Kārlis Streips: Boikotēšana un veselais saprāts

Apollo
0 komentāru

Viņdien laikrakstā «Diena» bija interesants materiāls par likstām, kādas pašreiz saspīlētā situācija Latvijas un Krievijas starpā rada mūsu valsts uzņēmējiem. Izrādās, vairākas avīzes Maskavā sākušas mudināt vietējos iedzīvotājus boikotēt visu iespējamo no Latvijas, arī maskaviešu iecienītos zivju konservus un citas preces. Minētajā «Dienas» materiālā it īpaši zivsaimniecības pārstāvji sūrojās par notiekošo un teica, ka eventuāli varētu no Latvijas valdības pieprasīt kompensāciju par kaiti, kāda industrijai nodarīta tāpēc, ka starpvalstu attiecības patlaban ir krietni negatīvas.

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs tajā pašā «Dienas» rakstā optimistiski teica: ja situācija kļūs vēl smagāka, būs iespējams vērsties pie Eiropas Savienības un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO), jo īpaši tāpēc, ka Krievija izmisīgi vēlas kļūt par PTO locekli. Ministrijas pārstāvis tiešām bijis optimistisks, jo grūti iedomāties, ko ES un PTO varētu iesākt pret būtībā sabiedrisku, nevis valstisku pasākumu. Tā kā masu informācijas līdzekļi Krievijā lielākoties ir cara Vladimira klēpju sunīši, var runāt par to, ka boikota aicinājumi ir politiski inspirēti, taču oficiāli kaimiņvalsts valdība neko tamlīdzīgu nav teikusi. 

Ieviest ekonomiskas sankcijas, kā to jau sen prasa daži no prātu izkūkojušajiem Krievijas Domes deputātiņiem… tas gan radītu starptautiskas problēmas valstij, kura ārkārtīgi vēlas sevi prezentēt kā daudz, daudz civilizētāku, nekā tā patiesībā ir.  Taču, kamēr runa ir par divu laikrakstu iedvesmotu boikotu, starptautiskā sabiedrība neko daudz nevarēs iesākt. Paralēles varam vilkt ar situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs pēc tam, kad Francija atteicās piedalīties Irākas karā. Ļaudis ielās izlēja franču vīnu, tika boikotēti franču restorāni. Situācija aizgāja pat tik tālu, ka šur tur ļaudis kartupeļus frī, kas angliski saucas «French fries» (par spīti tam, starp citu, ka tiem ar Franciju nav nekāda sakara), sāka saukt par «Freedom fries» (Brīvības frī). Gan šis process, gan arī latviešu preču boikots Krievijā… tie ir vājprāta piemēri, taču valstiski procesi tie nav. Arī Amerikas Kongresā ir kāds bariņš apmātu tipiņu, kuri gluži vai būtu gatavi Francijai uzmest kodolbumbu, taču viņi, tāpat kā kolēģi Krievijas parlamentā, nav pietiekami ietekmīgi, lai nodrošinātu patiešām valstisku procesu.

Latvija neko daudz nevar darīt, ja Krievijā ļaudis tik tiešām mēdz ticēt apgalvojumam, ka, «pērkot Latvijas šprotes, tu palīdzi SS veterāniem», kā tas ticis apgalvots pašreizējā boikota kontekstā. Krievijā elektroniskie masu informācijas līdzekļi ir tik pilnīgi Kremļa kontrolēti, ka Kremļa nepārtrauktie meli kļūst par mediju meliem. Nu jau Maskava laiž klajā televīzijas kanālu angļu valodā, lai starptautiskā līmenī pastāstītu par Krieviju. Kanāls būšot neatkarīgs un objektīvs, tā apgalvojusi ļoti jauniņā tā vadītāja. Pirmo reizi, kad vienā sižetā Latvija tiks saistīta ar «fašismu», būs skaidrs, ka tas ir kārtējais Kremļa propagandas rupors un nekas cits, taču tāda ir situācija mūsu kaimiņvalstī. Ja Krievijas televīzija nesarkstot apgalvo, ka Latvijā atdzimst fašisms un pa ielām defilē nacisti (interesanti — kā attiecīgie «žurnālisti» naktī spēj gulēt, zinot, ka viņi patiesībā ir pretīgi propagandisti un savas profesijas nodevēji?), tad pietiekami daudz Krievijas iedzīvotāju tam notic pietiekamā līmenī, lai mierīgi atteiktos no latviešu šprotēm.

Par spīti tam, ka Latvijas un Krievijas savstarpējās problēmas ļoti ievērojami ietekmē dažus atsevišķus sektorus tautsaimniecībā (it īpaši zivju pārstrādes uzņēmumus), fakts ir tāds, ka Krievija kopējā Latvijas eksportā spēlē visnotaļ niecīgu lomu, ne mazums tāpēc, ka kaimiņvalstī tomēr ļoti daudz cilvēku joprojām ir izmisīgi trūcīgi. Pirmoreiz Latvijas biznesa pasaule ar haosu Krievijā sastapās pirms 10 gadiem, kad notika Krievijas finanšu un ekonomiskā krīze. Pārdzīvoja to, un pats būtiskākais ir tas, ka Latvijas tautsaimniecība pagriezās pa 180 grādiem, lai seja būtu pret Eiropu, nevis pret Krieviju. Toreiz atsevišķi politikāņi gaudoja, ka tādā gadījumā Latvijas tautsaimniecība sabruks, taču viņus pamatoti pārējie ignorēja, un tā tas nenotika. Nezinu, vai Latvijas zivsaimniecība var atrast tirgu citur pasaulē, pilnīgi iespējams, ka tās konkrētā produkcija garšo tieši bijušajā PSRS un citur ne, taču būtu ļoti bīstami Latvijai par savas starptautiskās attieksmes pamatu izmantot šprotes, it īpaši, ja tomēr nav tā, ka boikots Krievijā patiešām apdraud valsts tautsaimniecību kopumā.

Par pašu robežlīgumu jāsaka: ja Latvijas valdība nolēmusi jautājumu atdot Satversmes tiesai (turklāt paģērēt, ka tiesa automātiski izdarīs to, ko politikāņi vēlas), tad jācer, ka šis process notiks ātri. Ārlietu ministram Artim Pabrikam būtībā ir taisnība, ka Latvijai nekas īpaši slikts nenotiks, ja robežlīgums netiks parakstīts vēl kādu gadu, taču valdības apstiprinātā deklarācija diemžēl turpina ļaut Kremlim nesarkstot melot par mūsu valsts nolūkiem robežas kontekstā. Ja izdodas krievus pārliecināt, ka Latvija ne tikai ir pārpilna ar fašistiem, bet arī vēlas mātuškai atņemt daļu tās teritorijas… nu, tad ir skaidrs, kāpēc maskavieši atsakās no Latvijas zivju konserviem, lai arī cik nožēlojami tas nebūtu.

Pragmatisms diemžēl liecina, ka vēl kādu labu laiciņu no mūsu mīļās kaimiņvalsts neko līdzīgu sakarīgai un godīgai politikai negaidīt, veselais saprāts Krievijas politikā acīmredzot pilnveidosies tikai pēc vismaz vienas, ja ne vairākām paaudžu nomaiņām. Pagaidām uzņēmējiem jāturpina raudzīties rietumu virzienā, lai arī cik daudzsološs nebūtu Krievijas tirgus. Kas attiecas uz pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, vai nevarētu šogad Jāņos blakus sieram un alum nolikt arī Latvijā ražotu šprotu bundžiņas? Mēs taču esam spējīgi pretoties Maskavas boikotam un neeksportētās zivis apēst paši.

Kārlis Streips: Boikotēšana un veselais saprāts

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv