Kāpēc vīriešiem ir lieli dzimumlocekļi, bet mazi sēklinieki?

Apollo
204 komentāri

Vīriešiem ir daudz garāki un platāki dzimumlocekļi nekā citiem lielajiem primātiem. Pat lielākajiem gorillu tēviņiem, kas ir divreiz smagāki par cilvēku, dzimumlocekļi erekcijas stāvoklī ir tikai 6,4 centimetrus gari.

Kāpēc vīriešiem ir lieli dzimumlocekļi, bet mazi sēklinieki?

Foto: Rex Features / Vida Press

Tomēr cilvēka sēklinieki ir diezgan mazi. Šimpanzes sēklinieki sver vairāk nekā trešo daļu no tās smadzenēm, bet cilvēka gadījumā mazāk nekā 3%. Cilvēka dzimumlocekļa un sēklinieku izmērs ir skaidrojams ar pārošanās stratēģiju, un tas, kā vēsta vietne «The Conversation», atklāj jaunas lietas par cilvēka evolūciju.

Primāti izrāda visāda veida pārošanās uzvedību, tostarp monogāmiju, poligāmiju, kad tēviņiem ir vairākas mātītes, un sastopamas arī grupas, kurās ir vairāki tēviņi un vairākas mātītes. Viena no pazīmēm, kas nosaka pārošanās uzvedību, ir izmēra atšķirība starp tēviņu un mātīti. Jo lielāka atšķirība starp tēviņu un mātīti, jo lielāka iespēja poligāmijai vai vairāku tēviņu un vairāku mātīšu grupai. To var redzēt, novērojot šimpanzes un gorillas, kas ir cilvēka tuvākie joprojām sastopamie radinieki.

Šimpanžu tēviņi ir daudz lielāki nekā mātītes, un šimpanzēm pārošanās notiek grupā, kurā ir vairāki tēviņi un vairākas mātītes. Pēc būtības šimpanžu tēviņi pārojas ar ikvienu mātīti praktiski visu laiku. Tādēļ mātīte saņem spermu no vairākiem partneriem, kas rada dažādu tēviņu spermas tiešu konkurenci. Šī iemesla dēļ šimpanzēm ir lieli sēklinieki, lai vairākas reizes dienā radītu lielu spermas daudzumu.

Gorillu tēviņi arī ir daudz lielāki par mātītēm, bet tiem ir poligāma jeb harēma stila pārošanās sistēma, kurā vairākas mātītes dzīvo ar vienu tēviņu. Mazas konkurences rezultātā gorillām nav vajadzības pēc lieliem sēkliniekiem, lai radītu vairāk spermas. To sēklinieki tādēļ ir relatīvi mazi. Tas ir līdzīgi kā mūsdienu cilvēkiem, kuru sēklinieki arī ir diezgan nelieli un rada salīdzinoši nelielu spermas daudzumu.

Patiesībā cilvēkiem spermas daudzums samazinās par vairāk nekā 80%, ja vīrietim ejakulācija ir biežāk par divām reizēm dienā.

Vīrieša dzimumloceklis ir liels salīdzinājumā ar tā tuvākajiem radiniekiem – šimpanzēm, gorillām un orangutaniem. Tomēr primātu pētnieks Alans Diksons (Alan Dixon) savā grāmatā «Primātu seksualitāte»(«Primate Sexuality») norādīja, ka, aplūkojot visus primātus, tostarp pērtiķus, tā tas tā īsti nav.

Salīdzinoši mērījumi parāda, ka vīrieša dzimumloceklis nav ārkārtīgi garš. Mantijas paviāna dzimumloceklis erekcijas stāvoklī ir 14 centimetrus garš, kas ir nedaudz mazāk nekā vīriešiem, lai arī šis dzīvnieks ir trīs reizes vieglāks par cilvēku.

Foto: Mark Maslin / The Cradle of Humanity

Monogāmijas mistērija

Novērojums runā pretī faktam, ka vīrieši ir krietni lielāki nekā sievietes. Tas nozīmē, ka cilvēka evolūcijā tika piedzīvota arī nozīmīga poligāma pārošanās, ne tikai monogāmija. Šādu pieņēmumu apstiprina arī antropoloģiskie dati, kas liecina, ka vairums mūsdienu cilvēku sabiedrību ir iesaistījušās poligāmās laulībās.

Antropologi Klelans Fords (Clellan Ford) un Frenks Bīčs (Frank Beach) savā grāmatā «Seksuālās uzvedības modeļi» («Patterns of Sexual Behaviour») norādīja, ka 84% no 185 aplūkotajām cilvēku kultūrām bija novērojama poligāmija.

Tomēr pat tajās sabiedrībās vairums cilvēku palika monogāmi. Poligāmas laulības parasti ir bagātu vai augstu statusu baudošu vīriešu privilēģija. Vērts atzīmēt, ka mednieki-vācēji visā pasaulē praktizē tikai monogāmiju vai monogāmiju sēriju. Tas varētu liecināt par to, ka mūsu priekšteči arī varētu būt izmantojuši šādu pārošanās sistēmu.

Varētu gan šķist, ka tēviņiem būtu tikai loģiski pāroties ar pēc iespējas lielāku skaitu mātīšu. Cilvēku monogāmija ilgi ir mulsinājusi antropologus.

Ir izvirzītas trīs vadošas teorijas par monogāmijas noturību. Pirmā uzsver nepieciešamību pēc ilgstošas bērnu aprūpes un apmācības, kam nepieciešami vecāki, jo cilvēka bērni aug ilgi. Otrkārt, tēviņiem jāaizsargā sava mātīte no citiem tēviņiem. Treškārt, cilvēki bērni ilgu laiku ir ievainojami, un pastāv risks, ka citi tēviņi viņus varētu nogalināt. Lai nodrošinātu, ka bērni sasniedz briedumu, tēviņam jāpaliek un tas jāaizsargā gan sociāli, gan fiziski. Tas varētu izskaidrot, kāpēc vīrieši joprojām ir lielāki par sievietēm.

Jā mēs aplūkojam cilvēku monogāmās pārošanās sistēmas evolūciju, ir redzams, ka nepieciešamas milzīgas pūles, lai vienlaicīgi uzturētu un aizsargātu vairāk nekā vienu partneri. Tikai tad, kad tēviņiem ir pieejami papildu resursu un vara, viņi var aizsargāt vairākas mātītes, parasti gādājot, ka citi tēviņi viņas aizsargā. Tātad monogāmiju var uzskatīt par veidu, kā aizsargāt mātīti un bērnu no citiem tēviņiem. Monogāmiju arī stiprina lielās grūtības piekopt poligāmiju, kā arī kultūras normas, kas atbalsta monogāmiju.

Dzīvojot sarežģītā cilvēku sabiedrībā, lielākais seksuālais orgāns tātad patiesībā ir smadzenes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv