Kabeļtelevīziju operatori ceļā uz digitālo televīziju

Apollo
0 komentāru

Latvijā darbojas licencēti 35 kabeļtelevīziju operatori, no tiem desmit — Rīgā. Tirgus ir blīvs, un tā dalībnieki cenšas piesaistīt potenciālos abonentus, uzlabojot kvalitāti, variējot programmu bloku piedāvājumu, vienlaikus tomēr arī paaugstinot cenas.

Konkurē ar visiem

Viens no vadošajiem operatoriem Baltkom TV SIA darbojas jau 14 gadu, apkalpojot Rīgu, tās rajonu, Balvus, Bausku, Gulbeni, Iecavu, Jelgavu, Jēkabpili, Koknesi, Priedaini, Salacgrīvu, Skrīverus.

Kopējais abonentu skaits patlaban ir 130 tūkstoši. «Šis skaitlim ir tendence katru gadu palielināties,» informē Baltkom TV mārketinga direktore Sandra Kraujiņa. Uzņēmums sniedz divu veidu pakalpojumus: kabeļtelevīziju un digitālo televīziju. Otrā ir pieejama rīdziniekiem un tiem, kas dzīvo 50 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu. Kā galvenās atšķirības no citiem operatoriem mārketinga direktore min digitālo televīziju un komplekso piedāvājumu, kad televīzija, internets un fiksētais telefons ir ar vienotu pieslēgumu, līdz ar to klients saņem vienu rēķinu un kopējā summa par telekomunikāciju pakalpojumiem ir zemāka nekā situācijā, kad katru pakalpojumu nodrošina cits uzņēmums.

«Kabeļoperatoru tirgus ir ļoti piesātināts un stingri sadalīts. Ir izveidojusies situācija, kad pārējie operatori vismaz Rīgā savā starpā nekonkurē. Baltkom ir vienīgais, kas konkurē ar visiem pārējiem,» paskaidro S. Kraujiņa. Kā būtiskākās nākotnes ieceres uzņēmums izvirzījis digitālās televīzijas attīstīšanu. «Mēs intensīvi strādājam pie tās kanālu skaita palielināšanas. Visticamāk, septembrī būs 100 kanālu piedāvājums. Plānojam ieviest programmu gidu, kad cilvēkam nebūs jāiegādājas TV programma, viņš to varēs apskatīt televizora ekrānā,» sola Baltkom TV pārstāve.

Digitālā nākotne

S. Kraujiņa prognozē, ka digitālā televīzija ir nozares nākotne. «Baltkom mērķtiecīgi iet uz šā pakalpojuma attīstību. Domāju, ka to izvēlēsies arī citi lielākie operatori. Cilvēki kļūst prasīgāki, viņi grib vēl kvalitatīvākus pakalpojumus.» Arī SIA FAO programmu direktore Inese Aleksandrova uzskata, ka digitālās televīzijas ieviešana ir viena no uzņēmuma nākotnes prioritātēm. «Mūsu abonentu skaits pārsniedz 10 tūkstošus. Kabeļtelevīzijas, kabeļinterneta un telemetrijas pakalpojumus sniedzam Rīgas, tā rajona, Lielvārdes un Tukuma iedzīvotājiem. Runājot par konkurenci — cita operatora abonentu piesaistīšana var notikt gadījumos, ja ir izdevīgāks programmu un cenu piedāvājums,» teic I. Aleksandrova.

Nelegālie darboņi

SIA Telia MultiCom mārketinga direktors Kaspars Spunde piebilst: «Kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū vērojams pakalpojuma pašizmaksas pieaugums — pēdējos gados pieaugušas kabeļtīklu apkalpošanas (energoresursu) izmaksas, turpina arī pieaugt programmu retranslācijas (licenču) maksas, kas ietekmē pakalpojuma cenu. Bieži sastopamies ar nelegāliem pieslēgumiem uzņēmuma kabeļtīklam, kas ietekmē pakalpojuma kvalitāti. Nereti pat viens nelegāls pieslēgums spēj sabojāt signāla kvalitāti ne tikai visā mājā, bet pat mikrorajonā.«

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls sacīja, ka nelegālo operatoru Latvijā ir maz — viens divi. Pirms pāris gadiem bijuši vairāki desmiti. «Šobrīd darbojas televīzijas kolektīvās uztveršanas sistēmas, kam nevajag licences, jo tās translē nekodētas programmas. To skaits nav zināms. Bet to auditorija svārstās ap 100 tūkstošu cilvēku, kas ir ļoti daudz, tā atviļot licencētajiem operatoriem potenciālos klientus.»

Mainīgā abonēšanas maksa

Kopš 2001. gada kabeļtelevīziju operatori Baltkom TV, FAO, L.A.T. samazinājuši abonēšanas maksu par mazāko programmu paketi. Lielākajiem programmu blokiem maksa par abonēšanu palielinājusies gandrīz visiem vadošajiem operatoriem. Tā no Ls 0,15 pieaugusi līdz 2,20.

Neatkarīgās lasītāji interesējas, kāpēc atsevišķi kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji, paaugstinot cenas, klientus nostāda fakta priekšā — par to paziņojot pat ar atpakaļejošu datumu. Baltkom TV par jaunumiem vai cenu paaugstināšanu klientiem paziņo laikus, paskaidroja S. Kraujiņa: «Līgumā ir noteikts, ka tas jādara 20 dienas iepriekš, mēs paziņojumus izsūtām vismaz mēnesi agrāk.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv