ļoti iebaidījuši, ka viņš stresā gluži vienkārši neredz izejas iespējas.

Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaries, apmācot jauniešus?

Galvenā problēma ir cilvēku paradums visu informāciju vienmēr meklēt internetā, proti, paļaušanās. Taču ir gadījumi no mūsu pieredzes, piemēram, kad cilvēks nonāk ekspluatācijā, jo, meklējot interneta meklētājā informāciju, nav ierakstījis pilnu adresi, tāpēc nav uzzinājis, ka minētajā ielā šāds mājas numurs nemaz neeksistē. Tāpēc mums ir izveidots 20 jautājumu saraksts, uz kuriem ir jāspēj atbildēt 20 sekundēs. Tie ir tādi kā drošības «ekspresjautājumi». Ja tu to nevari izdarīt, tad, iespējams, ka neesi tomēr par savu drošību līdz galam padomājis.

Kas šajos ekspresjautājumos ietilpst?

Praktiskas dabas jautājumi. Piemēram, kāds ir policijas tālrunis visā Eiropas Savienībā? Kāds ir Latvijas starptautiskais tālruņa kods? Kā noskaidrot, cik mērķa valstī, uz kuru dosies, maksā dzīvesvieta? Kas maksās par šo dzīvesvietu, ja līgumā rakstīts, ka darba devējs nodrošina ar izmitināšanu? Kas ir uzticams informācijas avots?

Šie jautājumi radās mūsu nodarbību gaitā. Mērķis bija mudināt jauniešus analītiski domāt, proti, izdomāt jautājumus, kurus uzdot savam draugam pirms aizbraukšanas.

Kāds velns tevi dīda? Kāpēc tu to dari?

Man ļoti patīk darboties ar jauniešiem. Patīk redzēt, kā attīstās jauniešu domāšana, kā viņi uzņem, apstrādā un izmanto informāciju. Piemēram, «Snapchat». Tur ir tik fantastiski iespējams vervēt cilvēkus, jo informācija taču pazūd! Šeit ir ne tikai stāsts par to, ko esam ieraduši darīt ikdienā, bet arī par nopietnu noziedzīgās pasaules elementu, kas to izmanto.

Kāpēc tev tas šķiet svarīgi? Gribi salāpīt pasauli? Cilvēktirdzniecība nav nekāda vieglā tēma.

Mani tas viss uzrunāja vēl tad, kad darbojos biedrībā «Patvērums «Drošā māja»» kā praktikants komunikācijas jautājumos. Mani draugi sāka man uzdot dažādus jautājumus, jo zināja, ar ko es nodarbojos, un es sapratu, ka tas ir svarīgi. Šķietami it kā svešā un tālā problēma skar cilvēkus man tepat blakus, ka jebkurš no maniem tuvajiem var nonākt krīzes situācijā. Tad es sapratu, ka tā ir vērtīga tēma arī sabiedrībai. Arī jaunieši, kuri pēc nodarbībām nāk klāt un stāsta reālus dzīves piemērus, ir apliecinājums tam, ka mūsu darbs ir nepieciešams. Ne tikai pašiem jauniešiem, bet arī viņu vecākiem un skolu darbiniekiem.

Viens no mīļākajiem mirkļiem manā darbā ir brīdis, kad es zvanīju kādai skolotājai, lai vienotos par konkrētu nodarbības laiku. Tanī brīdī es dzirdēju, ka viņai klausulē ir kaut kāds šurumburums, es sapratu, ka viņa ir skolotāju istabā. Tad pēkšņi viņa pārtrauc sarunu un pārējiem saka: «Kuš, šitais ir svarīgi, šitais viņiem visiem ir jāzina!» Mani priecē tas, ka cilvēki apzinās problēmas nopietnību, un vēlas ar to cīnīties. Jo tas ir darbs, kas prasa plašu cilvēku iesaisti un informēšanu. Tikai tā ir iespējams šim pūķim nocirst galvu.

Aktivitātes tiek īstenotas projekta «Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai» ietvaros, ko finansiāli atbalsta atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Vairāk informācijas par cilvēku tirdzniecību lasi: http://patverums-dm.lv/lv/cilveku-tirdznieciba

Ja nepieciešama konsultācija, tad 24/7 Uzticības tālruņa cilvēku tirdzniecības mazināšanai numurs ir 28612120. Zvani, pasargā sevi un savus tuviniekus!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv