Kārļa Ulmaņa pase glabāta Saeimas pagrabos

Apollo
0 komentāru

No aizmirstības izceltie Kārļa Ulmaņa dokumenti pētniekiem būs pieejami Latvijas Valsts arhīva 290. fondā. Arhīvs arī grasās tos digitalizēt, lai nodrošinātu saglabāšanu.
Kļaviņa norāda, ka nav izdevies atrast neko dokumentu pieņemšanas aktam līdzīgu. Nav pat skaidrs, kad tieši tie atgūti, sestdien vēstī laikraksts «Latvijas Avīze».

Kārļa Ulmaņa piemineklis.

Kārļa Ulmaņa piemineklis.

Foto: Lita Krone/LETA

Pārskatot kāda Saeimas ēkas pagraba seifa saturu, tajā starp 90. gadu sākuma Augstākās padomes (AP) dokumentiem uzieta Latvijas Ministru prezidenta un pirmskara valsts pēdējā vadītāja Kārļa Ulmaņa diplomātiskā pase, kā arī vairākas citas vēsturiskas liecības.

Turot rokās dokumentus, kas, pēc visa spriežot, bija līdzi Kārlim Ulmanim viņa pēdējā braucienā no Rīgas uz Maskavu 1940. gada 22. jūlijā, grūti aptvert, kā varēja notikt, ka tie 17 gadus nogulējuši aizmirstībā. Runa ir par 14 dokumentiem – Ulmaņa diplomātisko pasi, karaklausības apliecību, kurā atzīmēts, ka tās īpašnieks skaitījies «Studentu bataljona un Tanku diviziona kareivis», vairākām ar karaklausību saistītām izziņām, dzimšanas apliecību, pāris zīmītēm un, manuprāt, interesantāko – verbālnotām un izziņām, kas skaidri parāda, ka Ulmanis cerējis izceļot uz Šveici.

Ir runa par 1940. gada 20. jūlijā izdotu atļauju izvest no valsts 1000 ASV dolāru, trīs Latvijas Ārlietu ministrijas verbālnotām franču valodā ar lūgumu Lietuvas un Vācijas ārlietu resoriem nelikt šķēršļus dokumenta uzrādītājam šķērsot valsti, bet Šveices valdībai – ļaut Ulmanim ieceļot. Vēl viens dokuments ir padomju okupantu organizētās «valdības» galvas – Augusta Kirhenšteina – 1940. gada 22. jūlijā pašrocīgi rakstīts lūgums Latvijas ģenerālkonsulam Šveicē palīdzēt Ulmanim «iekārtoties» cerētajā mītnes zemē. Iepriekšējā dienā butaforiskā «Tautas Saeima» bija deklarējusi, ka «Latvija ir padomju sociālistiskā republika», bet Ulmanis bija nolicis Valsts prezidenta pilnvaras, nododot tās Kirhenšteinam. Pieminētie dokumenti liecina, ka gāztā valsts vadītāja izbraukšana uz Šveici kārtota lielā steigā un pēdējā brīdī, raksta «Latvijas Avīze».

Protams, tas viss bija naivums un maldi, jo Staļins ij netaisījās kādu izlaist no valsts.

No laika perioda viedokļa liecību vidū it kā neiederas divas krievu valodā ar zīmuli aprakstītas, necilas lapiņas. Uz vienas no tām K. Ulmanis atzīmējis citātu no komunistu klasiķu Kārļa Marksa un Fridriha Engelsa darbiem, uz otrās ir fragments no krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska vēstules brālim. Pirmais to rakstījis saistībā ar došanos trimdā uz Sibīriju 1849. gadā. Citēšu nelielu izvilkumu brīvā tulkojumā. Iespējams, K. Ulmanis tajā saskatīja kādas līdzības ar sevi: «Tagad tu jutīsies vieglāk [nevajadzēs uztraukties par manu likteni]. Brāli! Es neesmu noskumis un neesmu zaudējis dūšu [ņe upal duhom]. Dzīve visur ir dzīve. Tā ir mūsos pašos, nevis mūsu iespaidos.» Zīmīte datēta ar 1941. gada 22. februāri. Kā zināms, Kārlis Ulmanis nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī un apbedīts Krasnovodskas cietuma kapsētā. Mūsdienās šī vieta atrodas Turkmenistānā, Turkmenbašī pilsētā.

Latvijas Valsts arhīva (LVA) direktore Daina Kļaviņa, laipni izrādot dokumentus, kas šā gada sākumā nonākuši arhīvā, norāda, ka nekādu apvērsumu tie nenes, taču agrākos pieņēmumus apstiprina gan. Turklāt bijis ārkārtīgi svarīgi, lai oriģināli beidzot nonāktu drošā vietā.

Kāds bijis dokumentu ceļš uz Rīgu, grūti sacīt, taču pirms tam tie glabājušies Krievijas Federācijas Drošības ministrijas, tagadējā Federālā drošības dienesta (FDD) arhīvā. Kļaviņa norāda, ka nav izdevies atrast neko dokumentu pieņemšanas aktam līdzīgu. Nav pat skaidrs, kad tieši tie atgūti.

Visādā gadījumā kādā brīdī tie nonākuši starp AP sekretāra un vēlākā Latvijas vēstnieka Krievijā un Lielbritānijā Imanta Daudiša papīriem. Pēc Daudiša nāves 2002. gada aprīlī, starp mazāk svarīgām lietām iejukušās vēstures liecības nonestas Saeimas pagrabā un noglabātas seifā, kur uzietas pagājušajā gadā. Diemžēl nez vai kādreiz izdosies noskaidrot, kādēļ Daudišs, kas parlamenta sekretāra amatu ieņēma līdz pat 1997. gadam, neatdeva šīs lietas arhīvā un par tām klusēja, vēstī laikraksts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv