Kad tavā teltī kāds jau mīlējas… 2.

Apollo
0 komentāru

Vai zinājāt, ka skaistākie papardes ziedi atrodami tikai nākamajā rītā pēc Jāņiem?

Rīta pārsteigums

Pa to laiku tauta jau bija izklīdusi. Kāds iekārtojies lauku mājā, kur gan šim nolūkam saimnieki nebija atvēlējuši īpaši lielu platību, kāds — teltī. Tā nu pie ugunskura palikām mēs divi vien. Situācija gan diezgan muļķīga, bet, nedaudz īgņojoties un pukojoties, sagaidījām rīta gaismiņu. Mazliet pārsaluši, odu un citu knišļu sakosti, bet sagaidījām.

Tad mums bija gana un devāmies uz telti, lai nekaunīgos līgotājus izdzītu ārā no mūsu īpašuma. Liels bija pārsteigums, ieraugot, ka mūsu teltiņa stāvēja gluži tāda, kā mēs viņu bijām atstājuši! Nekas neliecināja, ka kāds tur būtu viesojies — guļvietas kārtīgi saklātas, mantas atradās tieši tā, kā iepriekš!

Neko vairs nesapratu! Vai tad tiešām nakts līksmotāji bija spējīgi visu perfekti sakārtot? Maz ticams. Tikai pēc tam atskārtām, ka naktī bijām sajaukuši pļavas… Patiesi, tā telts, kuru bijām noturējuši par savu, bija pavisam citā krāsā. Un no tās rīta agrumā atskanēja veselīga šņākšana un krākšana!

Arī Jāņu vakarā — nekā…

Varonīgi izturējām Jāņu dienu, lai vakarpusē dotos uz māju pusi. Dīvaini, bet negulētā nakts nemaz tik ļoti nelika par sevi manīt, jo pamodās draugi, un atkal gāja vaļā lustes. Tikai pašā vakarā, atbraucot mājās, sajutām, ka laiks tā kā būtu doties pie miera. Protams, tikai pēc tam, kad būsim beidzot atraduši to papardes ziedu mūsu pašu gultas palagos.

Otrā pusīte apgūlās man blakus gultā. Kaut arī samiegojies, viņš visādi centās mani uzmundrināt. Bet mans nogurums bija krietni stiprāks par mīļotā vīrieša glāstiem un skūpstiem. Instinktīvi jutu, ka arī viņa rīcību vairāk diktē pienākuma apziņa, ne patiesa vēlme. Mēs ātri atradām kopsaucēju — pagriezāmies katrs uz sava sāna un jau pēc dažām minūtēm saldi šņākuļojām.

Vislabākie papardes ziedi — 25. jūnijā

Rīta saulīte iespīdēja logā, ārpusē jautri čivināja putniņi. Lēni pavēru acis, tīksmi izstaipījos un pagriezos uz sava vīrieša pusi. Viņa acis vēl bija aizvērtas, bet smaids uz lūpām liecināja, ka arī viņš ir pamodies un izbauda šo nesteidzīgo rītu. Rokas dāvāja glāstus, ķermeņi savijās. Un bija tik neizsakāmi labi!

Mēs atradām divus papardes ziedus. Tie nebija jāmeklē, tie uzplauka paši no sevis, par spīti visām tradīcijām! Turklāt tik jauki! Un kurš gan teicis, ka papardes zieds jāmeklē tieši Jāņu naktī? Tikai senie ticējumi. Ticiet man, vislabākie papardes ziedi zied tieši nākamajā dienā pēc Jāņiem. Un tos nepavada nedz alus smārds, nedz dūmu smaka, nedz sagurums.

Mēs ātri atradām kopsaucēju — pagriezāmies katrs uz sava sāna un jau pēc dažām minūtēm saldi šņākuļojām.

Mēs ātri atradām kopsaucēju — pagriezāmies katrs uz sava sāna un jau pēc dažām minūtēm saldi šņākuļojām.

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv