Kaktiņš: sliktās ziņas nevar nerādīt, ja tā ir objektīvā realitāte

Apollo
0 komentāru

«Sliktās ziņas ir jārāda, tās nevar nerādīt, jo tā ir objektīvā realitāte, bet ziņu raidījuma beigās var piedāvāt kādu iedvesmojošu sižetu, piemērām, par dzīvniekiem, lai skatītājs nepaliktu dubļos iemīts,» tā pēc diskusijas «Mediji un sabiedrība: vai sliktas ziņas ir labas ziņas?» atzina pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Kaktiņš: sliktās ziņas nevar nerādīt, ja tā ir objektīvā realitāte

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes ārējo sakaru koordinatore Aija Rozenšteine, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas rīkotajā diskusijā pirmo reizi medijiem, nozares speciālistiem un studentiem tika publiski prezentēti pētījuma «Mediju ietekme uz Latvijas sabiedrību» rezultāti.

»..mediji ir samazgas, visur ir krīze... lidmašīna nokritusi, tajā visi bērni beigti, nākamais sižets par sprādzienu šahtā, pārslēdzamies uz sportu, arī tur mūsējie zaudē... ziņas beidzas, bet kas notiek ar skatītāju? Viņš ir kā dubļos iemīts, lai gan viss it kā ir patiesība, bet, ja blakus paskatāmies pašnāvību līmeņa rādītājus, tie ir pieauguši, daudzi cilvēki jūtas slikti... Kāds tam ir iemesls?» vaicāja viens no pētījuma «Mediju ietekme uz Latvijas sabiedrību» autoriem SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņš jau 14 gadus nodarbojas ar aptaujām un redz ļoti nelabvēlīgas tendences Latvijas sabiedrībā, tādēļ radusies doma par šāda pētījuma nepieciešamību.

Kaktiņš saka, ja pētījumi uzrāda, ka cilvēku galvās ir nelabvēlīgas lietas, tad jāuzdod jautājums, kā šīs lietas tur nokļuva. «Vai tās nokļuva tur no iekšienes, vai arī ir ārēji faktori, citiem vārdiem runājot, tās tika uzlasītas publiskajā telpā. Iespējams, ka ir abu šo faktoru simbioze. Pētījums bija par ārējiem faktoriem,» piebilda Kaktiņš.

Otrs pētījuma autors LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors Ivars Austers skaidroja, ka pētījumam izvirzīto hipotēzi - mediju saturs atstāj iespaidu uz to, kā jūtas, domā un redz pasauli mediju patērētāji, uz viņu gatavību pašiem kaut ko darīt savas dzīves uzlabošanai vai, tieši otrādi, neko nedarīt - izdevies pierādīt. «Aptaujā piedāvājām respondentiem novērtēt divas ziņas, kuras atšķīrās ar to, ka vienas beigās piedāvājām konstruktīvu risinājumu, bet otru atstājām tikai kā «sliktu» ziņu. Tas, ko cilvēki domā par ziņu, iespaido to, kā viņi jūtas,» secina Austers.

«Sliktajām ziņām ir būtiskas funkcijas, kas veicina gan labāku publisko telpu, gan labāku indivīdu savstarpējās komunikācijas rezultātu, savukārt izvairīšanās no sliktajām ziņām neizbēgami rada pasaules ainas izkropļojumus, bet tas, kas nosaka, vai ziņa ir slikta vai laba, ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts. To nav iespējams reducēt uz kādu vienu līmeni, bet svarīgi izvērtēt ziņas kvalitāti,» skaidroja LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas doktorante Olga Procevska. Viņa norādīja, ka kvalitatīva «slikta» ziņa rada pozitīvu pienesumu publiskajai jomai - iemāca cilvēkus līdzpārdzīvot, brīdina un audzina cilvēkus par labākiem pilsoņiem, savukārt slikta «slikta» ziņa tikai notrulina un veicina imunitāti un biezāku ādu pret citu cilvēku ciešanām un politiskajām nebūšanām.

«Lai gan sabiedrībā, iespējams, pastāv uzskats, ka «Degpunkts» ir briesmīgākais raidījums Latvijā, tomēr man šķiet, ka reizēm ekonomikas ziņās viena ziņa ir ļaunāka nekā mūsu ziņas gada laikā. Mēs domājam par to, ja mūs skatās 10 līdz 12 gadus vecs bērns, kurš mūsu raidījumā būs redzējis, ka no kūlas dedzināšanas var nodegt māja vai dzeršanas rezultātā var notikt slepkavība, varbūt, kad viņš izaugs, būs tas prātā saglabājies un viņš, iespējams, dzīvos labāk, tieši pateicoties mums,» atzina LNT raidījuma «Degpunkts» vadītājs žurnālists Kārlis Seržants.

Negatīvisms, depresija un pesimisms ir lipīgi, apgalvoja žurnāla «Lilit» galvenās redaktores vietniece Alla Petropavlovska. «Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur lielākā daļa ir nekritiska un nedomājoša, bet ziņas, protams, kaut kādā veidā iedarbojas kā kodēšana, tādēļ man šķiet, ka to varētu neitralizēt, ja mums būtu stipra analītiskā žurnālistika, kas palīdzētu cilvēkiem izprast to informāciju, ko viņi saņem, mēģināt viņiem palīdzēt domāt līdzi. Kritiskai, objektīvai informācijai jābūt obligāti, tomēr jāpiedāvā arī kaut kādi risinājumi, jo pesimisms cilvēkos rada bezspēcību un distancēšanos no valsts kā varas,» uzskata Petropavlovska.

Savukārt žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele stāstīja par ģimeni, kurā meita katru vakaru lūdz vecākiem, lai pirms aizmigšanas viņai pasaka, ka viss būs labi. «Ģimenes mērķis ir panākt, lai bērns aizmigtu, bet es domāju, ka medijiem nav tāds mērķis, lai mēs aizmiegam, tādēļ loģiski sagaidīt no medijiem, ka viņi nemelo. Es domāju, ka tas ir galvenais, kas jāatceras visā šai sāgā par sliktajām un labajām ziņām, ka mēs nedrīkstam melot... Veidojot ziņas, mēs gribam uzrunāt domājošus cilvēkus, kuri nedala mūs labajās vai sliktajās ziņās, bet drīzāk sagaida informāciju, kas palīdz saprast, kas notiek, un kas arī dod enerģiju rīkoties,» skaidro Ločmele.

Diskusijas vadītāja LU Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lolita Stašāne atzina, ka uzstādījums «sliktas ziņas ir labas ziņas», runājot par medijiem, ir klasisks. «Tas bijis sen, un tie ir bijuši nosacīti relatīvi pētniecības efekti, bet joprojām kāds tos atceras. Pašlaik jāsaprot, ka šo jomu ir ietekmējušas arī citas sakarības, tādēļ viena daļa teoriju jau tiek pārrakstītas, ņemot vērā nosacīti jaunos medijus. Ja viena sadaļa tiek pārrakstīta vai papildināta, tad jāpapildina arī citas un šī ir viena no sadaļām, kas, spriežot pēc diskusijas, prasās pēc papildināšanas, tādēļ ir interesanti izteiktie viedokļi un ir nepieciešami šādi pētījumi, jo mēs nevaram, balstoties uz saviem stereotipiem, pārrakstīt mācību grāmatas. Mums nepieciešams pamatojums, kuru varētu iegūt tieši šādā veidā. Es domāju, ka ļoti būtisks ir jautājums, uz kurieni virzās mediju un sabiedrības attiecības un kādas tās būs, jo, iespējams, nebūs vairs tik būtisks formāts un nebūs svarīgi, vai to sauc par ziņu vai blogu, bet jautājums paliek, kādas būs savstarpējās attiecības, ja nebūs attiecību, tad acīmredzot nebūs arī mediju,» pieļauj Stašāne.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv