Kā kļūt par masonu

Apollo
0 komentāru

Lai arī vienmēr sabiedrībā ir valdījis uzskats, ka masonu jeb brīvmūrnieku organizācijas ir slepenas un par piederību kādai no ložām nedrīkst runāt, tas ir tikai mīts.

Kā kļūt par masonu

Foto: Lita Krone/LETA

«Jebkurš ir tiesīgs atklāt pats savu piederību ložai, bet nav tiesīgs to atklāt par citu cilvēku,» portālam «Apollo» skaidroja Latvijas Lielložā. Ja kāds tomēr nolemj atklāt kāda cita cilvēka piederību ložai, tas tiek vērtēts kā uzticības zaudēšana.

Pievienošanās brīvmūrniekiem

Latvijas Lielložas Lielsekretārs Arnis stāsta, ka jaunu biedru uzņemšana notiek pēc esoša biedra ieteikuma. Vēl pirms uzņemšanas tiek vērtēta cilvēka izaugsme un vēlme pašattīstīties, ka arī tiek vērtēts cilvēka godaprāts. «Būtiska prasība brīvmūrniekam ir neapsīkstoša vēlme pašattīstīties un neapstāties pie sasniegtā,» viņš atklāj.

Lai iestātos brīvmūrnieku ložā, pirmkārt, pašam kandidātam ir jābūt vēlmei un jābūt gatavam kļūt par brīvmūrnieku. Nav noteikts konkrēts laika periods, cik ilgā laikā notiek uzņemšana brīvmūrniecībā. «Šis process ir pārdomu pilns un katram cilvēkam tiek dots neierobežots laiks, lai sakārtotu savas domas. Nevienā brīdī netiek nekas uzspiests un ir biedri, kam šādas pārdomas ir ilgušas arī vairākus gadus. Mēs lepojamies ar šo tradīciju, jo šādā veidā mēs tikai apliecinām, ka cilvēki, kas ir iestājušies, to ir darījuši pēc savas velēšanās, bez jebkādas uzspiešanas un šāda veida mūsu ložas iegūst biedrus, kas ir sasniegusi zināmu morālo briedumu,» stāsta Lielsekretārs.

Latvijā uzņemšanai brīvmūrniecībā ir noteikts minimālais vecums 21 gads. Īpaši nodarbošanās ierobežojumi brīvmūrniecībā nav noteikti un katrs ir tiesīgs nodarboties ar ko vien vēlas.

Prasības brīvmūrniekiem

Lielložas pārstāvis norāda, ka mūsdienās brīvmūrniekiem nav īpašu prasību, kas jāpilda, kļūstot par ložas biedru. Taču ir jāatvēl laiks kopējām tikšanās reizēm, tomēr to nevar uzskatīt par kādu apgrūtinājumu.

«Kopējās tikšanās parasti tiek gaidītas un tā ir lieliska iespēja satikt līdzīgi domājošos un apspriest dažādas lietas, kas nav saistītas ar ikdienas rūpēm. Šeit gribu piebilst, ka ložā tiekoties ir aizliegts runāt par reliģiju, politiku un saimnieciskiem darījumiem,» viņš stāsta.

Amatu piešķiršana

Darbojoties ložā, ir iespēja arī tikt pie kāda amata. Amatus piešķir biedriem, kuri tiek izvirzīti kopējā sapulcē un ir jāsaņem vairākuma biedru atbalsts. Amati ir dažādi – ložas meistars, mantzinis, ceremonijmeistars, sekretārs. Šos amatus piešķir cilvēkiem, kuri tam attiecīgā brīdī ir vislabāk piemēroti un kuri ir gatavi uzņemties šo amatu. Latvijā amatvīriem netiek maksāta atlīdzība, ko dažkārt dara ložas ārvalstīs, kad amatpersonām tiek maksāta atlīdzība.

Zvērests

No ložas var izslēgt par rupjiem pārkāpumiem, piemēram, par klusēšanas zvēresta laušanu. Tas nav abstrakts zvērests, bet gan atbildība pārējo ložas biedru priekšā. Jebkurš ir tiesīgs atklāt pats savu piederību ložai, bet nav tiesīgs to atklāt par citu cilvēku. Tādējādi, šī noteikuma pārkāpšana tiek vērtēta ka uzticības zaudēšana.

Latvijas Lielložā ietilpst trīs ložas: «Jāņuguns» (dibināta 1924. gadā), «Ziemeļzvaigzne» (dibināta 1750. gadā) un «Pie Zobena» (dibināta 1750. gadā).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv