Kargins un Krasovickis: jāatslepeno Parex pārņemšanas dokumenti

Apollo
0 komentāru

Finanšu ministrijai būtu jāatslepeno gan dokumenti, kas saistīti ar «Parex bankas» pārņemšanas procesu, gan arī finanšu un juridisko auditu rezultāti, kas veikti līdz bankas pārņemšanai un pārņemšanas laikā, aģentūrai BNS atzina abi bijušie «Parex bankas» lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Valērijs Kargins

Valērijs Kargins

Foto: AFI

Bankas bijušie lielākie akcionāri uzskata, ka minētie dokumenti būtu jāatslepeno, lai nepieļautu nepatiesas informācijas sniegšanu sabiedrībai.

Pēc Kargina un Krasovicka sacītā, dokumentu, kas attiecas uz bankas pārņemšanas procesu, kā arī finanšu un juridisko audita pārbaužu, kas veiktas līdz bankas pārņemšanai un tās pārņemšanas procesa laikā, rezultātu publiskošana palīdzēs sabiedrībai objektīvi izvērtēt «Parex bankas» stāvokli, pirms to pārņēma valsts, kā arī pārņemšanas procesa gaitā.

Bijušie «Parex bankas» lielākie akcionāri paziņojumā norāda, ka pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējušas pret viņiem vērstas apsūdzības, izplatīta tendenciozi pasniegta informācija par bankas pārņemšanas procesu, par bijušo akcionāru lomu šajā procesā un bankas stāvokli brīdī, kad to pārņēma valsts.

«Piekļuve minētajām pārbaudēm, kas tika veiktas valdības uzdevumā, tika liegta sabiedrībai un bankas akcionāriem, kuriem joprojām nav iespēju iepazīties ar tās rezultātiem,» norādīja «Parex bankas» iepriekšējie lielākie akcionāri.

Kragins un Krasovikis minēja arī ekspremjera Ivara Godmaņa teikto, ka neviena no audita pārbaudēm neuzrādīja, ka abi bijušie bankas īpašnieki būtu ļaunprātīgi noveduši «Parex banku» līdz bankrotam un, kad valsts pārņēma «Parex banku», banka bija finansiāli stabila un strādāja ar peļņu.

«Turklāt par bankas novešanu līdz bankrotam nevar būt ne runas, jo daudz finanšu un juridisko audita pārbaužu, kuras veica starptautiskie auditoru un advokātu biroji, liecina, ka pirms bankas pārņemšanas, kā arī pēc šī procesa pabeigšanas netika konstatēti nekādi pārkāpumi bankas finanšu darbībā un citi pārkāpumi,» klāstīja Kargins un Krasovickis.

«Turklāt šajā saistībā jāmin tas, ka no 2008.gada septembra bankas akcionāri vairākkārt vērsās pie valdības ar lūgumu krīzes apstākļos izstrādāt Latvijas banku atbalsta mehānismu, kā to izdarīja citas Eiropas valstis, tostarp Skandināvijas valstis. Ierosinājums tika nosūtīts arī Latvijas Bankai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas starpniecību,» atzina Kargins un Krasovickis, norādot, ka atbalstu no savām valdībām līdz tam laikam bija saņēmušas daudzas lielas Latvijā strādājošās bankas ar ārvalstu kapitālu, bet Latvijā lielākajai bankai ar Latvijas kapitālu «Parex bankai» šāda iespēja tika liegta, un tā ilgstoši darbojās nevienlīdzības konkurences apstākļos.

Kargins un Krasoviskis arī uzsvēra, ka 2008.gada oktobrī-novembrī saglabājās iespēja, ka valsts «Parex bankai» sniegtā palīdzība varētu aprobežoties nevis ar naudas resursu izsniegšanu, bet garantijām par kopējo summu 200 miljoni latu.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija aicinājusi Karginu un Krasovicki piekrist «Parex bankas» pārņemšanas līguma publiskošanai.

Ministrijā paskaidroja, ka patlaban «Parex bankas» pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot gadījumus, kad to nosaka likums, valdības rīkojums vai jebkuri citi piemērojamie noteikumi. Lai nodrošinātu sabiedrību ar pilnīgu informāciju par «Parex bankas» pārņemšanu, Finanšu ministrija uzskata, ka šis līgums jāpublisko.

Arī ekspremjers Ivars Godmanis uzskata, ka dokumentus, kas saistīti ar «Parex bankas» pārņemšanu, vajadzētu atslepenot, jo krīze ir jau novērsta. Viņš 23.jūlijā žurnālistiem teica, ka atslepenot dokumentus var tikai tā institūcija, kas attiecīgos dokumentus konfidencializējusi, - Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu ministrija un valdība katra savus dokumentus.

Latvijas otra lielākā banka «Parex banka» pērn rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība pērn 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par «Parex bankas» kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% «Parex bankas» akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju. Patlaban"Parex bankas» 95,3% akciju turētājs ir Privatizācijas aģentūra.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv