Kad uzvilktas maskas…

Apollo
0 komentāru

Cilvēka patiesā daba vislabāk esot redzama kritiskās situācijās. Bet ja nu ikdienas dzīve rit kā pa sviestu? Cilvēks no rītiem ceļas vienā laikā, dodas uz skolu vai darbu, iekāpjot tajā pašā satiksmes līdzeklī, veic vienus un tos pašus pienākumus, satiek vienus un tos pašus cilvēkus, atgriežas mājās, un atkal tas pats, kas katru vakaru — televizors, kāds preses izdevums vai iemīļota mūzika..

Tomēr mēdz būt gadījumi, ka pat tāds cilvēks kādu satiek un viss mainās. Viņa ikdienas ritms sāk klibot, un šis cilvēks vairs nepazīst pats sevi…

Ullas vēstule redakcijai

«Pavisam negaidot man sāka pievērst uzmanību puisis, ar kuru esam pazīstami ilgāku laiku un par kuru līdz šim domāju, ka starp mums nekas cits nevar būt kā tikai draudzīgas attiecības. Pāris reižu aizgājām tāpat vien padejot, un izrādījās, ka viens pret otru jūtam dziļas simpātijas. Nolēmām, ka mēģināsim veidot tuvākas attiecības.

Pēc rakstura esmu aktīva un sabiedriska. Jau skolā biju pieradusi, ka man uztic veikt dažādus pienākumus. Arī savā darbavietā esmu starp tiem, kuri vienmēr ir priekšplānā. Man šķiet, ka bez grūtībām pierodu pie pārmaiņām un nenolaižu rokas, ja kaut kas nesanāk, kā plānots.

Liels bija mans izbrīns, kad mans draugs pateica, ka tagad, kad starp mums jau ir tuvas attiecības, es, izrādās, esot citāda. Kad jautāju, kādā ziņā, viņš neko sīkāk paskaidrot nevēlējās vai neprata, vien noteica, ka tas attiecas uz seksu.

Viņš esot domājis, ka mīlestības lietās es būšot aktīvāka, drosmīgāka, bet es esot tāda kā nobijusies vai arī nezinot, ko pati gribot. Vārdu sakot, izrādās, ka tā es, kāda esmu sabiedrībā, viņa klātbūtnē mainos un kļūstu citāda, sliktāka. Kāpēc tā?"

Pazudīs arī kautrība gultā

No rīta, pirms atstājam savu personīgās drošības telpu — māju, lai dotos ārpasaulē, mēs parūpējamies, lai droši justos arī tur, kur mūs nesargās pierastās vides četras sienas. Mēs sakopjam savu ārieni, uzvelkam pienācīgu apģērbu un uzliekam attiecīgu grimasi. Cits vēl pie spoguļa trenē žestus un mīmiku, jo arī tie taču ir ieroči.

Tieši tāpat mēs mēdzam «uzvilkt» arī attiecīgu uzvedību. Var teikt, ka izejam ielās, tērpušies savdabīgos aizsargtērpos, kas pārējiem demonstrē mūsu cīņas gatavību. Pie šīm maskām mēs tā pierodam, ka ar laiku pieņemam tās kā savu īsto ādu.

Bet kas patiesībā slēpjas zem maskas? To atklāj situācijas maiņa. Nav brīnums, ka cilvēks, kurš ārēji sevi citiem parādījis kā uzņēmīgu un aktīvu, paliekot intīmā divvientulībā, izrādās kautrīgs, kluss, pat bailīgs. Viņš ir tāds, kāds viņš ir bez aizsargkārtas.

Tikai tad, kad būs pārvarēta svešuma sajūta, kas pastāv starp diviem cilvēkiem, kad valdīs savstarpēja iejūtība un vēlme saprast vienam otru, pazudīs arī kautrība un bailes seksuālajās attiecībās.

Mēs izejam ielās, tērpušies savdabīgos aizsargtērpos, gatavi cīņai.

Mēs izejam ielās, tērpušies savdabīgos aizsargtērpos, gatavi cīņai.

Foto: EPA

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv