Kā rīkoties, ja tevi kritizē

Apollo
0 komentāru

Katrs cilvēks analizē un vērtē ap­kārtējo cilvēku izturēšanos. Tas ir dabiski. No citu kritikas neizbēg­sim. Taču varam iemācīties mierī­gi to pieņemt un pat sev izdevīgi izmantot.

Lielākā daļa no mums aizstāvas, ja kāds mūs kritizē. Taču, lai gan kritika nav patīkama, tā tomēr dažus mobili­zē darbam, savukārt citiem gluži pre­tēji — pēc aizrādījumiem vēlme dar­boties zūd.

Neglaimojošs vērtējums. Reakcija

Cilvēki ar stipriem nerviem (vai bezrūpīgie) izliekas, ka nedzird, un turpina darīt savu. Vīrs man pārmet, ka esmu nopirkusi pārāk gaišas tape­tes. Ko darīt? Nākamreiz lai pērk pats.

Daži par kritiku apvainojas. Šādai reakcijai ir dažādi iemesli. Kritizētā persona uzskata, ka ir laba profesionāle, un tāpēc nepieļauj domu, ka kaut ko izdara slikti. Iespējams, pat nesa­prot aizrādījuma jēgu un uztver to kā uzbrukumu sev. Taču ne katra piezīme liecina par labvēlības trūkumu.

Pārāk jūtīgie pārdzīvo un ilgi at­ceras kritiku, nespēdami ar to samie­rināties. Viņi nesaprot, kā tas var būt: tik ļoti censties un saņemt sliktu no­vērtējumu. Sāk jau likties, ka nekam nav derīgi. Pēc aizrādījuma viņi vairs nespēj izlabot savas kļūdas un ķerties pie jauniem uzdevumiem.

Daži savu izmisumu pat par sau­dzīgu kritiku pārspīlē apzināti. Tādā veidā viņi mēģina izvairīties no atbil­dības par savu darbu, cenšas apkārtē­jos izraisīt līdzjūtību, sevi nonieci­not: «Es jau nevaru. Man neiznāks, kā vajag.»

Ir arī tādi, kas savu autoritāti ceļ, nepieļaujot, ka kāds varētu viņus ne­gatīvi novērtēt. Ja tomēr kritika at­skan, viņi sevi aizstāv, aizrādot par ci­tu kļūdām. Tāda nostāja visbiežāk piemīt vecāku attieksmē pret bēr­niem, skolotāju — pret skolēniem, priekšnieku — pret padotajiem. Tas notiek bailēs zaudēt savu pozīciju, kurā pieļaut kļūdas it ka nav iespē­jams.

Tikai nedaudzi nebaidās no kriti­kas. Viņi negatīvu vērtējumu uzņem kā ārsta diagnozi: dažkārt grūti pie­ņemamu, taču tādu, kas norāda, kā izveseļoties. Tādas spējas būtu vērts sevī attīstīt katram.

Ko darīt, lai kritika neapcirptu spārnus

Ja piederam pie tiem, kam katra negatīva piezīme atņem dzīvesprie­ku, nedrīkstam reaģēt uz kritiku pā­rāk emocionāli. Vieglāk mums būs to uztvert un izdarīt pozitīvus secināju­mus, ja ar vēsu prātu paanalizēsim, ko mums pateica.

Padomā, vai kritika patiešām skar tevi. Ja šefs saka — visi nokavē darba sākumu, bet tu zini, ka tā nav taisnība, neuztver aizrādījumu, ka tas adresēts tev.

Paanalizē tev teikto negatīvo piezīmi. Padomā, vai tā ir būtiska. Ja tā nav lietišķa, centies to laist pār gal­vu. Taču, ja kritika ir pamatota, paru­nā ar personu, kas tev aizrāda. Pavaicā, kā tev būtu jārīkojas, lai izlabotu brāķi. Ja šefs teic, ka slikti paveici tev uzticēto darbu, jautā konkrēti, kādas kļūdas jālabo.

Nepieļauj,  lai kritika  tev «atņemtu valodu». Ja kāds tevi peļ, vaicā: «Ko īsti tu domā, sacīdams, ka neesmu lietpratēja?» vai «Kādēļ tu domā, ka man slikta gaume?». Pie­spied cilvēku, kas tevi kritizē, preci­zēt savas domas.

Ja uzzini, ka kāds tevi aprunā aiz muguras, piedāvā sarunu zem četrām acīm un pieprasi paskaidrojumus.

Būtiski ir, lai tu iemācītos at­šķirt bezjēdzīgu ļaunprātību no lie­tišķas kritikas. Ja kāds teic, ka tu ģēr­bies pārāk jauneklīgi saviem gadiem, padomā, vai šī piezīme ir izteikta greizsirdības dēļ, vai arī patiešām tavs tērps ne īpaši atbilst tavam vecu­mam un veicamajam darbam.

Galvenokārt tomēr neuztrau­cies, ja tev liekas, ka burtiski visi tevi kritizē un tu nevienam nepatīc. Re­dzams, ka nav jau tik slikti, droši, ka tevi mīl, tu neesi citiem vienaldzīga, un tādēļ tev pasaka acīs, ko par tevi domā.

Kā rīkoties, ja tevi kritizē

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv