Kalvītim nav robežproblēmas risinājuma

Apollo
0 komentāru

Premjers Aigars Kalvītis noliedz, ka Latvija robežlīguma problēmas dēļ nonākusi ārpolitiskā krīzē, un gaida, kad Krievija piekritīs atkārtoti sēsties pie sarunu galda un uzklausīt Latvijas argumentus. Tiesa, risinājumu problēmai premjers vismaz publiski neatklāj, ar to viesdams aizdomas, ka valdībai tāda nemaz nav.

Valdība pagaidām vismaz publiski neatklāj, kādā veidā domā atrisināt robežlīguma ar Krieviju problēmu. Premjers Kalvītis atkārtoti pauž nepieciešamību sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, bet vienlaikus neskaidro, kāds jauns Latvijas piedāvāts risinājums varētu mudināt kaimiņvalsti piekrist šādām sarunām.

Krievija prezidenta Vladimira Putina un ārlietu ministra Sergeja Lavrova personās skaidri deklarējusi, ka neparakstīs robežlīgumu ar Latviju, kamēr pēdējā neatsauks savu vienpusējo deklarāciju, kas kaimiņvalstī tiek traktēta kā teritoriālu pretenziju izteikšana Krievijai.

No Kalvīša trešdien teiktā nav skaidrs, kā viņa vadītā valdība grasās situāciju atrisināt, jo vienīgais publiski paustais risinājums ir turpināt skaidrošanas darbu, kas beidzamo trīs nedēļu laikā acīm redzami ne mazākajā mērā nav ietekmējis Krievijas nostāju. Neskaidra ir arī Latvijas valdības nostāja teritoriālo pretenziju jautājumā.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidenti premjers vakar uzstājīgi apgalvoja, ka Latvija neizvirza teritoriālas pretenzijas Krievijai, bet vienlaikus atzina, ka «atbilstoši Satversmei šī teritorija [Abrene] ir piederīga Latvijai».

Abrene esot mūsu

Tādējādi Kalvītis netieši atzina, ka Latvijas pamatlikums, pēc kā jāvadās, slēdzot ikvienu starpvalstu līgumu, sevī slēpj pretenzijas uz Latvijai juridiski piederošo, bet faktiski Krievijas teritorijā esošo Abreni. Tomēr valdība pagaidām nav gatava atzīt referenduma nepieciešamību kā vienīgo izeju no situācijas, lai gan šāda risinājuma parādīšanos darba kārtībā vairs neizslēdz ne premjers, ne ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Latvijas valdība pagaidām neesot apsvērusi iespēju tautas nobalsošanai izvirzīt jautājumu par Satversmes 3. panta grozīšanu, kas referenduma pozitīva rezultāta gadījumā ļautu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju bez papildu vienpusējās deklarācijas pieņemšanas, pret ko tā iebilst kaimiņvalsts. «Šo Satversmes 3. pantu var grozīt tikai ar tautas referendumu, un es domāju, ka šajā brīdī valdība nav apsvērusi iespēju šo jautājumu virzīt tautas nobalsošanai,» informēja premjers, pēc brīža piebilstot, ka «šis ir jautājums [par referenduma sasaukšanu], kas, protams, arī var parādīties darba kārtībā».

Iesaka grozīt Satversmi

Uz Satversmes 3. panta grozīšanu referendumā kā iespējamu izeju no situācijas norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Eduards Ikvilds, kas savulaik eksperta statusā piedalījies atsevišķos robežlīguma saskaņošanas sarunu posmos. Bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kura laikā panākta starpvalstu vienošanās par robežlīguma tekstu, spriež, ka referendumam var izvirzīt jautājumu par Abrenes likteni, jo pašu robežlīguma tekstu kā līgumu ar ārvalstīm saskaņā ar Satversmes 73. pantu tautas nobalsošanai izvirzīt nevar. Tiesa, jautāts, vai nepārprotami neskaidro, bet valdības aizstāvēto pārliecību par robežlīguma neatbilstību Satversmei var iesniegt izvērtēšanai Satversmes tiesā (ST), Birkavs atbildēja noraidoši, jo, kamēr nav parakstīts, robežlīguma teksts nav uzskatāms par līgumu, bet vien par «ideju».

Arī premjers Kalvītis, atzīstot, ka galīgo lēmumu par robežlīguma neatbilstību Satversmei var pieņemt vienīgi ST, norāda, ka šo jautājumu nodot tiesai šobrīd nav juridiski iespējams. ST likums paredz, ka tiesas kompetencē ir izskatīt «Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei», tātad ST varētu izvērtēt Saeimā vēl neratificētu robežlīgumu, tomēr tam jau jābūt parakstītam, ko šajā situācijā nav iespējams nodrošināt. «Tas būtu tāpat, kā tiesai izvērtēt likumu, kas pieņemts tikai 1. lasījumā,» skaidroja Birkavs.

Juridiskā pretruna

Valdība, atsaucoties uz juristu atzinumiem, uzskata, ka līgums, kas Latvijas un Krievijas robežu novelk viņpus Abrenes, ir pretrunā ar Satversmes 3. pantu, kas deklarē, ka «Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale».

Kalvītis skaidro, ka uz brīdi, kad 1922. gadā tika pieņemta Satversme, Latvijas teritorijā ietilpa Abrene. Tādēļ tagad, parakstot robežlīgumu, kas definē de facto robežu viņpus Abrenes, un nepapildinot to ar vienpusēju deklarāciju, kur šī juridiskā pretruna tiek risināta, valdība pārkāptu Satversmes 3. pantu. «Abām pusēm [gan Latvijai, gan Krievijai] ir svarīgi, lai šis līgums ne tikai tiktu parakstīts, bet arī stātos spēkā, un, ja šis līgums ir pretrunā ar Satversmi, tad to nekad nevar ratificēt Latvijas parlamentā un tas visdrīzāk tiks apstrīdēts Satversmes tiesā un nestāsies spēkā,» trešdien skaidroja premjers.

Premjers Aigars Kalvītis

Premjers Aigars Kalvītis

Foto: AFI/Aigars Jansons

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv