Joprojām nav skaidrs, vai aizdevēji atbalstījuši nākamā gada budžetu

Apollo
0 komentāru

Joprojām nav skaidrs, vai starptautiskie aizdevēji nedēļas nogales sarunās ir atbalstījuši valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžetu.

Finanšu ministra valsts budžeta portfelis.

Finanšu ministra valsts budžeta portfelis.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, finanšu ministrs Einars Repše (JL) šodien plkst. 12.00 Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) svinīgi nodos nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumu projektus.

Tomēr sīkāki komentāri par to, vai izdevies vienoties, pagaidām netiek sniegti. Iespējams, plašāka informācija būs tikai pēc budžeta iesniegšanas Saeimā.

LETA jau ziņoja, ka Repše vakar atbildē aģentūrai LETA bija īss un lakonisks: «Darbs turpinās.»

Kā ziņots, Finanšu ministrija šajā nedēļas nogalē turpina saskaņot ar starptautiskajiem aizdevējiem nākamā gada valsts budžeta projektu, taču Finanšu ministrija norāda, ka tas būtiskas izmaiņas valdības izveidotājā budžetā neradīšot.

Repše iepriekš pauda pārliecību, ka saskaņošana ar aizdevējiem tiks panākta un 2010. gada valsts budžeta projekts tiks iesniegts Saeimā.

Finanšu ministrs uzsver, ka Latvija izpildījusi savu apņemšanos starptautiskajiem donoriem veikt budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā un tas bijis pats būtiskākais. Protams, aizdevēji analizē arī Latvijas veidotās budžeta ieņēmumu prognozes, taču diskusijas ir tikai par atsevišķiem nodokļu ieņēmumiem, atkārtoti uzsvēris ministrs.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā «100. pants» Repše gan atzina, ka vairākās pozīcijās viedokļi ar starptautiskajiem aizdevējiem ir atšķirīgi. Galvenās domstarpības ir par atsevišķu budžeta pozīciju interpretāciju, kur starptautiskie kreditori nav pārliecināti, ka tiek pieņemti reāli un jauni lēmumi, kas dotu budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā.

Pēc Repšes teiktā, starptautiskajiem kreditoriem ir iebildumi pret šogad plānotajiem subsīdiju maksājumiem lauksaimniekiem 42 miljonu latu apmērā, jo šāda ātrāka subsīdiju samaksāšana nav reāls budžeta samazinājuma pasākums, bet gan maksājuma nobīde laikā.

Tāpat Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji iebilst pret neapliekamā minuma samazināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu samazināšanu.

Finanšu ministrs vairākkārt uzsvēra, ka nodokļu jautājumi ir Latvijas iekšējā lieta un, ja valdība, Saeima un sociālie partneri ir gatavi pieņemt šādu budžeta projektu, tad starptautiskajiem aizdevējiem šajos jautājumos nevajadzētu celt iebildumus.

Ministrs pieļauj, ka Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji iebildīs pret Latvijas piedāvāto nekustamā īpašuma nodokļa variantu, jo ar šo nodokli plānots budžetā radīt lielākus ienākumus. «Mēs būtu varējuši uzlikt progresīvo mājokļa nodokļa likmi, lai tie, kuriem ir tās lielās villas, arī kārtīgi maksā,» sacīja finanšu ministrs.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji nākamā gada valsts budžetā pieņemto lēmumu saskaņošanai.

Valdībā akceptētais nākamā gada valsts budžeta projekts 2010. gadā paredz ieņēmumus 3 781 888 682 latu apmērā, bet izdevumus — 4 347 973 488 latu apmērā.

Centrālās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 5,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pašvaldību — apmēram 1,7% no IKP.

Pēc Eiropas Komisijas korekcijām budžeta deficīts varētu palielināties vēl par 1,5%, bet kopējais noteikti nepārsniegs 8,5% no IKP.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv