Kāpēc ateisti ir gudrāki nekā reliģiozi cilvēki?

Apollo
767 komentāri

Vairāk nekā tūkstoš gadu garumā zinātnieki ir pamanījuši vienu interesantu sakarību – ateisti mēdz būt gudrāki nekā reliģiozi cilvēki. Nav skaidrs, kāpēc šāda tendence ir saglabājusies, tomēr žurnālā «Evolutionary Psychological Science» publicētā publicētā pētījumā ir izteikts pieņēmums – reliģija ir instinkts, bet cilvēki, kuri spēj pacelties virs instinktiem, ir gudrāki par tiem, kuri uz tiem paļaujas.

Kāpēc ateisti ir gudrāki nekā reliģiozi cilvēki?

Foto: G. Burkhardt, CC BY-NC 2.0

«Inteliģence – racionāli risinot problēmas – ietver instinkta pārvarēšanu un intelektuālu zinātkāri un līdz ar to atvērtību instinktā nebalstītiem risinājumiem,» skaidroja Olsteras Sociālo pētījumu institūta zinātniskais līdzstrādnieks Edvards Datons (Edward Dutton), kurš bija pētījuma galvenais autors.

Gudrie cilvēki

Senajā Grieķijā un Romā plaši tika uzskatīts, ka «muļķi» mēdz būt reliģiozi, kamēr «gudrie» bieži ir skeptiķi, pētījumā rakstīja Datons un Roterdamas Erasma Universitātes docents Dmitrijs van der Lindens, kurš ir pētījuma līdzautors.

Antīkas pasaules cilvēki nebija vienīgie, kas pamanīja šo sakarību. Pētnieki ar metaanalīzes palīdzību apkopoja 63 pētījumu rezultātus un noskaidroja, ka reliģiozi cilvēki mēdz būr mazāk inteliģenti par nereliģioziem cilvēkiem. Sakarība bija spēcīgāka starp augstskolu studentiem un vispārējā sabiedrībā, bet mazāk izteikta starp tiem, kas ir jaunākai par studiju vecumu. Sakarība bija spēcīgāka attiecībā uz reliģiskiem uzskatiem, nevis reliģisku uzvedību, noskaidrots 2013. gadā žurnālā «Personality and Social Psychology Review» publicētā pētījumā, kurā izmantota metaanalīze.

Kāpēc šāda saistība pastāv? Datons vēlējās noskaidrot atbildi, domājot, ka tas, iespējams, saistīts ar to, ka nereliģiozi cilvēki ir racionālāki un tādēļ arī labāk spējīgi saprast, ka Dieva nav.

Tomēr «pēdējā laikā es sāku domāt, ka es patiesībā to būšu sapratis nepareizi», Datons atzina resursam «LiveScience». «Es noskaidroju, ka inteliģence ir noteikti saistīta ar noteikta veida noslieci,» viņš skaidroja.

Piemēram, 2012. gadā žurnālā «Personality and Social Psychology Review» publicētā pētījumā norādīts, ka augstskolu studenti bieži kļūdās loģiskās atbildēs, bet paši to neapzinās. Tas notiek brīžos, kad cilvēki nepamana noslieces, kļūdas savā domāšanā.

Studentiem tika uzdots jautājums: «Nūja un bumbiņa kopā maksā 1,10 dolārus. Ja nūja maksā par vienu dolāru vairāk nekā bumbiņa, cik maksā bumbiņa?» Problēma nav intuitīva (atbilde nav desmit centi), bet drīzāk liek studentiem apspiest vai pārvērtēt pirmo domu, kas ienāk prātā, rakstīja pētījuma autori. Ja viņi spēj to izdarīt, tad var atrast arī pareizo atbildi - bumbiņa maksā piecus centus, bet nūja maksā 1,05 dolārus.

Ja gudri cilvēki ir tendēti retāk aptvert paši savus aizspriedumus, tas nozīmē, ka zināmā mērā viņi ir mazāk racionāli, norāda Datons. Kāpēc tad inteliģence tiek saistīta ar ateismu? Datona un viņa kolēģu piedāvātā atbilde ir tāda, ka reliģija ir instinkts, un ir nepieciešama inteliģence, lai uzveiktu instinktu.

Pamatinstinkts

Uzskats, ka reliģija ir instinkts, ir modificēta versija teorijai, ko izstrādāja Londonas Ekonomikas skolas evolūcijas psihologs Satoši Kanazava, kurš nebija iesaistīts šajā pētījumā.

Kanazavas teorija cenšas skaidrot atšķirības gudru un ne tik gudru cilvēku rīcībā un attieksmē, norādīja Oksfordas Universitātes doktorantūras students Nātans Kofnass (Nathan Cofnas), kurš arī nebija iesaistīts šajā pētījumā.

Hipotēze ir balstīta divos pieņēmumos, viņš skaidroja «LiveScience».

«Pirmkārt, mēs esam psiholoģiski piemērojušies risināt atkārtotas problēmas, ar kurām Āfrikas savannā sastapās mūsu senči mednieki-vācēji,» skaidroja Kofnass. «Otrkārt, vispārīgā inteliģence (kas tiek mērīta ar Intelekta koeficienta testiem), attīstījās, lai palīdzētu mums tikt galā ar problēmām, kas neatkārtojas, kurām mēs psiholoģiski nebijām piemērojušies,» viņš piebilda.

Ar šiem pieņēmumiem tiek secināts, ka «gudriem cilvēkiem labāk nekā neizglītotiem cilvēkiem vajadzētu veikties ar «evolūcijas jaunumiem» – situācijām, kas nepastāvēja senajā vidē,» skaidroja Kofnass.

Filosofisks skatījums

Tā ir interesanta pieeja, tomēr tā būtu pārliecinošāka, ja pētnieki būtu paskaidrojuši, ko viņi saprot ar jēdzienu «reliģisks instinkts», uzsvēra Kofnass.

«Datons un van der Lindens rosina, ka, ja reliģijai ir instinkta bāze, gudri cilvēki spēs to labāk pārvarēt un pieņemt ateismu,» skaidroja Kofnass. «Tomēr nezinot precīzu «reliģiskā instinkta» iedabu, mēs nevaram izslēgt iespēju, ka ateisms vai vismaz dažas ateisma formas izmanto to pašu instinktu vai instinktus,» viņš piebilda.

Piemēram, rakstnieks Kristofers Hičenss uzskatīja, ka komunisms ir reliģija. Tādas sekulāras kustības kā veģetārieši apelē pie daudziem tiem pašiem impulsiem un, iespējams, «instinktiem», kuriem tradicionālās reliģijas, uzsvēra Kofnass. Gan reliģiskas, gan arī nereliģiskas kustības paļaujas uz ticību, viņš piebilda.

«Es domāju, ka ir kļūdaini lietot terminu «reliģija» kā apvainojumu jebkurai lietai, kas jums nepatīk,» uzsvēra Kofnass.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv