Kaprīzā karaliene – roze

Apollo
0 komentāru

Roze, šis cēlais un skaistais augs, ir rotājusi dārzus jau no tālas senatnes, jo pirmais zināmais rožu attēlojums ir atrast jau 1600. gadus pr.Kr. Krētā, Knosas pilī. Šo savvaļā augošo rožu krāsa bija balta un rozā, no kā arī cēlies rožu latīniskais nosaukums visai ģintij - Rosa. Senie Grieķi šo mītisko ziedu piedēvēja dievietei Afrodītei, bet romieši - dievietei Venērai. 600. gadā pr.Kr. grieķu dzejniece Sapho apdzied rozi un dēvē to par puķu karalieni – šis apzīmējums rozei saglabājies līdz pat mūsdienām.

Kaprīzā karaliene – roze

Foto: Ieva Čīka/LETA

Laikā, kad Itālijā dzīvoja romieši, rozes izmatoja parfīma izgatavošanā un kultivēja kā ārstniecības augu, taču arī svētku maltīšu laikā galdi bija rotāti ar šiem ziediem Pēc Romas Valsts sabrukuma izdzīvoja tikai izturīgākās rozes, taču tās no Eiropas dārziem nepazuda. Rozes pazina un dēstīja, piemēram, pie baznīcām, ar to attēliem rotāja dažādus baznīcas priekšmetus, savukārt rožūdeni izmantoja pat svētīšanas ceremonijās. Tomēr gadsimtiem ilgi rožu audzēšana bija vairāk kā nejaušība, nevis apzināta selekcija. Tikai 19. gadsimtā selekcionāri Eiropā uzsāka to, ko mēs saprotam ar „mērķtiecīgu selekciju”. Pateikties par rožu krāsu bagātību, kādu mēs to pazīstam šodien, varam tālākiem un eksotiskākiem pasaules reģioniem, jo 1580. gadā no Mazāzijas pirmo reizi Eiropā ieveda dzelteniem ziediem ziedošo Rosa foetida jeb Rosa lutea (lutea = dzeltena). Līdz tam eiropieši pazina tikai baltas, rozā un sārtas rozes. Nākamais revolucionārais gads rožu attīstībā bija 1752. gads, kad no Ķīnas Eiropā ieveda Ķīnas rozi Major, kas ziedēja visu vasaru līdz pat rudenim, nevis, kā bija ierasts, tikai vienu reizi vasarā, un to krāsas bija dzeltena un tumši sarkana. Ap 1900. gadu rozes sāka krustot ar šīm Ķīnas rozēm, lai iegūtu oranžos toņus un vēlāk arī tīru dzelteno toni (Rayon d`Or). Mūsdienās rožu krāsu gamma ir pilnīga, vienīgi rožu audzētājiem vēl nav izdevies iegūt melnu un zilu rozi, kas joprojām ir viņu sapnis.

Kopumā rozes tiek dalītas divās grupās - izšķir dārzā audzējamās rozes un rozes, ko audzē pārdošanai. Katrai no šīm rozēm jāpiemīt citādākām īpašībām, piemēram, rozēm, kas domātas veikalu plauktiem, nav nepieciešams būt ziemcietīgām vai izturīgām pret rožu lapu melno plankumainību, jo šī slimība siltumnīcās audzētās rozes nepiemeklē. Šīm rozēm nepieciešams attīstīt tādas īpašības kā ziedu lielums, to uzglabāšanas ilgums un ziedu kātu garums. Tas ir iemesls, kāpēc griezto rožu selekcija ir attīstījusies atsevišķi no dārza rožu selekcijas. Rozes, kas tiek audzētas siltumnīcās un oranžērijās pārsvarā nav domātas dēstīšanai dārzā. Protams, arī dārza rožu vidū ir tādas, kuru ziedi piemēroti griešanai un likšanai vāzēs, bet tas atkarīgs no katras sugas īpatnības.

Ja arī jūsu dārzā rozes atradušas sev mājvietu, tad tieši tagad vasaras karstumā ir jāatceras, kā par tām pareizi rūpēties. Pirmkārt, rozes nevajadzētu pārlaistīt, jo tām ir mietsakne, kas stiepjas vairāk kā metru dziļumā, tāpēc rozes vienmēr atradīs mitrumu. Ja rožu krūmi atrodas tiešā saulē, tos pietiek kārtīgi apliet 1-2 reizes nedēļā, sakņu rajonā, izvairoties no lapu samitrināšanas, jo mitras lapas rosina sēnīšu infekciju rašanos un izplatīšanos. Lapas, uz kurām parādās balts, miltains aplikums vai brūni, melni pleķi, vislabāk uzreiz noraut un sadedzināt vai izmest atkritumos, bet tās noteikti nedrīkst mest kompostā, lai nodrošinātos pret infekcijas izplatību. Otrkārt, vasarā rozes nepieciešams arī apgriezt. Tām rozēm, kuras zied tikai vienu reizi vasarā, noziedējušos ziedus nav obligāti jāgriež, jo no tiem veidosies koši rožu paaugļi, savukārt vairakkārt ziedošajām rozēm noziedējušās ziedkopas gan ir jānogriež.

Pēc pirmās noziedēšanas rozes vajadzētu apmēslot. Pāris saujas komposta, nedaudz nezāļu vircas vai organiskā mēslojuma būs tieši laikā. Galvenais ir nemēslot rozes pārāk vēlu, jo tad tās nepaspēs sagatavoties ziemai, kas savukārt var novest pie dzinumu nosalšanas. Vasarā regulāri arī jāuzirdina zeme ap rožu dēstiem, lai augsne būtu labāk apgādāta ar skābekli un ūdens varētu vieglāk tajā iesūkties. 

Rozes vislabāk stādīt rudenī. Iespējams iegādāties gan konteinerstādus, gan kailsakņu stādus, kas ir lētāki, nekā konteinerstādi. Dēstot rozes, zeme ir diezgan dziļi jāirdina, lai saknes var netraucēti stiepties dziļumā. Pēc iedēstīšanas stāds kārtīgi jāsalej, un rožu stāda stumbrs jāapber ar irdenas zemes, zāģu skaidu u.c. viegla materiāla kaudzīti, lai ziemā pasargātu to no izsalšanas. Rudenī dēstītās rozes nekādā gadījumā nemēslo. Pirms dēstīšanas, ja tas nav izdarīts jau iepriekš, rožu zaru garums jāsaīsina par 20-25 cm, ievērojot, ka rožu šķērēm jābūt ļoti asām.

Gatavojot rozi aukstajai ziemas sezonai, vēl bez jau minētās rožu sakņu un stumbra apbēršanas ar 15 – 20 cm augstu kaudzīti no irdenas zemes, zāģu skaidām vai kāda cita mulčēšanas materiāla, noteikti jānosiltina arī pats augs. Šai iepakošanai var izmantot egļu zarus, ar lapām piebāztus linu maisus u.c. materiālus. Ja viss iepriekš minētais tiks ievērots, tad aukstajā ziemā rūpīgi apkoptās rozes neizsals un nākošajā vasarā atkal priecēs ar košiem, bagātīgiem ziedu čemuriem!

 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

26

2014. gada 26. novembris

Vārda dienas

Sebastijans, Sebastians, KonrādsVingra, Sebastjans, Manefa, Konrāts, Konrands, Konrads, Kondrāts, Kondrats

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz 0 ℃
Apmācies

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 08:27
Saule riet: 15:54
Dienas ilgums: 7:27

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

26.11.2014
Ienākt apollo.lv