Kā pasaules pilsētu pašvaldības cīnās pret globālajām klimatiskajām izmaiņām

Apollo
0 komentāru

Ekonomiskās un politiskās krīzes, kā arī citu problēmu un negāciju starpā pavīd arī kāda pozitīva ziņa — 23. februārī Briselē Eiropas Komisija pasludināja konkursa «Eiropas zaļākā pilsēta 2010» («European Green Capital 2010») uzvarētāju. Galveno balvu 35 pilsētu konkurencē ieguva pilsēta, kas ne tikai aktīvi rūpējas par apkārtējās vides saudzēšanu, bet arī izstrādā ilgtermiņa plānus, kā uzlabot ekoloģisko situāciju. Galvenie kritēriji ir sabiedriskā transporta kvalitāte, pietiekamas zaļās zonas dzīvojamajos kvartālos, gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, ūdens patēriņš, utilizācijas metodes, kā arī ieguldījums cīņā pret globālajām klimatiskajām izmaiņām.

Kā pasaules pilsētu pašvaldības cīnās pret globālajām klimatiskajām izmaiņām

Foto: «Nams 24»

Galveno pretendentu vidū bija astoņas pilsētas: Amsterdama, Oslo, Stokholma, Bristole, Hamburga, Kopenhāgena, Freiburga un Minstere. Pārējo 27 pretendentu skaitā bija arī Rīga, savukārt Lietuvu pārstāvēja Viļņa un Kauņa. Igaunijas pilsētas šajā konkursā nebija pieteiktas. Konkursā visplašāk pārstāvētas bija Vācija — septiņas pilsētas un Spānija — piecas pilsētas.

2010. gada zaļās galvaspilsētas titulu ieguva Stokholma, 2011. gada — Hamburga.

Eiropa ir izteikti urbanizēta — četri no katriem pieciem eiropiešiem dzīvo pilsētā. Turklāt lielāko daļu apkārtējās vides problēmu izraisa pilsētvide, vienlaicīgi tieši pilsētās arī notiek visaktīvākā cīņa ar piesārņojumu, tiek īstenotas jaunas idejas un tehnoloģiskie risinājumi. Liela nozīme šajā cīņā ir vietējām pašvaldībām, tādēļ Eiropas Komisijas balva «Eiropas zaļākā pilsēta» lielā mērā ir domāta, lai veicinātu un arī atalgotu šos pūliņus.

Jāatzīst, pilsētu pašvaldību loma globālajā zaļajā kustībā ir nenovērtējama. Piemēram, ASV nav parakstījusi Kioto protokolu*, bet vairāk nekā 800 ASV pilsētu mēri ir parakstījuši šī protokola versiju, apņemoties vietējā mērogā piedalīties pasaules globālās sasilšanas problēmu risināšanā.

Šajā sakarā piedāvājam ieskatu dažādu valstu pilsētu iniciatīvās:

• Piemēram, Čikāgā, ASV, uz pilsētas pašvaldības ēku jumtiem izveidoti aukstumizturīgu augu dārzi. Mērķis — samazināt enerģijas patēriņa izmaksas, uzlabot gaisa kvalitāti, kontrolēt lietus ūdens masu, kas nonāk pilsētas kanalizācijā. Turklāt apzaļumotie jumti vasarās palīdz nodrošināt telpās vēsumu, ietaupot elektroenerģiju gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošanai. Starp citu, pilsēta daļēji finansē jumtu apzaļumošanu arī tiem Čikāgas iedzīvotājiem, kas to vēlas.

• Londonā, Anglija, pēc pilsētas mēra iniciatīvas ir izstrādāta programma «Climate Change Action Plan», kuras galvenais mērķis ir pilsētā samazināt piesārņojumu. Turklāt pilsētas austrumu rajonos tiek veidotas plašas zaļās zonas, kurās pilsētniekiem atpūsties.

• Ouklendā ASV pilsētas transporta autoparku papildinājuši vairāki ar ūdeņradi darbināmi autobusi, kuri gan ir piecas reizes dārgāki par parastajiem, toties nerada piesārņojumu videi. Šādi autobusi tiek izmantoti arī Reikjavikā Īslande.

• Vienā no Amsterdamas, Holande, rajoniem mājokļu dzesēšanai tiek izmantots auksts ūdens no ezera — tādējādi tiek samazināts piesārņojums un enerģijas izmaksas.

• Savukārt, Bostonā, ASV, tiek izstrādāta programma, kā savāktās lapas, augus un pārtikas atkritumus pārstrādāt kompostā, bet no pārstrādes procesā radītajām gāzēm iegūto enerģiju izmantot pašu iekārtu darbināšanai un vēl 1500 mājokļu enerģijas patēriņa nodrošināšanai.

• Dažās Indijas pilsētās karstais ūdens tiek iegūts no solārajiem ūdens sildītājiem. Slimnīcas vien šādā veidā ietaupot tūkstošiem dolāru gadā.

• Abū Dabī, Apvienotajos Emirātos, tiek realizēts vērienīgs projekts «Masdar City» — pirmā augsto tehnoloģiju pilsēta pasaulē, kurā nebūs ne oglekļa izmešu, ne atkritumu. Enerģiju paredzēts ražot no atjaunojamiem resursiem – vēja un saules, ēkas tiek celtas tikai no otrreizējās pārstrādes izejmateriāliem. Pilsētā netiks izmantotas automašīnas, tikai apzaļumotas un noēnotas gājēju alejas, laukumi. Nākotnes pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaits plānots ap 40 000 un vēl vidēji 50 000 strādājošo. Projektu plānots pabeigt 2016. gadā. AAE plāno kļūt par atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģiju līderi pasaulē. Kā teikts «Masdar City» mājas lapā: «Pienāks laiks un visas pilsētas pasaulē tiks būvētas šādi.»

Tiesa, ir arī daudz skeptiķu, kas uzskata, ka, pirmkārt, pilsēta «Masdar City» nespēs pati sevi nodrošināt ar nepieciešamo enerģiju, otrkārt, tas ir tikai vājš aizsegs AAE radītajam milzu piesārņojumam. Piemēram, «Masdar City» attīstītājs kādu jūdzi no «zaļās pilsētas» pilsētas būvē alumīnija apstrādes rūpnīcu, netālu no tās plānota F1 trase un Ferrari tematiskais atrakciju parks, bet vienā no lielveikaliem — slēpošanas trase, gluži kā Dubaijā.


*Kioto protokols — šī ir starptautiska vienošanās (stājās spēkā 2005. gada 16. februārī), kuras mērķis ir ierobežot atmosfēras piesārņošanu ar siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm, lai tādējādi mazinātu globālo sasilšanu, kas var izraisīt bīstamu Pasaules okeāna līmeņa celšanos un kardināli mainīt visu zemeslodes klimatisko sistēmu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
18

2017. gada 18. novembris

Vārda dienas

Doloresa, AleksandrsZanders, Zandars, Latvīte, Latvis, Laisve, Dollija, Dolita, Brīvīte, Brīve, Brīva, Alesandrs, Aleksandris

Valūtu kursi

18.11.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv