Kāda ir vidējā darba samaksa ministrijās?

Apollo
67 komentāri

Šogad pirmajā ceturksnī vidējā mēnešalga Valsts kancelejā, Pārresoru koordinācijas centrā un ministrijās bija 804 lati, bet vidējā darba samaksa - 858 lati, teikts šodien valdībā izskatītajā ziņojumā par iespējām pakāpeniski izlīdzināt atlīdzības fondus valsts tiešās pārvaldes iestādēm.

Kāda ir vidējā darba samaksa ministrijās?

Foto: Apollo

Vidējā darba samaksa ietver mēnešalgu un piemaksas.

Ziņojumā salīdzinātas arī valdības locekļu un Eiropas Komisijas ierēdņu algas. Norādīts, ka Ministru prezidents Latvijā šogad saņem 1920 latus, ministrs - 1729 latus, kamēr Eiropas Komisijā asistents, lietvedis, tehniskais asistents, kas ir zemākie amati, saņem 1865 latus.

Valdība šodien uzklausīja ziņojumu, kurā Finanšu ministrija (FM) rosina nākamo trīs gadu laikā valsts pārvaldē virzīties uz konkurētspējīgu mēnešalgu speciālistiem, sasaistot to ar privātā sektora algām 80% apmērā un turpmāk ik gadu pārskatot valsts tiešās pārvaldes mēnešalgu skalu, pamatojoties uz darba tirgus atalgojuma pētījuma datiem. Šo ieceri ministrija rosina nodrošināt ar esošajiem līdzekļiem atlīdzības fondā, veicot optimizāciju un virzoties uz efektīvāku procesu veikšanu valsts pārvaldē.

Lai to paveiktu, paredzēts, ka mēnešalgu skalas maksimumus turpmāk noteiktu tikai Ministru kabineta noteikumos. FM rosina mainīt nosacījumu par valsts iestāžu darbinieku mēnešalgu sasaisti ar Ministru prezidenta mēnešalgu.

FM arī rosina pakāpeniski izlīdzināt mēnešalgas līdzīgu darbu veicējiem, sasaistot to ar minimālās algas paaugstināšanu un mēnešalgu skalas diapazonu sašaurināšanu un paredzot attiecīgu papildu finansējumu.

Valdībā izskatītajā ziņojumā FM skaidro: algu samazinājuma rezultātā izveidojusies situācija, ka valsts pārvaldē nodarbināto algas ir zaudējušas konkurētspēju ar privātā sektora algām, īpaši krasas atšķirības vērojamas vadības līmeņa amatos. Valsts sekretāram noteiktā mēnešalga ir aptuveni 45% no privātā sektora līdzvērtīgu amatu algas mediānas. Savukārt speciālistu amatos - 52-54% no privātā sektora līdzvērtīgu amatu algas mediānas.

Patlaban paredzēts, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Tādējādi mēnešalgu skalas diapazonu maksimālās mēnešalgas izmaiņas iespējamas tikai tad, ja izmainās Ministru prezidenta mēnešalga. 2014.gadā Ministru prezidentam aprēķinātā mēnešalga ir 1948 lati, tātad pieaugums pret 2012.gadu ir 28 lati jeb 1,46%. Līdz ar to, ja tiks pārskatīta mēnešalgu skala, tad diapazonu maksimālo mēnešalgu pieaugums būs simbolisks, kā rezultātā augsti kvalificētiem speciālistu mēnešalgas vēl vairāk zaudēs konkurētspēju ar privāto sektoru. Tas nozīmē, ka nepieciešamas darba samaksas politikas izmaiņas, lai ilgstoši noturētu augsti kvalificētus speciālistus valsts pārvaldē, skaidro FM.

Pašlaik valsts pārvaldē mēnešalgu apmēru regulē Ministru kabineta noteikumi, paredzot minimālo un maksimālo mēnešalgu katras mēnešalgu grupas amatiem, kas veido mēnešalgu diapazonus. Tā kā normatīvajā regulējamā noteiktie mēnešalgu diapazoni ir ļoti plaši, tie, no vienas puses, nodrošina pietiekami lielu elastību mēnešalgu noteikšanā, bet, no otras puses, ņemot vērā iestāžu rīcībā esošo finansējumu, mēnešalgas apmērs līdzīgiem amatiem dažādās iestādēs var būtiski atšķirties. Tā rezultātā turpinās darbinieku aizplūšana uz privāto sektoru, kā arī darbinieku migrēšana starp valsts iestādēm, skaidro FM.

Lai situāciju labotu, tika piedāvāts pakāpeniski izlīdzināt mēnešalgas līdzīgu darbu veicējiem, sasaistot to ar minimālas algas paaugstināšanu, ko atbalstīja valdība un tās sociālie un sadarbības partneri jau iepriekš. Tāpat FM rosina pakāpeniski vidējā termiņā paaugstināt zemāko mēnešalgu diapazonu. Šis priekšlikums attieksies uz zemāk atalgotājiem valsts pārvaldes darbiniekiem un viszemākajam algām valsts pārvaldē, paziņojumā medijiem skaidro FM.

FM arī informē, ka valsts budžeta izdevumi atlīdzībai no 2008.gada līdz 2011.gadam samazināti uz pusi - no 894 miljoniem latu līdz 478 miljoniem latu.

Tikai 2012.gadā ministrijās un Valsts kancelejā darba tiesiskās attiecības pārtrauca vairāk nekā 400 jeb gandrīz 14% no kopējā darbinieku skaita darbinieku zemā atalgojuma un nesamērīgas darba slodzes dēļ, informē FM.

FM arī atzīmē, ka, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ir aktualizējies jautājums par augsti kvalificēta personāla ilgtermiņa motivāciju darbam Latvijas valsts pārvaldē. Ņemot vērā zemā atalgojuma dēļ apjomīgo speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes uz privāto sektoru, svarīgi ir noturēt spējīgākos darbiniekus, lai veiksmīgi nodrošinātu Latvijas prezidentūru 2015.gadā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv