Kā ģērbjas Latvijā Attēlu galerija

Apollo
21 komentārs

Baltika Group sadarbībā ar pētījumu centru SKDS socioloģiskajā aptaujā noskaidroja, kā ģērbjas iedzīvotāji Latvijā dažādās dzīves situācijās, cik bieži iepērkas, cik daudz laika un naudas velta apģērbu iegādei un ko dara ar drēbēm, kuras vairs nepatīk vai neder. Pētījuma dalībnieki bija 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. 

Aptaujā secinājām, ka latviešiem nepatīk izcelties un 46% respondentu cenšas pielāgoties apkārtējiem, 35% uzskata, ka seko modes tendencēm, bet tikai 20% cenšas būt pamanāmi ar apģērba palīdzību. Vīrieši ir drosmīgāki par sievietēm un daudz mazāk baidās būt pirmie, kas izmēģina, ko jaunu. Modes dizaineris Gints Bude apstiprināja, ka viņa novērojumi par vidējo latvieti sakrīt ar tiem, ko atklāj SKDS pētījums: «Es arī par Latvijas iedzīvotājiem atbildētu tā kā viņi novērtējuši sevi paši. Latvieši domā par to, kā izskatīties vietā uz kuru dodas, kā būs apģērbušies apkārtējie, tie nelabprāt vēlas izcelties, drīzāk baidās to darīt.»

62% aptaujāto ikdienā izvēlas brīvo stilu, 43% dod priekšroku klasiski elegantajam, bet 20% ikdienā labprāt ievēro lietišķo stilu. Kā noskaidrojām, tad lielākā daļa respondentu, kas ir 56%, var darbavietā izvēlēties apģērbu pēc saviem ieskatiem, 26% ir jāvelk formas tērpi, bet 18% jāievēro uzņēmuma noteiktas vadlīnijas.

Pētījumā noskaidroja arī latviešu iepirkšanās paradumus. Rezultāti vēsta, ka 74% aptaujāto sieviešu pārsvarā dodas uz veikalu, jo vēlas iepriecināt sevi, bet vīriešu auditorija ir daudz praktiskāka, un 82% respondentu iepērkas tikai tādēļ, ka ir novalkājies iepriekšējais apģērbs. T/C Spice direktorei Iveta Lāce dalījās pieredzē, ka sievietes bieži vien dodoties pusdienās uz tirdzniecības centrā un pa ceļam uzmēra vai pat iegādājas kādu kleitiņu. Lāce piebilda, ka latviešu pircējiem ir ļoti svarīga apkalpošana, un klienti ir ļoti prasīgi.

Pētījums vēsta, ka sievietes iegādājas tērpus biežāk, taču kopumā tērē mazāk nekā vīrieši. Vidēji dārgākais pirkums par vienu apģērbu dāmām ir 115 Ls, bet kungiem 120 Ls. Mēnesī sievietes par drēbēm maksā 36 Ls, bet vīrieši 45 Ls. Iveta Lāce arī atzina, ka pētījuma rezultāti apstiprina T/C Spice datu apkopojumu, jo vidēji viens pircējs veikalā mēnesī patiesi iztērējot 55 eiro jeb 39 Ls. Maruta Ērgle komentēja, ka lielākais pirkums Ivo Nikolo bijis 2000 latu. Viņa skaidroja, ka jaunieši apģērbam tērē mazāk un pievērš mazāku uzmanību kvalitātei, jo tie labprātāk drēbes biežāk maina nevis vēlas tās saglabāt ilgtermiņā. Bude komentēja, ka tad, kad pieaugs latviešu materiālā labklājība, paaugstināsies arī apģērbu kvalitāte. Pircēji varēs atļauties maksāt vairāk, bet ražotāji izgatavot dārgākas un kvalitatīvākas preces.

Par jaunākajām modes tendencēm 35% latviešu uzzina no apkārtējiem pasākumos, garāmejot vai sabiedriskajā transportā, 30% ietekmējas no apģērbu veikaliem, 26% no internetā pieejamās informācijas un tikai 22% no modes žurnāliem. Maruta Ērgle mudināja veidot vairāk un vairāk modes žurnālus, jo tas ir labs novērtējums vai kritika apģērbu ražotājiem: «Ja jaunākajos modes žurnālos nav iekļauts nekas no mūsu veikaliem, es varu zvanīt kolekciju veidotājiem un izteikt pārmetumus par to, kas ir saražots. Ja ir iekļauti mūsu piedāvātie produkti, tad varu izteikt atzinību.»

Respondenti uzskata, ka Latvija ir otra stilīgākā valsts pasaulē pēc Francijas, ierindojot 3. vietā Itāliju, 4. Igauniju, 5. Lietuvu, bet pēdējā vietā atstājot ASV iedzīvotājus, kuriem, vēl daudz jāmācās par modes tendencēm un veiksmīgām apģērba kombinācijām. Šis fakts patīkami pārsteidza prezentācijas dalībniekus, bet Bude skaidroja, ka latviešu attieksme pret apģērbu patiesi ir laba, to varot novērot veikalos, jo latviešu pārdevējas apģērbu glāsta, bet, piemēram, ASV vai Krievijā veikalos pret drēbēm izturas nevērīgi jau tirdzniecības vietās. Latviešiem ir milzīgs potenciāls kļūt nevainojamiem savā apģērbā. 

Apģērbu, kas vairs neder vai nepatīk, 43% no aptaujātajiem vispirms izvēlas atdot draugiem, paziņām vai izmanto saimniecības vajadzībām, 31% labprāt drēbes ziedot vai nolikt blakus atkritumu tvertnēm, bet taupīgi ir  28% pētījuma dalībnieku, kas mantas glabā un cer, ka tomēr kādreiz uzvilks vēlreiz, bet tikai 23% neatrod atkārtotu pielietojumu un izmet apģērbu ārā.

Diskusija izvērtās arī par to, cik ātri apģērbjas latvietis. Pētījums vēsta, ka vidēji 8 minūtēs un jo vecāks cilvēks jo ilgāk to dara. Modes mākslinieks Gints Bude dalījās pieredzē, ka modeles to dara 2 – 3 minūtēs, bet Baltika Group vadītāja Maruta Ērgle pastāstīja, ka veikala ģērbtuvē pircējs var pavadīt pat 1, 5 stundu. Bude piebilda, ka tas cik ātri persona var saģērbties, ir atkarīgs no tā, vai tā zina, ko vilks mugurā: «Latvieši dzīvo ar konkrētiem apģērbu algoritmiem – katrs zina, kādas bikses vilkt pie konkrētās blūzītes.»

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzina, ka šis pētījums arī viņam šķitis interesants un arī modes pasaules pārstāvji pauda savu novērtējumu par jautājuma izvēli.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv