Kā mēs varam regulēt paši sevi

Apollo
0 komentāru

Modernās datortehnoloģijas daudziem pacientiem palīdz labāk iepazīt savu ķermeni un tā reakcijas. Mazliet prakses, un cilvēks var mērķtiecīgi ietekmēt savu asinsspiedienu, nervu aktivitāti un pat smadzeņu viļņus. Šādā veidā iespējams mazināt galvassāpes un stresa simptomus – arī tiem, kam atslābināties nepalīdz pat meditācija.

Kā mēs varam regulēt paši sevi

Latvijas Dabas muzejs

Vienā no lielākajiem biofīdbeka centriem pasaulē, kas atrodas Rozenekas psihosomatiskās klīnikas paspārnē Bavārijā, lai īstenotu ļoti seno dziedināšanas principu vesels ir tas, kas sevi pazīst un ar prātu vada cauri dzīvei, terapeiti izmanto vismodernākos tehnikas sasniegumus. Viņi pacientiem dažādās ķermeņa vietās piestiprina sensorus, kas mēra pulsu, asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru, muskuļu elektrisko aktivitāti un ādas galvaniskās reakcijas. Dators saņemtos mērījumu datus izvērtē un atveido attēla, grafikas vai melodijas formā.

Ar šo atgriezenisko saiti (angliski – feedback) pacientiem jāmācās sevi turpmāk vadīt labāk. Amerikas Savienotajās Valstīs biofīdbeks ir plaši izplatīts jau vairākus gadu desmitus, savukārt tagad šī terapijas metode kļūst arvien populārāka arī Eiropā.

Vai šādi speciāli sensori un datori der tikai tehnoloģiju faniem? Bet varbūt tas ir ērts pakalpojums tiem, kas labprātāk ļauj saslēgt sevi vados, nekā, piemēram, meditējot koncentrējas uz vienu mantru? Vai arī tas ir laikmetīgs un iedarbīgs paplašinājums alternatīvajai medicīnai?

Palīdzību pie Rozenekas biofīdbeka ekspertiem meklē pacienti, kas cieš no spēku izsīkuma, jutīguma pret gaismu, migrēnas, miega traucējumiem, muguras un galvas sāpēm. Vēl citi nomokās ar dažādiem izplatītiem somatoformiem traucējumiem – nelabumu, reiboni, sirdsklauvēm, kurus parastā medicīna izskaidrot nespēj. Terapija ilgst vairākas nedēļas. Atkarībā no tā, kāda ir klīniskā aina, ārstēšanas plānā ietilpst arī uztura konsultācijas, sporta nodarbības, tradicionāli atslābināšanās vingrinājumi, fizioterapija, medikamenti, kā arī sarunas ar psihoterapeitu.

Pateicoties ķermeņa reakcijas stereotipijai, neliels stresa tests var atklāt daudz ko interesantu: lai tiktu galā ar ikdienas pārbaudījumiem, organisms izmanto rutīnu, kas nostiprinājusies smadzenēs un perifērajā nervu sistēmā. Tas nozīmē – kamēr cilvēks neiemācās kaut ko citu, stresa situācijā viņa organismā norisinās vieni un tie paši procesi.

Šādos testos var novērot nervus sympathicus – daļu autonomās nervu sistēmas. Tā darbojas neatkarīgi no apziņas, un tās uzdevums ir cilvēku aktivizēt. Tiklīdz smadzenes ziņo par sarežģītu situāciju, impulsi pastiprinās, un tādējādi tiek mainīts viss organisma stāvoklis. Piemēram, paātrinās sirdsdarbība, aknas daļu cukura rezervju palaiž asinīs, un āda sāk nemanāmi izdalīt sviedrus.

Dažiem terapeites Barbaras Timmeres pacientiem stresa līmenis kāpj ar katru testa jautājumu aizvien vairāk. «Tā viņu nervu un muskuļu sistēma uzvedas arī ikdienā,» skaidro Barbara. «Jau nonākot pat tikai neliela stresa situācijā, dienas beigās šāds pakāpju mehānisms nemanāmi var novest līdz spēku izsīkumam vai sāpēm.»

Atvērtība, ar kādu daudzi pacienti ļaujas biofīdbekam, ir tipiska mūsdienu laikmetam. Informācijas grafiki datora ekrānā 21. gadsimta cilvēkiem ir pierasta aina, un viņi ir gatavi uztvert nopietni visu, ko var izmērīt un pēc tam attēlot vizuāli. Rozenekas klīnikas psihoterapeiti ir novērojuši, ka ar šo tehnisko iekārtu palīdzību pieeju pacientiem viņi spēj atrast ļoti ātri. Pēc speciālistu uzskatiem, šī metode der visiem tiem, ko ir grūti motivēt uz rūpīgu pašnovērošanu un elpas vai muskuļu vingrinājumiem. Iespējams, tas tāpēc, ka tamlīdzīgu pašdarbību ar savu organismu šādi cilvēki vērtē kā ezotēriskas muļķības; tikpat labi iespējams, ka viņu ķermeņa pašuztvere ir tik slikti attīstīta, ka viņi nemaz nespēj izpildīt pamatuzdevumu – atslābināties. Vai arī viņi sāpes un citus simptomus izjūt tā, it kā tie viņos ielauztos tikai no ārpuses.

Daudzi pētījumi parāda, ka tieši no ķermeņa atsvešinātiem pacientiem ir nosliece bojāt savu veselību, sevi neapzināti kļūdaini regulējot. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Manheimas sāpju speciāliste Herta Flora pētīja galvas sāpju cēloņus un noskaidroja, ka biežākais riska faktors ir nespēja sajust, vai ir mainījies muskuļu sasprindzinājums paša ķermenī. Šāds maņu deficīts veido uzvedības modeli, kas raksturīgs daudziem galvas un muguras sāpju pacientiem: muskuļu tonuss nevis pastāvīgi mainās, bet gan pakāpeniski pieaug un pēc sasprindzinājuma kā palēninājumā atgriežas miera stāvoklī. Daudzi daļu muskuļu uz augstāko sasprindzinājuma režīmu noregulē jau no paša rīta, sākot darba dienu, un notur tos šādā stāvoklī līdz pat vakaram.

Biofīdbeka ierīces palīdz noteikt diagnozi un izvēlēties treniņus, taču nav brīnumzāles. Tomēr tās var paātrināt mācību procesu un nodrošināt, ka pacients trenējas mērķtiecīgi, jo sensori un programmas reģistrē pat vissīkākos soļus vēlamajā virzienā, kas dažkārt atradas tālu aiz cilvēka uztveres iespējām. Lai sasniegtu pozitīvu efektu, terapeitam jārīkojas ļoti apdomīgi. Citādi – ļaunākajā gadījumā – viņš var pacientam uztrenēt tādu muskuļu saspēli, ka rodas sāpes.

Visbiežāk biofīdbeku izmanto, lai demonstrētu kopsakarības starp domām, sajūtām un ķermeņa reakcijām, kā tas notika stresa profilā, vai lai atbrīvotu sasprindzinātus muskuļus. Taču ierīces pacientiem un terapeitiem palīdz arī citos veidos:


 Noskaidrojot, kādi iztēles procesi un kura elpošanas tehnika ļauj visbūtiskāk pazemināt simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti, izvēlas piemērotāko atbrīvošanās tehniku.
 Stiprina muskuļus, piemēram, urīna nesaturēšanas gadījumā – ar biofīdbeku var noskaidrot, vai paciente spēj pietiekami koordinēt iegurņa muskulatūru.
 Ieregulē atpakaļ no līdzsvara izsistu autonomo nervu sistēmu. Sirds ritma variabilitātes fīdbekā pacients pamazām apgūst elpošanas ritmu, ar kuru sirdsdarbības līkne iet līdztekus elpas līknei. Regulāri praktizēta sirds elpošana var mazināt stresu un pat pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu.
 Biofīdbeka pacienti, kas cieš no migrēnas, vazokonstrikcijas treniņā apgūst spēju ietekmēt savu asinsvadu paplašināšanos un sašaurināšanos.

Kādai pacientei nesen izdevies migrēnas lēkmes kupēt: ierasto 72 sāpju stundu vietā tagad viņai jāizcieš vairs tikai sešas. Pēc pirmajām lēkmes pazīmēm viņa atrod netraucētu vietu un mierīgi koncentrējas uz sajūtām: šaurs, vēss un zils.

Šī tehnika ir viena no zinātniski pierādītajām biofīdbeka metodēm, un to apliecina arī pārskata analīze respektablajā medicīnas žurnālā Pain. Nākotnes uzdevums paliek noskaidrot, tieši kādā veidā biofīdbeks darbojas. «Kopsakarības starp iedarbību un tās mehānismu bieži vien ir daudz sarežģītākas, nekā domā nespeciālisti,» skaidro Barbara. Piemēram, migrēna: tas, ka lēkmes laikā paplašinās galvas artērijas, pēc jaunākajām teorijām nav nemaz tik izšķirošs sāpju rašanās aspekts. Tad kā var izskaidrot to, ka vazokonstrikcijas treniņš mazina migrēnas sāpes? Vai vingrinājumi tiešām ietekmē apasiņošanu? Un, ja jā, cik lielu efekta daļu sniedz šī tiešā iedarbošanās?

Tomēr jau tagad ir zināms kāds nozīmīgs biofīdbeka ietekmes veids: pateicoties treniņam, pacients vairs nejūtas tik bezpalīdzīgs. Tāpēc viņš ar atslābināšanos sāk iedarboties, piemēram, pret sāpēm, spēku izsīkumu vai citiem simptomiem. Un tagad viņš arī ikdienā jūt, ka var mērķtiecīgi ietekmēt savu organismu – un līdz ar to arī slimību – arī bez tehniska atbalsta.

Raksts pilnā apjomā lasāms žurnāla GEO aprīļa numurā

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. oktobris

Vārda dienas

Dainis, Dainida, DainaJevlampija, Deimons, Deimonds, Dainors, Dainīte, Dainita, Dainārs, Dainarts, Dainars, Daimons, Daimonds, Daimona

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz −4 ℃
Skaidrs

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 08:14
Saule riet: 18:01
Dienas ilgums: 9:47

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.10.2014
Ienākt apollo.lv