Junkers: ES ir dziļā krīzē pēc budžeta sarunu izgāšanās

Apollo
0 komentāru

Eiropas Savienībā (ES) ir iestājusies dziļa krīze pēc budžeta sarunu izgāšanās, sestdienas rītā paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas premjerministrs Žans-Klods Junkers.

«Eiropa nav krīzē, tā ir dziļā krīzē,» Junkers pavēstīja preses konferencē.

Viņš sacīja, ka negaida kādu vienošanos ES līderu vidū nākamo deviņu mēnešu laikā.

Jautāts, vai vienošanos būs iespējams panākt trīs, sešu vai deviņu mēnešu laikā, viņš vienkārši atbildēja: «Nē».

Viņš piebilda, ka ES līderi divu dienu sammita noslēguma bijuši tikai dažu milimetru attālumā no vienošanos, taču pietrūkusi politiskā griba piekrist kompromisam.

Nespēja panākt vienošanos par bloka budžetu 2007.-2013. gadam neatstāt tūlītēju iespaidu uz ES globālo lomu, bet Eiropas vājums var būt problēma ilgākā laika termiņā, norādīja acīmredzami nomāktais Junkers.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders sammita izgāšanā apsūdzēja Lielbritānijas stingro nostāju, kas atteicās pieņemt kādas izmaiņas tās ikgadējā 4,6 miljardu eiro budžeta atlaidē, un Nīderlandi, kas pieprasīja ievērojami samazināt tās ieguldījumu ES budžetā.

Mēģinot glābt budžeta sarunas, jaunās ES dalībvalstis piedāvāja ziedot daļu no tām paredzētā finansējuma.

«Notiek kaut kas pilnīgi neparasts. Desmit jaunās dalībvalstis Polijas vadībā ir gatavas saņemt mazāk naudas, ja tas var glābt budžeta vienošanos,» aģentūrai «Reuters» norādīja bloka prezidentūrai tuvi avoti.

Tomēr bloka nabadzīgāko valstu piedāvājums nespēja glābt budžetu.

Taču Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs paziņoja, ka galīgo kompromisu noraidīja piecas valstis — Lielbritānija, Zviedrija, Nīderlande, Somija un Spānija.

Itālija un Dānija atturējās, taču budžeta apstiprināšanai nepieciešams vienbalsīgs atbalsts.

Blērs uzstāja, ka Londonas budžeta atlaides samazināšana jāveic vienlaicīgi ar lauksaimniecības subsīdiju samazināšanu, kas veido 40% no ES 100 miljardu eiro ikgadējā budžeta.

Francija, kas iegūst lielāko daļu lauksaimniecības subsīdiju, kategoriski atteicās piekāpties kādām izmaiņām lauksaimniecības tēriņos, kas tika izstrādāti 2002. gadā uz laika periodu līdz 2013. gadam.

Budžeta sarunu izgāšanās seko ES līderu pieņemtajam lēmuma atlikt bloka konstitūcijas ratifikāciju pēc Francijas un Nīderlandes paustā noraidījuma.

Junkers vienošanos par budžetu bija uzstādījis kā simbolisku mērķi, lai pierādītu, kas ES spēj pieņemt politiskus lēmumus, neskatoties uz sakāvi konstitūcijā.

Taču sarunas bija neveiksmīgas un Blērs 1. jūlijā pārņems ES prezidentūru gan ar konstitucionālu krīzi, gan nesaskaņām par bloka budžetu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv