Jauno ciematu tirgū valda haoss

Apollo
0 komentāru

23. maijā Rīgā paredzēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM), kā arī bankas «Nord/LB Latvija» un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas «LANĪDA» organizēta konference «Teritorijas plānojums — priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai».

Kā uzsvēra visu minēto organizāciju pārstāvji, šai konferencei beidzot jādod risinājums, kā sakārtot pašvaldību teritoriju plānošanas jautājumus. Šobrīd šajā jomā situācija vērtējama kā ļoti kritiska, atzina bankas viceprezidents Aivars Flemings.

Viņš arī pauda, ka šobrīd cilvēki ir pakļauti agresīvam mārketingam, kas viņus spiež pirkt zemi. Taču cilvēkiem lielākoties iznāk iegādāties vien savus «nākotnes sapņus», kuri labākajā gadījumā var piepildīties, bet sliktākajā pie jaunās mājas klāt nāksies piepirkt arī džipu, lai ēkai varētu piekļūt. Lielākā problēma — jauno ciematu zemju pārdošanas laikā nav nekādas skaidrības, kas un kad attīstīs infrastruktūru — izbūvēs ne tikai piebraucamos ceļus, bet arī vienotu kanalizāciju un atbilstošas jaudas elektrības tīklus.

«LANĪDA» prezidents Edgars Šīns atzina, ka gadījumos, kad infrastruktūras izbūve tiek atstāta uz vēlāku laiku, tā vispār netiek izdarīta. Vēlākos gados gaidāmi daudzi skandalozi tiesas procesi, jo tad, ja pašvaldība ir ļāvusi šādu ciematu izveidot, arī tā nes daļu līdzatbildības. Paši ciematu veidotāji līdz ar pirmajām problēmām var pazust, jo viņus interesē tikai peļņa.

Par to, ka ne visi ciematu veidotāji ir nopietni ņemami, liecina kaut vai bankas pārstāvja minētais ciemats netālu no Rīgas (ministrs Māris Kučinskis pēc neliela pārdomu brīža minēja ciemata nosaukumu «Vāverītes»), kura attīstītājiem jau šobrīd bilance ir ar vairāku tūkstošu vērtu mīnuszīmi. «Par kādām garantijām, ka solītie ceļi tiks izbūvēti, tad var runāt?» retoriski jautāja gan bankas, gan asociācijas pārstāvis.

E. Šīns informēja, ka Rīgas apkārtnē šobrīd ir ap 6000 parcelētu zemes gabalu. Taču pārdoti vien 1500. Tā kā tirgū joprojām zemes pieprasījums ir milzīgs (ar to var izskaidrot arī lielo zemes cenu), tad atliek secināt, ka liela daļa no piedāvātajiem zemes gabaliem ir nepiemēroti apbūvei. «Tur ir tikai mietiņi burkānu laukā,» pēc daudzu zemes gabalu apskates secinājis E. Šīns.

RAPLM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ilze Kjahjare pauda, ka pašvaldību vadītājiem vairāk jādomā par savu līdzatbildību jauno ciematu plānošanā. Tā likumā «Par pašvaldībām» jau ir pieņemti grozījumi, kas paredz, ka deputāti par saviem lēmumiem ir finansiāli atbildīgi. «Tātad, ja vietējie deputāti atļāva veidot jauno ciematu kūdras purvā, tad mājas īpašnieks vēlāk var sūdzēt tiesā arī pašvaldību,» likuma izmaiņas skaidro departamenta vadītāja.

Liela problēma pašvaldībām jauno ciematu veidošanā ir neizstrādāto teritorijas plānojumu dēļ. Kā pauda RAPLM valsts sekretāre Ilze Kukute, šobrīd pie šādiem plānojumiem strādā 340 pašvaldībās. Ministrija cer, ka līdz 2006. gadam visi plānojumi būs gatavi.

Daļu strīdīgo detaļplānojumu aptur, daļu ne

Šobrīd ministrija jau ir apturējusi vairāku detaļplānojumu apstiprināšanu. Tā I. Kjahjare savu roku pielikusi pie kāda projekta apturēšanas Carnikavas pļavās. Viņa arī informēja, ka ministrija likusi vien pārstrādāt skandalozo lietuviešu firmas «Pajūris» izstrādāto detaļplānojumu Liepājas rajona Rucavas pagastā. Pēc ierēdnes teiktā nākas secināt, ka pēc detaļplānojuma pārstrādāšanas jau uzceltās ēkas lietuviešu uzņēmējs varēs pabeigt.

Gan bankas, gan «LANĪDA» pārstāvis atzina, ka šobrīd vienīgais risinājums, kā sakārtot ciematu izveidošanas jautājumus, ir jaunu detaļplānojumu apstiprināšanas apturēšana. Tālāko risinājumu šai plānošanas problēmai, kas ilgst jau visus atjaunotās neatkarības gadus, RAPLM un pārējie preses konferences dalībnieki cer atrast pirmdienas konferencē. Tajā ar referātiem uzstāsies gan nekustamo īpašumu darījumu firmu pārstāvji, gan «Delnas» vadītājs, gan Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, bijušais ministrijas vadītājs, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas biedrs Ivars Gaters un kā arī virkne citas ar RAPLM saistītas amatpersonas. Ne preses konferencē, ne pēc tās ministrijas pārstāves gan nevarēja izskaidrot, ar ko ir pamatotas cerības šādam brīnumpavērsienam, ja lielākā daļa no konferences dalībniekiem jau vairākus gadus ir bijuši saistīti ar šo jautājumu kārtošanu.

Ja celtnieki dusmīgi, tad RAPLM strādā

M. Kučinskis savu uzrunu sāka ar ironizēšanu par būvnieku vēlmi veidot savu ministriju. I. Kukute savu viedokli pauda klajāk: «Ja būvnieki jūt, ka plānošanas sāk traucēt, tad ministrija ir labi strādājusi!» Pēc preses konferences valsts sekretāre gan nevarēja pamatot savu viedokli, kur pie plānošanas problēmām vainīgi ir celtnieki. Viņa atzina, ka būvfirmas ļoti retos gadījumos ir arī jauno projektu attīstītāji, vairāk gan tikai darbu veicēji.

Lielāku atbildību, šķiet, nākas uzņemties RAPLM priekšgājējiem, kuri šos jautājumus nerisināja gadiem ilgi. Kā atzina M. Kučinskis, tikai līdz ar 2002. gadu ministrijas līmenī sāka pieprasīt teritorijas plānojumus. Izvērtējot valsts sekretāres teikto, šķiet, ka indeve pret būvindustrijas ministrijas veidošanu vairāk izskaidrojama ar ministrijas nevēlēšanos zaudēt daļu no pārraudzībā esošajiem jautājumiem — vismaz būvniecības plānošanu noteikti ne.

Jauno ciematu tirgū valda haoss

Foto: «Latvijas Avīze»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
19

2017. gada 19. oktobris

Vārda dienas

Elīna, Drosmis, DrosmaElīns, Elīne, Elina, Elika, Drošvaris, Drošvaldis, Drosmiņš, Drosme

Valūtu kursi

19.10.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv