Jūrmalas pilsētas dome uzdod īpašniekiem konservēt ēku Jomas ielā 43

Apollo
0 komentāru

Jūrmalas pilsētas dome 28.janvāra sēdē izskatīja jautājumu par dzīvojamās mājas Jomas ielā 43 konservāciju un nolēma uzdot īpašniekiem izstrādāt būves konservācijas projektu, pirms tam veicot ēkas vizuālā un tehniskā stāvokļa apsekošanu, un pēc tam veikt ēkas konservāciju, portālu «Apollo» informējam Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ingmārs Čaklais.

Jūrmalas pilsētas dome uzdod īpašniekiem konservēt ēku Jomas ielā 43

Foto: Lita Krone/LETA

Lēmumprojekts par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – ēkas Jomas ielā 43 konservāciju bija sagatavots un iekļauts kārtējās domes sēdes darba kārtībā jau pirms šīs ēkas nodegšanas šā gada 27.janvāra naktī.

Dome vienbalsīgi nolēma uzdot ēkas īpašniekiem Andrejam Makarenko un Verai Ivančikovai līdz šā gada 15.martam izstrādāt ēkas konservācijas projektu, balstoties uz vizuālā un tehniskā stāvokļa apsekošanas datiem, un līdz 2010.gada 15.maijam veikt dzīvojamās mājas Jomas ielā 43 konservāciju saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdoto Kultūras pieminekļa konservācijas darbu atļauju un tās kontrolē.

Šī lēmuma neizpildes gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370. panta noteikumiem īpašniekiem tiks uzlikts piespiedu sods.

Sniedzam nelielu ieskatu situācijas attīstības vēsturē un likumdošanas prasībās attiecībā uz nesakoptiem īpašumiem: 

Tā kā ēka Jomas ielā 43 jau vairākus gadus stāv nesakopta, 2009.gada 10.decembrī Jūrmalas pilsētas domes būvvalde pārbaudīja nekustamo īpašumu un oficiāli konstatēja, ka būve ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Būvei vairākas vietās bija stipri bojāta fasādes apdare, nolobījies krāsojums. Dzīvojamai mājai bija izdauzīti logi un durvis, ēka jau tad vairākas reizes bija degusi un tajā varēja iekļūt nepiederošas personas. Būvei bija bojātas jumta nesošās konstrukcijas un jumta segums Jomas ielas pusē. Nebija aizklātas logu un durvju ailes un nebija nodrošināta nepiederošu personu iekļūšana.

Apsekojumā atzina, ka pašā Jūrmalas pilsētas centrā uz galvenās gājēju ielas esošā dzīvojamā māja ar savu izskatu bojā apkārtējo ainavu un apdraud apkārtējās sabiedrības drošību. Tika sastādīts pārbaudes akts Nr. 236, kas 2009.gada 14.decembrī tika nosūtīts namīpašuma īpašniekiem V.Ivančikovai un A. Makarenko tika ar lūgumu sniegt savu viedokli par būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu, jo, pamatojoties uz Būvniecības likuma 31.panta pirmo daļu, Būvvalde plānoja gatavot domes lēmuma projektu par lietošanai bīstamas būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Kopīpašnieki tika uzaicināti 2010.gada 21.decembrī ierasties Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpuma protokola parakstīšanai.

Savukārt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija 2009.gada 3.decembrī A. Makarenko sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par Jūrmalas pilsētas saistošo noteikumu Nr.20 56.panta 13.punkta noteikumu neievērošanu, un A.Makarenko tika dots termiņš līdz 2010.gada 31.janvārim sakārtot īpašumu. 16.decembrī Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija izskatīja administratīvo pārkāpumu un pieņēma lēmumu A.Makarenko sodīt ar naudas sodu 100 latu apmērā.

Būvvalde 2010.gada 4.janvārī ar faksa starpniecību saņēma kopīpašnieka A.Makarenko iesniegumu ar informāciju, ka nekustamais īpašums Jomas ielā 43 līdz 2010.gada 31.janvārim tiks savests kārtībā, lai neapdraudētu sabiedrisko drošību.

Kopīpašnieces V.Ivančikovas iesniegumu ar paskaidrojumu, ka īpašuma sakārtošanai jau ir izgatavoti aizslietņi ēkas logu un durvju noslēgšanai un pasūtīta restaurācijas izkārtne, Būvvalde saņēma 2010.gada 4.janvārī. V.Ivančikova darīja zināmu, ka 2009.gada 26.augustā ir nomaksājusi administratīvo sodu par īpašuma nesakārtošanu, apņemas to sakārtot un lūdz sakārtošanas termiņu pagarināt līdz 2010.gada 31.janvārim.

Kad lēmumprojekts uzdot īpašniekiem ēku konservēt jau bija iekļauts domes kārtējās sēdes darba kārtībā, naktī no 26.uz 27.janvāri ēkā izcēlās ugunsgrēks, padarot to par vēl lielāku graustu.

Jūrmalas pilsētas domes Būvvalde ir sagatavojusi normatīvo aktu skaidrojumu par namīpašumu īpašnieku atbildību par ēku izskatu, tehnisko stāvokli un sabiedrības drošības apdraudējumu īpašuma nesakoptības dēļ:

«Pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1084.pantu, katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina.

Latvijas Republikas likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» 11.pantā ir noteikts, ka fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas saistošo noteikumu Nr.20 III.daļas 51.panta 13.punktam namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem (lietotājiem) jānodrošina: būvju fasāžu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), žogu, vārtu, sakoptu izskatu un tīrību; savlaicīgu šo ēku elementu krāsošanu un remontu, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldi. Nepieļaut, ka krāsojamā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi un atbilstoši 56.panta 13.punktam namīpašumu īpašniekiem namīpašumus, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvoti vai kuros nenotiek saimnieciska darbība, jāaizslēdz (ieejas, pagrabu durvis un logus), lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, un to teritorijas jāiežogo, ja tajās var rasties veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas. Namīpašumos un to teritorijās jāievēro ugunsdrošības noteikumus un sanitārās normas, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Šie objekti nedrīkst bojāt ainavu, traucēt blakus esošo namīpašumu lietošanu.

Latvijas Republikas būvniecības likuma 31.pantā ir noteikts, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.panta noteikumiem. Ja būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Ar savešanu kārtībā vai nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks. Lēmums par būves nojaukšanu saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem. Būves nojaukšana veicama Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā saskaņā ar akceptēto būvprojektu.«

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta 2.daļu, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs trešajai personai, Būvvalde lūdza kopīpašniekiem sniegt savu viedokli un argumentus šajā lietā. Tas gan notika vēl pirms pēdējā ugunsgrēka. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei bija jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz Būvvaldes konstatētajiem pārkāpumiem un tieši ir pārkāpti Latvijas Republikas Civillikuma 1084.pants un Jūrmalas pilsētas saistošo noteikumu Nr.20 51.panta 13.punkts un 56.panta 13.punkts, kā arī nav ievēroti Būvvaldes dotie norādījumi.

Jūrmalas pilsētas domes lēmumā teikts, ka demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot administratīvā akta adresāta viedokļus un argumentus, kā arī lietas apstākļus, Jūrmalas pilsētas dome uzskatīja, ka nekavējoties ir jāizdod obligātais administratīvais akts.

Jūrmalas pilsētas dome ir secinājusi, ka dzīvojamās mājas Jomas ielā 43 īpašnieki A. Makarenko un V. Ivančikova vairāku gadu garumā nav pildījuši Būvvaldes dotos norādījumus par namīpašuma sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā būves vizuālais un tehniskais stāvoklis ir tikai pasliktinājies, šobrīd jau radot bīstamību apkārtējai sabiedrībai.

Turklāt šī ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts 1863.gadā, tātad sabiedrība būves īpašnieku bezdarbības rezultātā var zaudēt Jūrmalas pilsētai nozīmīgu kultūrvēsturisku mantojumu. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
17

2017. gada 17. augusts

Vārda dienas

Vineta, OļegsVinita, Vinets, Vinete, Veņa, Venjamina, Venita, Veneta, Ruriks, Roans, Roalds, Rjuriks

Valūtu kursi

17.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv