Kādas ir jaunās sejas Rīgas domē?

Apollo
74 komentāri

25 jauni deputāti no 60 jeb gandrīz puse – tāda ir šo Rīgas vēlēšanu bilance attiecībā uz ievēlētajām  personālijām, aprēķinājis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto», piedāvājot iepazīties ar partiju pārmaiņu bilanci lielākajā Latvijas pašvaldībā.

Kādas ir jaunās sejas Rīgas domē?

Foto: Edijs Pālens/LETA

Politiskajā griezumā tas izskatās šādi:

Saraksts «Saskaņas centrs» un «Gods kalpot Rīgai» (SC/GKR) savu kopīgo deputātu vietu skaitu palielināja no 37 līdz 39. Jauni deputāti no tiem ir desmit.

Vienotība šajās vēlēšanās no līdzšinējām 14 deputātu vietām zaudēja piecas, tātad ieguva vairs tikai deviņas. Un no tiem jauni deputāti – četri.

Un visbeidzot «Nacionālā apvienība» (NA). Visas iegūtās 12 vietas var uzskatīt par sasniegumu, jo šajā sasaukumā nebija pārstāvēta. No tiem jauni ir 11 deputāti, un vienīgais izņēmums ir Jānis Atis Krūmiņš, kas jau bija domnieks, 2009.gadā ievēlēts no Pilsoniskās savienības. 

Vislielākais izrāviens šajās vēlēšanās izdevies pašreizējā vicemēra dēlam Agrim Amerikam, kurš startēja no SC/GKR bloka, un domē tika, sarakstā esot tikai 61-ais. Šīs viņam bija jau ceturtās vēlēšanas (2009.gadā pašvaldības, un divas reizes Saeimas vēlēšanas), un beidzot veiksmīgas.

Viņam ir 25 gadi, un pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, startējot no Šlesera reformu partijas, sevi pozicionēja kā pārliecināts kristietis. Viņš nosodījis viendzimuma laulības, un lūk, kāds viņa citāts portālā «Jesaja 61»: «Nelabais ir iemācījies demokrātiju izmantot savā labā, tādēļ mums Svētā Gara vadībā ir jāņem rokās visi garīgās cīņas ieroči.»

Sarunā ar «de facto» viņš gan runā par citiem ieročiem. Grib Rīgā rūpēties par tehnoloģiju attīstību, jo esot ieguvis bakalaura grādu programmēšanā un šobrīd šajā jomā arī darbojas. «Ir daudz darāmā tieši IT jomā Rīgā. Ja mēs runājam par e-pakalpojumiem, par Rīgas portālu, par digitālo Rīgu, par datu pieejamību. Un es redzu sevi tieši tur,» norāda A. Ameriks.     

Viņš neapstrīd to, ka uzvārds viņam vēlēšanās palīdzējis, savukārt tēvam piedēvētā misters 20 slava viņu neuztraucot: «Ja mēs runājam par visām tām kļičkām, kas viņam ir piešķirtas tad – tas ir izdomājums. Tas tāpat kā daudziem ir kļičkas, un mēs visi par viņām smejamies, tad arī šeit ir tādas.» 

No šī saraksta domē iekļuvis arī bijušais ģimenes lietu ministrs, šobrīd Amerika padomnieks Ainars Baštiks, bijušais Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, arī profesore Ausma Cimdiņa un Rīgas arodbiedrības LABA līderis Raimonds Gailis. Pēc vairāku gadu pārtraukuma domē atgriezīsies arī bijusī ministre un ārste Baiba Rozentāle.

Savukārt ievēlētais «tumšais zirdziņš» ir 80. vidusskolas direktore Anna Vladova, kura saka: «Es sapratu, ka ir iespēja un ir laiks iet un darīt vairāk nekā to var izdarīt skolā. Man ir liela pieredze un liela vēlme strādāt Rīgas labā.»  Zīmīgi, ka, strādājot skolas labā, pēdējos četrus gadus viņa algu saņēmusi arī no bērnu vecākiem. Aptuveni 100 latu mēnesī. Turklāt legāli, no īpaša vecāku fonda. Šajā mācību gadā viņa tomēr šo praksi esot pārtraukusi, jo tas «neesot ētiski pareizi.»

Savukārt «Vienotībā», var teikt, neredzētu seju nākamajā sasaukumā nebūs. Atkārtoti gan nav ievēlēta, piemēram, Ieva Akurātere, Lita Beire un Ēriks Škapars, taču viņu vietā būs veseli divi bijušie kultūras ministri - Sarmīte Ēlerte un Ints Dālderis, arī eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis un bijušais Saeimas deputāts Uģis Rotbergs.

Toties NA frakcija šajā sasaukumā solās būt «viszaļākā» un vismazpazīstamākā. Kā pieredzējušu tajā var minēt Aleksandru Kiršteinu, arī līdzšinējo domes deputātu Jāni Ati Krūmiņu un daļēji pašu Baibu Broku, taču pārējiem deviņiem sāksies vēl neredzēta dzīve. Tajā skaitā arī Nacionālās operas solistam Naurim Puntulim, kurš šobrīd ir padomnieks Kultūras ministrijā.

«Es redzu sevi kultūras jomā, un es ļoti ceru, ka es strādāšu šinī jomā. Ir ļoti daudz saskarsmes punkti starp ministriju un domi. Tas pats 2014.gads [Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta], akustiskās koncertzāles celtniecība, Kongresu nams un daudz kas cits,» norāda N. Puntulis. Viņš arī vēlas, lai rīdzinieku vidū kultūras patēriņš kļūst arvien masveidīgāks līdzīgi kā daudzi tagad aizrāvušies ar fizisko kultūru, taču, piemēram, Līgo svētki krastmalā viņam nepatīk.

«Mans personīgais viedoklis ir, ka šie Līgo svētki krastmalā degradē Līgo svētku ideju. (..) «Asfalts nav tā vieta, kur svinēt Līgo svētkus, arī pilsētas centrs ne,» pamato N.Puntulis.

Korekcijas galīgajā domes sastāvā šoreiz ienesušas arī izmaiņas likumā «Par pašvaldībām», kas liedz domes deputātiem, kas ir lēmējvara, darboties arī izpildvarā, tostarp arī pašvaldības uzņēmumos.

Pēc «de facto» aprēķiniem šis liegums attiecas uz astoņiem nākamajiem domniekiem, visiem no SC/GKR bloka. Līdzšinējā Rīgas domes deputāte un arī nākamajā sasaukumā ievēlētā Irina Vinnika nolēmusi atteikties no valdes locekles amata uzņēmumā «Rīgas satiksme». «Es nenolikšu savu mandātu – daudz vēlētāji mani atbalstīja, otrkārt, šis darbs domē ir mans aicinājums,» saka I. Vinnika. Aicinājuma cena I. Vinnikas gadījumā ir aptuveni 2500 latu mēnesī. Tieši tik lielu atalgojumu viņa saņēma uzņēmumā. «Protams, ka naudas lietas ir svarīgas katram cilvēkam. Man ir vieglāk, es esmu pensionāre. Un otrkārt, es saredzu pielietojumu  savai pieredzei arī citās jomās.» 

Taču četri ievēlētie – divi Rīgas rajonu izpilddirektori Sergejs Hristoļubovs un Dmitrijs Pavlovs, kā arī divu departamentu direktori – Oļegs Burovs un Anatolijs Aļeksejenko deputāta mandātu tomēr nolēmuši nolikt. O. Burovs, kurš Rīgas domē ievēlēts pirmoreiz, skaidro, ka viņš kā īpašum departamenta vadītājs gribot pabeigt iesāktos lielos Rīgas būvniecības projektus, piemēram, Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, un viņa izvēli atbalstot arī daudzi cilvēki. «Pēdējās dienas pēc vēlēšanām turpinu saņemt daudzus apsveikumus un zvanus, un ļoti daudzi saka, saprotot, ka nevar apvienot krēslus, tikai neejiet prom no direktora amata, turpiniet strādāt kā visu iepriekšējos gadus,» stāsta O. Burovs.    

Viņa amata alga ir apmēram 2000 latu mēnesī ieprietim 600 latiem, ko labākajā gadījumā sola deputāta darbs domē. Tikai jautājums - vai bija korekti viņus iekļaut deputātu kandidātu sarakstā?

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs viņu izvēli nenosoda un uzskata arī to par pieņemamu. «Šai situācijā šie cilvēki bija ievēlēti tieši tāpēc, ka viņi strādāja šajos amatos, un tieši tādēļ cilvēki salika viņiem plusiņus, tāpēc tas ir absolūti korekti, ja viņi turpinās darbu šajos amatos,» uzskata N. Ušakovs.

Šīs rokādes līdz ar to dod iespēju domē iekļūt vēl četriem cilvēkiem, redzamākais no kuriem neapšaubāmi ir mācītājs un «praida nīdējs» Jānis Šmits. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv