Kad baktērijas zarnās dumpojas 

Apollo
0 komentāru

Latvijā ar gremošanas trakta slimībām sirgst aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Daudzas no šīm slimībām ir hroniskas. Vai, lietojot uzturā veselīgu pārtiku, var izvairīties no gremošanas vainām?

Visi delikāti klusē

Dakteri gremošanas trakta slimības iedala funkcionāla rakstura slimībās un organiskās slimībās. Funkcionāla rakstura slimībām raksturīga izteikti slikta pašsajūta: nogurums, vēdera uzpūšanās, spiedošas un velkošas sāpes vēderā. Diagnostika bieži vien objektīvas izmaiņas vai novirzes neuzrāda. Šādas sūdzības ir vairākumam gremošanas trakta slimnieku. Visbiežāk tās nav dzīvībai bīstamas un nav uzskatāmas par citu smagu slimību priekšvēstnesi. Savukārt organiskās slimības, piemēram, kuņģa čūla, audzēji un zarnu iekaisuma slimības, var būt dzīvībai bīstamas.

Par gremošanas trakta augšdaļas slimībām runāts daudz, bet par zarnu slimībām parasti deliktāti klusē.

«Ja kādam ir problēmas ar zarnām (un tādas ir daudziem), tas netiek afišēts un apspriests ne radu, ne draugu, ne kolēģu vidū. Tās ir intīmas lietas, kas moka pat deputātus,» saka Latvijas Gastroenteroloģijas centra ārsts un Latvijas Gastroenterologu asociācijas biedrs medicīnas doktors Aldis Puķītis.

Latvijā aptuveni septītā daļa iedzīvotāju sirgst ar kādu no zarnu iekaisuma slimībām. Tie ir arī ekonomiski aktīvi, gados jauni cilvēki. Saslimušo vidū ir arī bērni un sirmgalvji. Šo slimību iemesli joprojām nav atklāti. Tomēr diagnostikas iespējas, efektīvas ārstēšanas prakse un profilakse attīstās.

Kā būtiski jāatzīmē divi faktori: proti, pacienti ar savām sūdzībām pie ārsta vēršas novēloti, tāpēc nereti slimība jau ir tādā stadijā, kad nepieciešama komplicēta ārstēšana pat ar nekavējošu ķirurģisku iejaukšanos. Un arī informācija par zarnu iekaisuma slimībām ir nepietiekama. Praktizējoši ārsti bieži vien tās nepazīst, tāpēc ārstēšanai nav vēlamā rezultāta.

«Kā piemēru var minēt celiakiju — graudu un olbaltumvielu (glutēna) nepanesību. Ar to iespējams saslimt jebkurā vecumā. Simptomi var izpausties ļoti dažādi. Patlaban slimības diagnostika Latvijā ir neapmierinoša,» atzīst dakteris Puķītis.

Taču par tās izplatību ļauj spriest fakti. Gadā poliklīnikā konsultējas ap 3500 bērnu ar gremošanas problēmām, bet stacionārā ārstējas ap 1000. Turpretī starp pieaugušajiem ar celiakiju sirgst 2000 Latvijas iedzīvotāju.

Profilakse gan slimajiem, gan veselajiem

«Daudzi man prasa zelta recepti, proti, kas jāēd vai kas nav jāēd, lai nesaslimtu,» Mājai atzinās dakteris Puķītis. «Tomēr tādas receptes nav. Arī ar kuņģa un zarnu slimībām sirgstošie nav jāmoka ar drakoniskām diētām. Viss ir jādara ar mēru, un tas attiecas arī uz ēšanu. Mans ieteikums — sabalansēta diēta un mērena fiziska slodze.»

Gremošanas trakta slimības ārstē ar medikamentiem, bet dakteri arī atzīst, ka izārstēšanos veicina veselīgs uzturs un profilaktiskie produkti — tādi, kas satur probiotiskās baktērijas.

Tās iedala acidofilajās un bifido baktērijās. Laboratoriski kultivējot, zinātnieki veido dažādas šo baktēriju grupas. Cilvēki tās uzņem ar skābpiena produktiem, dārzeņiem, augļiem, ogām, dabiskajiem vīniem vai speciāliem dzīvo baktēriju preparātiem.

Cilvēka zarnu traktā, sevišķi resnajā zarnā, ir ļoti liela dažādu baktēriju koncentrācija — aptuveni no 100 miljoniem līdz miljardam mikroorganismu vienā mililitrā zarnu satura. Tajā ir labās baktērijas, kas ir vairākumā, sliktās, kas izraisa slimības, un neitrālās, kas, savairojoties pārāk lielā daudzumā, pārvēršas sliktajās.

Labās baktērijas pietiekamā daudzumā labvēlīgi ietekmē veselību vairākos aspektos. Tās konkurē ar sliktajām baktērijām un neļauj tām savairoties par daudz, bet, ja tas noticis (piemēram, pēc antibiotiku lietošanas), atjauno līdzsvaru; palīdz organismam gremošanas procesā — veicina dažādu vielu šķelšanos, uzsūkšanos; aktivizē organisma imūno sistēmu un kavē iekaisuma procesu rašanos un attīstību resnajā zarnā; palielina zarnu spēju pretoties slimību izraisošajiem mikroorganismiem: salmonellām, helikobaktērijām, rotavīrusiem; samazina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi, jo saista nitrātus, kas ietilpst uzturā, tādējādi kavējot vēzi izraisošu vielu veidošanos kuņģī un zarnu traktā; samazina taukskābju un holesterīna līmeni asinīs; ražo B1, B6, B12, PP vitamīnu un folijskābi, kas nepieciešama organismam.

Normāli zarnu traktā labajām baktērijām jāgūst pārsvars pār sliktajām. Izjaucot labo un slikto baktēriju līdzsvaru, piemēram, lietojot antibiotikas, rodas disbakterioze. Tā rada zarnu sieniņas bojājumus, kā dēļ hroniski tiek zaudētas asinis (dzelzs) un rodas mazasinība.

Ar uzturu uzņemtajām labajām baktērijām ir ne tikai jāiziet cauri gremošanas traktam, bet arī jāiedzīvojas zarnās un jāvairojas. Lai to panāktu, šiem mikroorganismiem nepieciešamas barības vielas, tostarp šķiedrvielas, kas nesadalītas nonāk resnajā zarnā. Šķiedrvielas ietilpst uztura bagātinātāju grupā, un tās satur arī dārzeņi, augļi, ogas, rupja maluma miltu izstrādājumi, klijas, rieksti un sēnes.

«Tomēr jāsaprot, ka kefīrs, kaut arī tas ir bagātināts ar labajām baktērijām, nav zāles. Ar to vēzi izārstēt nevar. Tas ir tikai profilaktisks līdzeklis,» bilda A. Puķītis.

Latvijā un pasaulē

Skandināvija, Rietumeiropa, ASV — reģioni, kuros profilaktiskos produktus iedzīvotāji lieto jau vairākus gadu desmitus. To ir veicinājusi gan zinātnieku un pārtikas ražotāju cieša sadarbība, gan patērētāju pieprasījums. Latvijā pēdējos gados sabiedrība kļūst izglītotāka un pieprasījums pēc profilaktiskiem, zinātniski pamatotiem produktiem pieaug.

Pēdējo gadu laikā Latvijā kļuvuši pieejami vairāki gan vietējās, gan ārvalstu izcelsmes produkti ar aktīvajām baktērijām.

Eksperti prognozē, ka tuvāko gadu laikā vairāk nekā 10 procenti pasaulē saražotās pārtikas būs profilaktiska rakstura.

Kad baktērijas zarnās dumpojas 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv