Kamēr LM īpašnieki izliekas par nabagiem, aiz muguras aizplūst miljoni

Apollo
175 komentāri

Privāta uzņēmuma vadībā esoši miljonāri izliekas par nabagiem, tikmēr politiķi viņu vietā no valsts maciņa samaksā parādus, vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga», kas secinājis, ka grūtībās nonākušais «Liepājas metalurgs» (LM) krāpj valsti un daļu savu biznesa partneru.

Kamēr LM īpašnieki izliekas par nabagiem, aiz muguras aizplūst miljoni

Foto: ITAR-TASS/Scanpix

«Nekā personīga» ziņo, ka sašutums par notiekošo aug augumā mūsu kaimiņos Lietuvā, bet jo īpaši Polijā, kur atrodas daudzi LM biznesa partneri.

Raidījums vēstī, ka LM ir radījis lielus zaudējumus veselai virknei poļu uzņēmumu. Un viens no tiem nupat jau ir nolēmis vērsties pret LM tiesā.

Bijušais LM sadarbības partneris Poznaņas pusē latviešu žurnālistus sagaida ar stātiem par šausmām, kas piedzīvotas pēdējos mēnešos saistībā ar LM lietu.

Polijas uzņēmuma «Polcopper» menedžeris Sergijs Makogons raidījumam pastāstījis: «Visus šos melus.. Es tos saucu tikai par meliem, kas nāca un visa dezinformācija, kas nāca no LM oficiālā ceļā.. Man tas bija nesaprotami, kā tas varēja notikt! Es esmu vienkārši šokā!»

Firma «Polcopper», ko pārstāv Makogons, ir viena no vislielākajām Polijā savā nozarē. Tās pamatbizness ir metāllūžņu tirdzniecība. Sadarbību ar LM viņi sākuši pērnruden. LM tobrīd piedāvājis ļoti labas cenas par lūžņiem. Aizdomīgi gan licies, ka atšķirībā no citiem partneriem Eiropā, LM atteicies savstarpējos darījumus apdrošināt, toties izšķirīga loma bijusi faktam, ka LM galvotājs ir Latvijas valsts. Un poļi piekrituši, ka sūtīs uz Liepāju savas metāllūžņu kravas. Sākumā par tām maksāts, kā norunāts, bet tad sākušās problēmas. Kad nesamaksātā summa sasniegusi jau divus miljonus eiro, LM paziņojis, ka nonācis grūtībās un naudas, ko maksāt nav. Poļi gan sarakstījušies, gan braukuši tikties ar LM īpašniekiem - abiem vairākuma akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Kaut kādi risinājumi solīti, bet ne nauda.

Viņš sacīja: «Tobrīd materiāls, metāllūžņi, ko mēs viņiem piegādājām – to jau vairs tur nebija, tie bija jau pārkausēti. Naudas, dabiski, nebija.»

Tomēr poļi sapratuši arī, ka metalurģijā grūti laiki un lūguši, lai LM norēķinās graudā jeb gatavajos tērauda stieņos. Daļu arī saņēmuši, lai atgūtu pārējo noīrējuši pat speciālu kuģi, bet LM pēkšņi darījumu atteicis. Tad poļi centušies sev pienākošos daļu izvest ar mašīnām. Kad viss bijis jau sagatavots, LM pēdējā brīdī paziņojis, ka kravu nevarēs iekraut, jo sabojājies celtnis. Poļu menedžeris solījis to citur Liepājā sadabūt, bet LM nav piekritis. Beigās nākuši gaismā meli, jo poļu pārstāvji uz vietas pārliecinājušies, ka patiesībā celtnis strādā, tikai LM kravas sūta prom kaut kur citur, vēstī raidījums.

«LM nebija naudas. Es to varēju vēl kaut kā saprast, bet kad mums ir jāsavāc līdz galam gatavā produkcija un mēs to nesaņemam – lūk, kur jautājums! Un mums saka, ka krāns ir salūzis un ka ostā nav iespēju un ka kaut kādi citi iemesli. Krāns salūzis! Un šajā brīdī, aizbildinoties ar kaut kādām tur tehniskām grūtībām, šajā momentā viņi krauj automašīnas ar poļu numuriem un lietuviešu numuriem, kuras brauc uz mūsu pusi, bet mums saka, ka ir saplīsis krāns vai kaut kādas tehniskas problēmas! Mēs legāli strādājam tirgū, mūs nekrauj, izdomā stāstus, bet tai pašā laikā krauj kaut kādās mašīnās un man pat latviešu draugi zvana un saka – Sergij, es te atrodos, tūlīt tev sūtu īsziņu un te krauj! (..)Un te paldies maniem Latvijas draugiem! Citādi es būtu palicis par krāpšanas upuri uz ilgu laiku vai pat uz visiem laikiem!» sacījis Makogons.

Nav gan zināms, kam tika krava laikā, kad LM meloja par it kā salūzušo celtni, taču zināms ir tas, ka Lietuvas-Polijas virzienā ir kāds uzņēmums, kurai arī melu aizsegā LM paskaitījis četrus miljonus 600 tūkstošus eiro. Tā ir Lietuvā reģistrētā «Torlina», kuras vadītāji iepriekš bijuši arestēti par krāpšanos metāla tirgū.

Lietuvas ģenerālprokuratūra lietu, kas saistīta ar «Torlinu» un LM pašlaik izmeklē un atzīst, ka tā ir sarežģīta un ar garu vēsturi.

Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses nodaļas vadītāja Rita Sundiene sacījusi: «Varam apstiprināt, ka izmeklēšana tika sākta 2010.gadā. Tā turpinās starptautiskā mērogā, bet pagaidām ar to saistītos faktus mēs nevaram publiski atklāt.»

Saistībā ar LM notiekot informācijas apmaiņa starp likumsargiem Lietuvā, Polijā un Latvijā. Interese esot arī mūsu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

«Tieši no nodokļu administrācijas puses, tad, protams, jebkuru informāciju – to, kas ir uzkrāta Valsts ieņēmumu dienestā no uzkrātajiem pārskatiem, no darījumu partneriem un arī publiskajā telpā, kas izskan, mēs viņu vērtējam un analizējam. Tas, ka mēs neesam nākuši ar kaut kādu publisku paziņojumu, tas viennozīmīgi nenozīmē to, ka Valsts ieņēmumu dienests snauž un neko nedara. Mēs it sevišķi lielos nodokļu maksātājus, kāds ir LM, regulāri monitorējam,» sacīja VID ģenerālidrektora vietniece nodokļu jomā Ināra Pētersone.

Cietušie tikmēr nepacietīgi gaida rezultātus, pie viena cerot arī, ka visu iesaistīto pārbaudītāju un izmeklētāju rīcība būs operatīva un arī izdomas bagāta, piemēram,  dzenot pēdas tam, kur palikusi LM nauda un uz kurieni patiesībā vestas kravas.

«Es domāju, ka pašlaik, mūsu tehnikas laikmetā izsekot automašīnai, kas iekrauj, teiksim LM un brauc kaut kur un pēc tam kaut kur pazūd, pašlaik gan jūsu policijai, gan mūsu policijai ir līdzekļi, ir iespējas, lai noķertu, tā sakot, uz aci, ar pierādījumiem tos, kuri tā dara,» sacīja Makogons.

Neoficiāli ir zināms, ka apsūdzības rakstā Lietuvā firma «Torlina», pret kuru LM izrādījis īpašu labvēlību, tiek vainota par to, ka tā piegādājusi LM metāllūžņus un, izmantojot Kiprā reģistrētu kompāniju («Anjusoma trading limited») ir krāpusies ar nodokļiem. Lietuva no tā ir zaudējusi vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. Latvija šobrīd ir zaudējusi vismaz tos četrus miljonus 600 tūkstošus eiro, ko LM «Torlinai» pārskaitīja par pakalpojumiem, tā sacīt, aiz valsts muguras. Abi LM vairākuma akciju īpašnieki, publiski sacīdami, ka LM naudas nav pat, lai segtu valsts galvoto kredītu Itālijas bankai «UniCredit», naudu klusi ir pārsūtījuši savam apsūdzētajam sadarbības partnerim.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš sacīja: «Nu, jā, nu tātad, šī gada 12.aprīlī LM ir veicis 4,6 miljonu maksājumu šim te Lietuvas uzņēmumam, neskatoties uz to, ka pret šo maksājumu iebilda valsts kontrolieris uzņēmumā un arī neskatoties uz to, ka pret to iebilda Valsts kase un Finanšu ministrija. Un šo te iebildumu galvenais iemesls bija tas, ka mums nebija skaidri tie argumenti vai tie kritēriji, pēc kuriem tiek veikts viens vai otrs maksājums, kuru veikt vai neveikt un arī pēc tam, uzņēmums, sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc viņi to maksājumu ir veikuši, faktiski uz šiem jautājumiem nav atbildējuši. Un vēl vairāk – ir izmantoti argumenti, kurus pārbaudot, mēs redzējām, ka tā nav patiesība.»

Viņš arīdzan paskaidroja, ka šis maksājums ir izdarīts un to atcelt nav iespējams.

«Nekā personīga» vēstī, ka kopš brīža, kad 22.janvārī LM Saeimas Tautsaimniecības komisijai atzina, ka ir uz bankrota robežas, no uzņēmuma aizplūduši kopumā jau vairāk nekā 25 miljoni latu, kas aizgājuši galvenokārt divām firmām – jau minētajai Lietuvas «Torlinai» un Lielbritānijā reģistrētajai «Stemcor». Tas nozīmē, ka LM melojot arī Valsts kasei, ir brīvi rīkojies ar naudu, kamēr valsts ir cietusi zaudējumus, no mūsu kabatas maksājot kredītsaistības.

Tas bija iespējams, jo, uzticoties LM īpašniekiem, valsts līdz pat šim brīdim nav iecēlusi prokūristu, bez kura piekrišanas nevarētu veikt finanšu operācijas, bet tikai kontrolieri ar tiesībām vienīgi būt klāt lēmumu pieņemšanā. Politiska atbildība par notikušo pienākas vispirms jau Finanšu ministram, norāda raidījums.

Ministrs Andris Vilks (V) teicis: «Jā, diemžēl, tas arī nepārsteidz, jo līdz šim mēs esam redzējuši, ka sadarbība ar akcionāriem, ar rūpnīcas vadību ir ļoti smagnēja, smaga un nekas neuzlabojas. Un šajā gadījumā ir noticis, teiksim, nepieļaujamais, jo neskatoties uz to, ka kontrolieris iebilda pret šo maksājumu, neskatoties uz to, ka Valsts kase iebilda, tik un tā rūpnīcas vadība šo maksājumu izdarīja. To nedrīkstēja darīt. Tāpēc, ka tas ir jāsaskaņo, jāsaskaņo prioritātes, jo, galu galā mēs zinājām, ka rūpnīcai prioritāte ir atmaksāt «UniCredit» šo pirmo kredīta daļu, jeb tikpat svarīgs ir kaut vai daļējs maksājums «Latvenergo».»

Vilks gan norādījis, ka šajā gadījumā atbildību no valsts puses nevar prasīt, jo pēc esošiem nosacījumiem kontrolieris uzmana, bet viņš nevar kategoriski apturēt maksājumus.

Vaicāts, kāpēc tika iecelts kontrolieris, nevis prokūrists, Vilks sacīja: «Tieši tāpēc, lai valsts no paša sākuma neuzņemtos pilnu atbildību par to, kas notiek rūpnīcā. Mēs jau uzreiz tagad būtu akcionāri. Tikko ir mūsu valsts paraksts, var teikt, ka mēs uzņemtos visu plaša spektra problēmu loku, kas tur ir bijis. Es domāju, ka mēs tam neesam gatavi. Mums arī turpmāk nevajadzētu būt gataviem.»

Uz iebildumu, ka kopā ar «Stemcor» tie jau ir ap 20 miljoniem, kas valstij varētu sanākt vēl dārgāk, Vilks atbildēja: «Nē. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka nē. Tā tika izvēlēta šī forma un es domāju, ka tās summas būtu un tā situācija būtu vēl smagāka. Juridiski es nevaru konkrēti dot atbildi, bet es saprotu, ka tie riski juridiskie varētu būt ar daudz lielāku atbildību valstij, nekā konkrēti šie maksājumi.»

Vaicāts, vai tas nozīmē to, ka LM turpinās iesākto un valsts turpinās maksāt, ministrs norādīja: «Situācija pēc iespējas ātrāk būtu jāatrisina. Nav nekāda ticība nevienam no akcionāriem – pilnīgi skaidrs. Un ne vieni var, ne arī trešais – Kirovs Lipmans var atrast un atvest investoru. Ir daudz runāšanas, apsolīšanas un principā valsts vazāšana aiz deguna. Un ar to jārēķinās. Es vienkārši saku to, ka šis ir pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc. Un tāpēc šeit ir darba grupa ekonomikas ministra vadībā, kas strādā. Acīmredzot ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk šis te lēmums, jo jebkuru brīdi var pārtrūkt strāvas piegāde un, respektīvi, uzņēmums apstāsies.»

«Kreditoru klubs ir sniedzis konkrētus priekšlikumus, kādā veidā varētu uzņēmumu glābt. Uz tiem punktiem patlaban atbildes nav. Es nevaru pateikt, cik ilgi var gaidīt uz to brīdi. Tas ir Ekonomikas ministrijas virzītās darba grupas jautājums. Šeit ir jābūt jaunai valdei, jaunai padomei – nav citu jautājumu. Tas tiek prasīts tūlīt un tagad. Uz tām vēstulēm tiek atbildēts formāli, ar nokavēšanos, bet katrā ziņā tas, es nevaru pateikt, cik tas ilgi,» norādīja Vilks.

Otrs politiski atbildīgais ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP). Bet atšķirībā no sava kolēģa, Pavļuts par nepatīkamo jautājumu runāt vispār atteicās, no Ekonomikas ministrijas TV3 saņēma īsu atbildi: «Mēs šoreiz neko nekomentēsim.»

Tāpat no komentāriem atsakās arī abi tiešie vainīgie akcionāri – Zaharjins un Segals.

Neoficiāli zināms, ka viņi turpina vēl izvirzīt dažādus savus nosacījumus, to skaitā arī tādus, kas pasargātu abus no atbildības likuma priekšā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv