Kā novērst korporatīvo krāpšanu

Apollo
0 komentāru

Skaidrojumi

Šogad ne viens vien referāts, kas izskanēja II Starptautiskās konferences «Justice 2012. Juridiskie aspekti biznesā» laikā, bija saistīts ar tematu, kā aizsargāt biznesu no negodprātīgām darbībām. Diemžēl ekonomiskā krīze vairojusi noziedzīgu darbību iespējamību. Viens no veidiem, kā iedzīvoties uz uzņēmumu rēķina, ir korporatīvā krāpšana.

Kā novērst korporatīvo krāpšanu

Foto: Apollo

Par korporatīvās krāpšanas veidiem, to novēršanu un izmeklēšanu konferencē runāja zvērināta advokāte Ilze Znotiņa, Deloitte Latvia asociētā partnere, Sertificēto krāpšanas izmeklētāju asociācijas (ACFE) biedre.

Kā liecina statistika, korporatīvā krāpšana ir iemesls aptuveni 30 % no maksātnespējas gadījumiem, un tā kļuvusi par globālu problēmu. Krāpšana uzņēmumiem izmaksā ļoti dārgi, pieredze rāda, ka nereti korporatīvās krāpšanās dēļ tiek zaudēti 5 % no uzņēmuma gada ieņēmumiem. Pēc ACFE, kas ir pasaulē lielākā krāpšanas apkarošanas organizācija, 2010. gada pārskatā publicētajiem datiem vidējie zaudējumi uzņēmumiem, ko rada krāpšana, ir ap 160 000 USD. 

Kā informē juriste I. Znotiņa, lai novērstu šāda veida uzņēmumu gremdēšanu, pasaulē pieaudzis valsts sankcionētu korporatīvās krāpšanas izmeklēšanas gadījumu. Vienlaikus arī radikāli palielinājies sodu apmērs par korporatīvās krāpšanas gadījumiem. Komersanti un valsts (pašvaldības) pārvaldes institūcijas spiestas veidot speciālas krāpšanas novēršanas struktūras, lai samazinātu ar krāpšanu saistītos zaudējumus. Ja līdz šim naudas līdzekļu sadalījums bija 20 % krāpšanas prevencijai un 80% krāpšanas izmeklēšanai, tad patlaban proporcijas mainās par labu tieši prevencijas darbam, lai nepieļautu  uzņēmuma finanšu līdzekļu izsaimniekošanu un izzagšanu. 

Netipiskie krāpnieki

Kā novērtējusi ACFE, vislielāko kaitējumu uzņēmumiem rada tieši augstākā vadības līmeņa darbinieki. Krāpšanu, ko izdarījis pats uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs, rada trīs reizes lielākus zaudējumus nekā tad, ja krāpšanās shēmā iesaistās vidējā līmeņa vadītāji, un vairāk nekā deviņas reizes lielākus zaudējumus nekā tad, ja ar krāpšanu nodarbojas ierindas darbinieki. Turklāt, lai atklātu krāpšanos izpildvaras līmenī, nepieciešams daudz vairāk laika un resursu.

Pēc ACFE veiktā pētījuma arī atklājies, ka vairāk nekā 80 % gadījumu krāpnieciskas darbības novērots tajos uzņēmumu departamentos, kas saistīti ar augstākā līmeņa vadību (izpilddirekcija), grāmatvedību, pārdošanu, klientu apkalpošanu vai iepirkumiem. Turklāt vairāk nekā 85 % no krāpniekiem iepriekš nav bijuši apsūdzēti vai notiesāti par krāpšanu un ar to saistītiem nodarījumiem. Par to, ka viņi ir iesaistīti nelikumīgās darbības, liecinājis fakts, ka šie cilvēki dzīvo pāri saviem līdzekļiem (43 % gadījumu) vai arī izjuta finansiālas grūtības (36 % gadījumu). Aizdomas rada arī neparasti ciešas saites ar piegādātājiem un pasūtītājiem.

Aizdomās turētie par krāpšanos ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem parasti arī neatbilst tiem stereotipiem, kādi sabiedrībā izveidojušies par zagļiem un krāpniekiem. Visbiežāk viņiem nav iepriekšējas sodāmības, tie ir aptuveni 31 līdz 45 gadus veci, un viņu vidū vairāk ir vīriešu (līdz 60 %) nekā sieviešu. Turklāt, jo ilgāk darbinieks strādā uzņēmumā, jo labāk viņš pārzina uzņēmuma vājās vietas un jo lielāka iespēja, ka viņš tās izmantos krāpšanas nolūkos.

Iekāro uzņēmuma resursus

Kas tad ir korporatīvā krāpšana? Krimināllikuma 177. pants definē krāpšanas būtību – tā ir svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Par krāpšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu, sākot uz laiku līdz trim gadiem līdz pat 13 gadiem, ja tā izrādījusies liela apmēra vai grupveida krāpšana.

Korporatīvā krāpšana galvenokārt saistīta ar profesionālo darbību. Tā var būt gan iekšēja, gan ārēja krāpšana. Iekšējā krāpšana izpaužas kā profesionālās darbības izmantošana, lai apzināti, nepareizi vai kļūdaini izmantojot darba devēja resursus, aktīvus un/vai ietekmi, uzlabotu savu materiālo stāvokli, skaidro I. Znotiņa. Savukārt ārējā krāpšana saistīta ar prettiesisku trešās personas resursu vai aktīvu izmantošana, lai kāda fiziskā vai juridiskā persona gūtu personisku labumu.
Veidi, kā krāpties ar uzņēmuma finansēm vai īpašumu, ir bezgala daudz. I. Znotiņa norāda, ka komersantu ar negodprātīgu rīcību apdraud gan darbinieki (datu falsifikācija, piesavināšanās, zādzības u.c.), klienti (zādzības, viltoti maksāšanas līdzekļi), pircēji un piegādātāji (dubultie rēķini, darbinieku uzpirkšana, nepietiekams piegādāto preču daudzums), kā arī kreditori (viltotas finanšu atskaites, krāpšana ar nodrošinājumu), taču, kā jau iepriekš minēts, vislielākos zaudējumus var radīt paši uzņēmuma akcionāri un valde. Nereti novērota iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana, negodprātīgi darījumi ar saistītājām personām, apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas u.c.

Komercdarbības jomas, kurās biežāk novērotas krāpnieciskas darbības, ir tirdzniecība (dažādas atlaižu shēmas, rezultātu viltošana, lai saņemtu  bonusus) un publiskie iepirkumi (interešu konflikti, tirgošanās ar ietekmi). Tāpat krāpšanās shēmas uzņēmumos saistītas ar nepamatotiem mārketinga izdevumiem, ceļošanas un izklaides izdevumiem, dažādu konsultāciju un meditāciju apmaksu, kā arī nepamatotiem juridiskajiem izdevumiem.

Zaudējumi var būt arī netieši

Korporatīvā krāpšana uzņēmumam var nodarīt gan tiešus, gan netiešus finansiālos zaudējumus. Tas ir arī nopietns kaitējums uzņēmuma reputācijai un tēlam. Ja finanšu mahinācijas un shēmas tiek plānotas jau uzņēmuma vadības līmenī, tas iespaido arī ierindas darbiniekus. Kā sekas tam ir uzticības zudums vadībai, slikts morālais klimats, kas nereti pamudina labākos darbiniekus uzteikt darbu.

Nereti komersanti, kuri iesaistīti krāpšanas shēmās, uzskata, ka jau tā noslogotie policijas darbinieki neatklās rūpīgi maskētās krāpšanas mahinācijas. Viņi vēl neapzinās, ka uz noziedzīgā nodarījuma pēdām var nākt korporatīvās krāpšanas izmeklētāji, kas sniedz privātus profesionālus pakalpojumus, kas vērsti uz jebkāda veida krāpnieciskas darbības izmeklēšanu, konstatēšanu un prevenciju. Viņi var paredzēt un novērst iespējamo krāpšanu, kamēr vēl uzņēmumam nav nodarīti zaudējumi. 

Lai novērstu krāpšanās iespējamību, arī pašiem uzņēmumam jāizstrādā sava rīcības programma, kas paredz gan pastāvīgu iekšējo kontroles sistēmu, gan iepriekš neplānotas revīzijas, gan uzticības tālruni, pa kuru darbinieki var ziņot par aizdomīgiem novērojumiem, u.tml. Liela loma ir arī darbinieku izglītošanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

30

2014. gada 30. jūlijs

Vārda dienas

Valters, Regnārs, RenārsValtraute, Valtrauta, Valtraude, Valtra, Valteris, Rinārs, Rinards, Renarts, Renars, Renards, Ragnārs, Ragnēda, Ragnija, Regnars, Reinards, Reinars, Reinārs, Reiners, Ragnars

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +19 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 05:19
Saule riet: 21:40
Dienas ilgums: 16:21

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

30.07.2014
Ienākt apollo.lv