Kāpēc vērts iekārot Pēterbaznīcu

Apollo
0 komentāru

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) vēlas iegūt savā īpašumā Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kas būvēta gadus trīssimt pirms tam, iekams pasaule vispār iepazina Mārtiņa Lutera mācību. Līdz šim Rīgas pilsētas pārziņā esošā baznīca ir iekārojams un patiesībā peļņu nesošs objekts.

Kāpēc vērts iekārot Pēterbaznīcu

Foto: AFI

Likumprojekts tapšanas stadijā

Šopavasar valdība nolēma Svētā Pētera baznīcu nodot (LELB) īpašumā, un pret to neiebilda neviens ministrs. Aicinājumu atdot «baznīcu baznīcai» izteica toreizējā tieslietu ministre, Rīgas mēra Aivara Aksenoka pārstāvētās partijas «Jaunais laiks» biedre Solvita Āboltiņa. Arī premjers Aigars Kalvītis (TP) atzina, ka nav šaubu par šāda valdības lēmuma pareizību.

Tieslietu ministrijai (TM) tika uzdots sagatavot likumprojektu par Pēterbaznīcas tiesisko statusu jeb celtnes nodošanu LELB īpašumā. TM preses sekretāre Jana Saulīte RB sacīja, ka sagatavotais dokuments izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un tagad TM vēl gaida atzinumus. Rīgas mērs otrdien RB apliecināja, ka dome šajās dienās steidzami, divu dienu laikā, sagatavojusi un iesniegusi savu viedokli par jauno likumprojektu. Domes nostāja atdošanas jautājumā joprojām esot negatīva. Rīgas mērs gan piebilst, ka baznīcas ēka nekad nav bijusi reģistrēta uz domes vārda, tāpēc īpašuma tiesības pašvaldībai neesot piekritīgas.

Topošais likumprojekts paredz, ka baznīcu izmantos kā kulta celtni, vienlaikus ēku varēs lietot kā koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu un kultūras pasākumu norises vietu. Likumprojektā noteikts, ka baznīcas ēka izmantojama kā starptautiska kultūras tūrisma objekts un baznīcas skatu tornis jāizmanto kā tūrisma objekts.

Rīgas pašvaldībai ar likumu tikšot noteiktas tiesības bez atlīdzības izmantot Sv. Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu. Citi baznīcas ēku varēs izmantot, par to vienojoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu. Likumprojektā paredzēts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansēs Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, savukārt Latvijas valsts piedalīsies baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā. Arī pašvaldības varēs piedalīties baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

Par rīdzinieku naudu

Rīgas Sv. Pētera baznīcas direktore Marianna Ozoliņa RB stāsta, ka Sv. Pētera baznīca pirmo reizi hronikās minēta 1209. gadā. Tā būvēta par rīdzinieku naudu un vienmēr bijusi pakļauta pilsētas rātei un birģermeistaram, bet nekad arhibīskapam un Kapitulam.

«Līdz 1889. gadam, kamēr vien vēsturiski darbojās Rīgas rāte, baznīca bija pakļauta pilsētai. Tad baznīcu nodeva vācu draudzei, kas pastāvēja 50 gadu līdz vācu okupācijas laikam, kamēr Ādolfs Hitlers aicināja tautiešus atgriezties dzimtenē. Pēc tam baznīca bija nodota Tieslietu ministrijai, kura vēlāk ap 40 vācu draudžu atstātās baznīcas nodeva Lutera konfesijai. Ko gan ministrijai bija iesākt ar baznīcām? Faktiski tas bija mazs, mazs brīdis... Pēc tam toreizējais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar ideju, ka Sv. Pētera baznīcai jākļūst par Rīgas katedrāli, diemžēl sākās karš... Nu, lūk, un tagad, pamatojoties uz šo mazo brīdi, kad baznīca bija nodota Evaņģēliski Luteriskajai baznīcai, tā apgalvo, ka esot svēta lieta šo īpašumu atgūt. Tā pasniegt un izklāstīt faktus nav godīgi!»

Kā zināms, Latvijas Pirmā partija uzstājās ar publisku aicinājumu par Pētera baznīcas atdošanu LELB. Parakstus par baznīcas statusu vāca gan inteliģences, gan baznīcas pārstāvji, katrs aizstāvot savu viedokli. «Cilvēki, kas uzticas savam mācītājam, parakstīja šo vēstuli, nezinot reālo situāciju. Un tas, kā tika pasniegta informācija, ir uz Latvijas Pirmās partijas, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un mācītāju sirdsapziņas,» uzskata Pēterbaznīcas direktore. «Diemžēl cilvēki maz lasa un maz zina, bet tā sabiedrības daļa, kas ir zinoša, netika ņemta vērā.» Par baznīcas atdošanu parakstījās aptuveni 4000 cilvēku. Rīdzinieki un inteliģences pārstāvji savāca ap 500 parakstu. Šī vēstule iesniegta Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai un premjeram A. Kalvītim. Taču tas neko nedeva.

Kā draudzei trūkst?

Jāteic, ka Sv. Pētera baznīcā pēc direktores M. Ozoliņas uzaicinājuma pēc atmodas laika atsāka darboties draudze.

«Kā trūkst draudzei? Katru svētdienu divas stundas notiek dievkalpojumi, turklāt no draudzes netiek ņemta maksa ne par telpu nomu, ne komunālajiem pakalpojumiem, ne kādi citi maksājumi. Patlaban draudzē ir 20–30 cilvēku. Vai tādēļ tautai vajag atņemt ēku, kas celta par pilsoņu līdzekļiem un atjaunota par nodokļu maksātāju naudu?» domīgi jautā direktore. Piebilstot, ka nodokļu, maksātāji ir visu konfesiju pārstāvji.

Likumu līkumi

Saskaņā ar likumu «Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām» reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas teritorijā no 1940. gada 21. jūlija atsavināti. Likums arī paredz, ka reliģiskās organizācijas nevar pretendēt uz kompensāciju par Otrajā pasaules karā iznīcinātajiem īpašuma objektiem, turklāt kompensācija netiek izmaksāta, ja nekustamais īpašums iegūts vai celts par valsts līdzekļiem. Tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši statūtiem ir tikai tām reliģiskajām organizācijām, kuras 1940. gadā bija reģistrētas Latvijas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās nebija pārtraukušas reliģisko darbību, ir atjaunojušas juridiskās personas statusu un tas apliecināts ar Reliģisko lietu pārvaldes izziņu. Ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā, paredz likums.

1992. gada 12. maijā pieņemtais Augstākās padomes lēmums paredz, ka likums neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss noteikts ar īpašiem likumiem, liecina aģentūras LETA sniegtā informācija.

RB jau rakstīja, ka baznīca nopostīta 1941. gada 29. jūnijā – no tās saglabājušās tikai drupas. Vēlāk ēka atjaunota – projektēšanu un ēkas atjaunošanu veica Latvijas PSR Kultūras ministrijas zinātniskās restaurēšanas un projektēšanas konstruktoru birojs, bet rekonstrukciju veica Latvijas PSR Celtniecības ministrija un Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurēšanas un remonta darbu pārvalde. Rīgas dome no 1991. līdz 2004. gadam baznīcas rekonstrukcijā un restaurācijā ieguldījusi 194 066 latus. 2005. gadā Rīgas dome iesniegusi projektu, lai saņemtu Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu baznīcas infrastruktūras uzlabošanai. Publiski pieejamā informācija vēsta, ka saskaņā ar Valsts vēstures arhīva ziņām Sv. Pētera draudze Rīgā līdz 1940. gadam bija reģistrēta Latvijas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā kā vācu evaņģēliski luteriskā draudze. Vācu luterāņu draudzēm likvidējoties, to īpašumi 1940. gadā pārgāja luterāņu baznīcas virsvaldei.

***

Vēsture

Sv. Pētera baznīca vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā. Tā bija feodālā laikmeta Rīgas pilsoņu galvenā sakrālā celtne, kurā darbojās viena no vecākajām pilsētas skolām.

Baznīca vismaz trīs reizes nopietni pārbūvēta un paplašināta. 64,5 metrus augstā baznīcas torņa konstrukcija 17. gadsimtā bija sava laika augstākais koka konstrukcijas tornis Eiropā. 1721. gadā koka tornis nodega, bet 1743.–1746. gadā to atjaunoja, un tad torņa kopējais augstums bija 120,7 metri.

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, Sv. Pētera baznīcas tornis atkal nodega. 1954. gadā tika veikta baznīcas konservācija, bet torni atjaunoja 1968.–1973. gadā. Baznīcas interjera restaurācija tika pabeigta 1984. gadā.

Uzziņai

Rīgas dome no 1991. līdz 2004. gadam Svētā Pētera baznīcas rekonstrukcijā un restaurācijā ieguldījusi 194 066 latus.

Paralēles

Līdzīgi notikumi pirms vairāk nekā gada risinājās ap bijušo koncertzāli «Ave sol». Bijušo Pētra–Pāvila baznīcas celtni atguva Latvijas pareizticīgā baznīca. Viss notika ļoti klusi un zibenīgi. Tikai vēlāk atklājās, ka Rīgas pilsēta īpašumu nav reģistrējusi zemesgrāmatā un juristi rīkojušies dīvaini bezatbildīgi. Arī Pēterbaznīcu pilsēta nebija reģistrējusi zemesgrāmatā uz sava vārda.

Kāpēc pēterbaznīca ir izdevīga

Dievnams ir samērā labā stāvoklī.

Kā tūrisma un kultūras objekts tas ir labu peļņu nesošs.

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Ar nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot zemi dzīvojamo māju uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu – valsts aizsargājamo kultūras pieminekli – par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas (no likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli»).

Rīgas mēra domas

Rīgas Sv. Pētera baznīcai arī turpmāk jāpaliek pašvaldības īpašumā. Tā februārī vēstulē Tieslietu ministrijai norādīja Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL). Viņš preses konferencē atzīmēja, ka dome saņēmusi vairāku rīdzinieku vēstules par baznīcas turpmāko statusu. «Sabiedrības vairākums ir pret baznīcas atdošanu luterāņu draudzei,» teica mērs.

Aprīlī mēra nostāja bija mazliet citāda. Rīgas dome neapstrīdēs Satversmes tiesā likumu, ar kuru īpašums tiks atdots baznīcai, ja tāds tiks izstrādāts un pieņemts, RB teica A. Aksenoks. Viņaprāt, baznīca ļoti labi var turpināt darboties līdzīgi kā līdz šim, iespējams, būtu vienīgi nepieciešams sīkāk pārrunāt ar arhibīskapu Jāni Vanagu sadarbības jautājumus. Tomēr jautājums neesot tik principiāls, lai vērstos Satversmes tiesā.

Šonedēļ mērs RB skaidroja, ka dome šajās dienās Tieslietu ministrijai nosūtījusi atzinumu, kurā pauž striktu uzskatu, ka baznīcai jāpaliek pilsētas īpašumā.

Ko saka LELB

Uz RB jautājumiem atbild arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers.

– Vai LELB uzskata, ka tai ir morālas tiesības pretendēt uz celtni, kas būvēta par Rīgas pilsētas iedzīvotāju līdzekļiem aptuveni 300 gadu pirms tam, kad pasaule iepazina Mārtiņa Lutera mācību? Kā zināms, Rīga luterticību pieņēma tikai 16. gs. pirmajā pusē. Vēlāk tā ilgu laiku bijusi pakļauta Rīgas rātei, pēc tam tajā darbojās vācu draudze, bet Luteriskā baznīca tikai īsu brīdi.

– Vēsturiskie aspekti ir ļoti daudzpusīgi un komplicēti, un es nedomāju, ka mēs tos šobrīd varētu atrisināt. Pašreizējais stāvoklis ir tāds, ka LELB ir vienīgā Baznīca, kas uz Sv. Pētera baznīcu var pretendēt. Ir taisnība, ka Sv. Pētera baznīca savā laikā bija pakļauta Rīgas rātei, bet tas bija vienīgi tāpēc, ka rātei toreiz bija arī reliģiskās funkcijas. 1888. gadā šīs funkcijas tika atdalītas un arī īpašumu piederības jautājumi formāli sadalīti. Kopš tā laika nekādi juridiski akti par šā dievnama piederības maiņu nav notikuši, kas nozīmē vai nu to, ka īpašums joprojām pieder Sv. Pētera vācu draudzei, vai arī tās mantiniekiem. Valsts vēstures arhīva dokumenti liecina, ka, visām vācu luterāņu draudzēm likvidējoties, to īpašumi 1940. gadā pārgāja Luterāņu baznīcas virsvaldei. Tieslietu ministrs V. Skudra toreiz atzina, ka bijušo vācu draudžu īpašumus ir tiesīga pieprasīt LELB Konsistorija.

Gribu uzsvērt, ka Sv. Pētera baznīcas īpašuma tiesību atgūšana mums nav pašmērķis. Mēs tikām nostādīti izvēles priekšā – vai nu mēs atsakāmies no savām tiesībām uz Sv. Pētera baznīcu un labprātīgi atdodam to Rīgas domes īpašumā, vai arī turpinām juridisko procesu par šā īpašuma nostiprināšanu ar likumu LELB pārvaldījumā. Mēs izšķīrāmies par otro variantu un to darījām tādēļ, lai garantētu, ka Sv. Pētera baznīca arī tālākā nākotnē paliek dievnams. Faktiski gadījumā, ja Sv. Pētera baznīca piederētu pilsētai, tā vairs nebūtu baznīca, bet gan muzejs, koncertzāle, izstāžu zāle, kultūras nams vai arī kas cits, kur starp citu dažkārt kā viena no «kultūras sadaļām» notiek arī dievkalpojumi, un šādā gadījumā garantijas nav, ka kaut kad tālā nākotnē pie cita Rīgas domes sastāva dievkalpojumi tajā vairs būtu iespējami.

– Vai LELB ir gatava celtnes atjaunošanā un uzturēšanā iepriekš ieguldītos līdzekļus atmaksāt valstij?

– No atklātībā pieejamiem materiāliem ir zināms, ka Sv. Pētera baznīcas torņa un ēkas atjaunošana kopumā prasījusi aptuveni trīs miljonus rubļu. Nauda ņemta no LPSR Ministru Padomes rezerves fondiem. Tas nozīmē, ka baznīca atjaunota par PSRS līdzekļiem. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas būtiski ieguldījumi Sv. Pētera baznīcas atjaunošanai vai uzturēšanai nav bijuši. No sarunām ar Rīgas domes amatpersonām izriet, ka Sv. Pētera baznīca līdz šim ir uzturējusi pati sevi, galvenokārt no ienākumiem, kas gūti no tūristu apmeklējumiem. Jautājums par valsts ieguldīto līdzekļu atmaksāšanu nekad nav pacelts, līdz ar to tas Baznīcā nav arī apspriests.

– No kādiem līdzekļiem LELB gatavojas uzturēt un nepieciešamības gadījumā atjaunot dievnamu? Vai tiks prasīts valsts atbalsts, kā savulaik atgūtā Rīgas Doma gadījumā?

– Sv. Pētera baznīcas uzturēšanas, apsaimniekošanas un finansēšanas jautājumus regulēs likums. Baznīcas uzturēšana paliek LELB ziņā. Likums pieļauj iespēju uzturēšanā piedalīties arī Rīgas pilsētas pašvaldībai. Kas attiecas uz restaurāciju, šim lielajam projektam LELB meklēs finansējumu no visiem iespējamajiem avotiem – ieskaitot valsti, Rīgas pilsētas pašvaldību, Eiropas Savienību u.c.

– Kāda baznīcas atgūšanas gadījumā būs Baznīcas politika attiecība uz kultūras norisēm, izstādēm, koncertiem u.tml.?

– Sv. Pētera baznīca vēsturiski ir bijusi nozīmīga Rīgas pilsētas reprezentācijas vieta, un šī funkcija tai būtu jāsaglabā un jāattīsta arī turpmāk: tā varētu kļūt par Rīgai nozīmīgu svētku tradīciju un svinīgu ceremoniju norises vietu. Būtu jāsaglabā līdz šim tur attīstītā kultūras dzīve – koncerti un izstādes, bet tam paralēli jāmeklē jaunas iespējas kultūras dzīvi paplašināt. Būtu svarīgi iegādāties ērģeles, lai Sv. Pētera baznīcā varētu notikt arī ērģeļkoncerti. Turklāt baznīca būtu jāpadara pieejamāka un interesantāka tūristiem. Tas nozīmē baznīcas muzejiskās funkcijas attīstīšanu – izceļot vēsturiskās memoriālās vērtības baznīcā, būtu nepieciešams arī piedāvāt tūristiem labvēlīgākus baznīcas un torņa atvēršanas laikus.

– Vai LELB ir aprēķinājusi, kādi ir uzturēšanas izdevumi un kādu peļņu iespējams gūt no tūristu apmeklējumiem Sv. Pētera baznīcā?

– Šos jautājumus izvērtēja mūsu Baznīcas Īpašumu apsaimniekošanas komisija un nonāca pie atziņas, ka, Sv. Pētera baznīcu efektīvi apsaimniekojot, tās uzturēšanas izdevumi pilnībā tiktu apmaksāti, bet, vēl tālāk attīstot koncertu dzīvi un tūristu plūsmu baznīcā, varētu tikt uzkrāti papildu līdzekļi nozīmīgiem kapitālieguldījumiem baznīcas atjaunošanā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv