Jaunzeme-Grende neatklāj, kuri uzņēmēji dod «kukuļus» deputātiem

Apollo
0 komentāru

trešdien uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (TP) aicinājumu atbildēt uz jautājumu, kurš uzņēmējs un kurā nozarē ir devis kukuļus deputātiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende atbildēja, ka to neatklās deputātu «uzbrūkošās» attieksmes dēļ.

Jaunzeme-Grende neatklāj, kuri uzņēmēji dod «kukuļus» deputātiem

Foto: Lita Krone/LETA

Šodien komisija Jaunzemi-Grendi uzaicināja uz tikšanos, lai LTRK vadītāja paskaidrotu savus publiskos izteikumus par to, ka uzņēmēji ir maksājuši deputātiem, lai likumi, ko izskata komisija, tiktu pieņemti par labu konkrētam uzņēmējam.

Krauklis aicināja Jaunzemi-Grendi nosaukt konkrētus uzņēmumus vai nozares, kurās doti kukuļi, jo pretējā gadījumā neveidojas dialogs par problēmu. Uz šo aicinājumu LTRK vadītāja atbildēja, ka viņas rīcībā ir vairāku tūkstošu Latvijas uzņēmēju izteiktas bažas par nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem, tai skaitā nelikumīgām darbībām likumu ietekmēšanā.

«Es esmu medijs, kam ir informācija, tāpēc esmu šeit, lai censtos rast cēloņus šādām runām un rastu iespējamu risinājumu,» norādīja LTRK vadītāja.

Tomēr Krauklis uzsvēra, lai raisītos diskusija, Jaunzemei-Grendei esot jānosauc vismaz viens gadījums, kad kāds likums būtu pieņemts par labu kādam uzņēmumam. Viņš uzsvēra, ka kukuļa došanai deputātiem nav jēgas, jo, pat ja vienas partijas locekļi kukuli ir saņēmuši, viņi tik un tā nevarot ietekmēt gala lēmumu.

Saistībā ar apvainojumiem par deputātu korumpētību, komisijas locekle Anna Seile (PS) izteica apgalvojumu, ka viņa no uzņēmējiem esot dzirdējusi par LTRK korumpētību, tomēr pierādījumu viņai neesot.

Savukārt komisijas loceklis Vitālijs Aizbalts (LPP/LC) aizrādīja, ka publiski izteikumi par deputātu korumpētību graujot Latvijas ekonomikas tēlu gan pašmājās, gan starptautiski, tāpēc pirms izteikt šādus apvainojumus Jaunzemei-Grendei ir jāsniedz pierādījumi, nevis jānodarbojas ar retoriku. Arī Aizbalts norādīja uz trūkumiem LTRK darbībā, norādot, ka Daugavpils uzņēmējiem no šīs biedrības darbības neesot nekāda labuma.

Uzklausot deputātu teikto, LTRK vadītāja norādīja, ka viņa uz tikšanos ar komisiju nav ieradusies, lai «mētātos ar akmeņiem», bet konstruktīvi censtos risināt uzņēmēju problēmas. «Šāda atmosfēra nerosina uzticību komisijai, tāpēc par konkrētiem gadījumiem būšu gatava runāt mierīgākā atmosfērā un ar ieinteresētiem deputātiem,» apgalvoja Jaunzeme-Grende, vairākkārt norādot, ka šai diskusijai nav jēgas, un paužot vēlmi to pamest.

«Ja reiz nav tā skeleta skapī, tad ko gan mēs varam risināt?» retoriski vaicāja Seile.

Sēdes noslēgumā Krauklis ieteica LTRK vadītājai, pirms izteikt kādus apvainojumus, «izskaitīt līdz 50», un uzsvēra, ka neviens piemērs, kad bijis likuma pirkšanas precedents, tā arī netika minēts. Uz ko Jaunzeme-Grende norādīja, ka viņai ir vairāk nekā 4 000 Latvijas uzņēmēju bažas par deputātu korumpētību un viņa par šo problēmu turpinās runāt.

Kā ziņots, ir zināmi tie cilvēki, kuri tur partiju melnās kases, laikrakstam «Latvijas Avīze» norādījusi Jaunzeme-Grende.

Viņa asi kritizē ar politiskajiem spēkiem saistīto uzņēmēju biedrību un partiju dibināšanu, norādot, ka tā «resnie runči» cenšas paturēt valsts «krējuma podu».

Kā atgādina «Latvijas Avīze», uzņēmēju organizēšanās partijās un biedrībās šopavasar notiek aktīvāk nekā jebkad agrāk. Divu dienu laikā marta beigās vien tapušas divas partijas. Viena no tām ir «Par prezidentālu republiku», kuras vadība uzticēta Einaram Grigoram, kura vārds saistīts ar ne visai veiksmīgu uzņēmējdarbību maizes ražošanā. Savulaik viņš bijis starp Tautas partijas dibinātājiem, pēc tam iestājies Rīcības partijā.

Otra marta beigās dibinātā partija ir «Ražotāja Latvija», kurā biedri ir uzņēmēji. Pazīstamākais ir lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmuma «DK Daugava» īpašnieks Aigars Vaivars.

Abu partiju mērķi ir skaidri - tikt Saeimā, lai īstenotu deklarētos mērķus «uzlabot valsts ekonomisko situāciju».

Citas uzņēmēju organizācijas - «Par labu Latviju» - dalībnieki, kā vairākums no viņiem apgalvo, negrasās pretendēt uz vietām Saeimā. Tomēr daudzu biedrības dibinātāju uzņēmumiem ekonomiskā krīze radījusi problēmas. Biedrības dibināšanas iniciators ir partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers un starp tiem, kuri parakstījušies par biedrības dibināšanu, ir ne tikai uzņēmēji, kas līdz šim ļoti tuvu stāvējuši gan Šlesera, gan Andra Šķēles vadītajai Tautas partijai, gan pašvaldību vadītāji no abām šīm partijām.

Tieši biedrība «Par labu Latviju», kurā apvienojušies ietekmīgi uzņēmēji kopā ar ietekmīgu partiju pašvaldību vadītājiem, rada diskusijas par biedrības dibināšanas patiesajiem nolūkiem un mērķiem, raksta «Latvijas Avīze». Tieši šī biedrība tiek uztverta par reālu spēku, kas varētu ietekmēt politiskos un ekonomiskos procesus pirms un, iespējams, arī pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

«Resnie runči, kuri strādā pēc «skaldi un valdi» metodes un uzskata, ka ar demokrātiskām metodēm neko panākt nevar, ir nobijušies. Ja zūd vara partijām, kurām viņi ir maksājuši, viņiem zudīs iespējas tikt pie izdevīgiem pasūtījumiem. Viņiem vairs nebūs iespējas panākt sev izdevīgu likumu un lēmumu pieņemšanu,» tik skarbs vērtējums par dažiem «Par labu Latviju» biedriem ir Jaunzemei-Grendei.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka sabiedriskajām organizācijām uzticas 70% iedzīvotāju, bet LTRK pērn pieredzējis iepriekš nebijušu pieaugumu - biedru skaits audzis par 158, sasniedzot vairāk nekā 900 biedrus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv