Jurkānam cits viedoklis par Krievijas draudiem Latvijai Video

Apollo
201 komentārs

Bijušais ārlietu ministrs un politiķis Jānis Jurkāns nepiekrīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka Jāņa Kažociņa izteikumiem saistībā ar Krievijas interesi pret Latviju un vēlmi to atkal apvienot ar sevi.

Jurkānam cits viedoklis par Krievijas draudiem Latvijai

«Tāda līmeņa cilvēkam būtu jāpārzina politika, būtu jāzina, kas notiek Krievijā. Visi viņa turpmākie izteikumi par šo jautājumu liecina, ka viņš, iespējams, aizmirsis, ka Latvija ir NATO dalībvalsts. Vai arī viņš, zinot, ka esam NATO locekļi un zinot to, ka viņa versija, pieņemsim, ir patiesa un Krievija mums uzbruks un pievienos sev, NATO neko nedarīs un mūsu darbība NATO ir nelietderīga,» intervijā raidījumā «Vopros s Pristrastiem» ironizēja Jurkāns.

Lasi arīKažociņš atklāti par spiegiem un Krievijas draudiem

Vaicāts par tā dēvētās maigās varas politiku, ko īsteno Krievija, Jurkāns norādīja, ka Krievija ir mūsu lielais kaimiņš un, ja Krievija interesējas par politiskajiem procesiem Latvijā un krievvalodīgo kultūras dzīvi, tad tas ir tikai normāli, jo esam kaimiņi,

«Kažociņš satraucas par to, ko dara Krievija, kādus manevrus tā veic, tieši tā arī Krievija interesējas par mums - ko dara mūsu baltiešu kaimiņi,» uzskata Jurkāns.

«Es nekādu apdraudējumu no Krievijas puses neredzu. Neredzu ne mazāko ietekmi uz politisko dzīvi Latvijā, jo es mazliet pārzinu šo vidi, un zinu, ka Krievija risina savas samilzušās problēmas un tai absolūti nav laika iejaukties mūsu iekšlietās,» sacīja Jurkāns.

Uz jautājumu, vai paustais nozīmē, ka Krievijai par Latviju nav nekādas intereses, Jurkāns sacīja, ka mēs Krievijai esam interesanti kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī esam interesanti uzņēmējiem, kuri Latvijā grib ieguldīt savu naudu un izmantot to kā tramplīnu atspērienam sava biznesa attīstībai Eiropas Savienībā.

«Ja kādu dienu situācija mainīsies, pie varas nāks kaut kāds Staļins, tad varbūt būs citādāk, bet šodien nekādus draudus es nesaskatu,» viņš sacīja.

Jau ziņots, ka SAB vadītājs raidījumam «Nekā personīga» sacījis, ka šobrīd dara visu, lai atgūtu lielvaras statusu un Latvijai ar to ir jārēķinās.

«Mēs redzam, kā tas notiek Ukrainā un Baltkrievijā. Nešaubīgi, ka Krievija mūs atkal grib apvienot ar sevi,» norādījis Kažociņš.

SAB direktors uzskata, ka bažas rada arvien pieaugošās militārās aktivitātes Baltijas valstu robežu tuvumā. Īpaši uzmanību piesaista rudenī plānotās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības «Zapad 13.»

«Kā cilvēks ar militāru pieredzi es redzu, ka mācības «Zapad 13» ir izmēģinājums nodalīt Baltijas valstu telpu no Eiropas Savienības un NATO palīdzības. NATO kolēģi arī uzskata, ka lielo bumbvedēju lidojumi norāda uz to, ka Krievija pārbauda iespēju izmantot taktiskos atomieročus, lai bloķētu Dānijas šaurumu. Tādā veidā tiktu iegūta dominance Baltijas jūrā.»

Pēc desmit SAB direktora amatā pavadītajiem gadiem Kažociņš secina, ka ārvalstu specdienestu interese par Latviju ar katru gadu tikai pieaug. SAB publiskajā pārskatā atklāts, ka vairākās ārvalstu vēstniecībās Rīgā gandrīz puse diplomātu patiesībā ir spiegi.

Kažociņa pilnvaras amatā beidzas otrdien, 30.aprīlī un 2.maijā SAB direktora amata pienākumus sāks pildīt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Kažociņš par nekandidēšanu uz trešo termiņu paziņoja pagājušā gada 28.martā. Par viņa pēcteci Nacionālā drošības padome izvirzīja Maizīti, kuru Saeima 14.martā iecēla šajā amatā.

Savulaik britu armijā 30 gadus pavadījušais Kažociņš SAB vadīja kopš 2003.gada 2.maija.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv