Kārlis Streips: Pārāk daudz darba

Apollo
0 komentāru

Lielajā spriešanas jezgā ap valdības krīzi, manuprāt, nepamatoti nepamanīts palicis viens jautājums, proti, amatu apvienošanas kārtība Ministru kabinetā.

Kārlis Streips: Pārāk daudz darba

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Ziņots, ka aizgājušo Latvijas Pirmās partijas (LPP) ministru vietā stāsies nevis no malas pieaicināti cilvēki, bet gan amatu apvienošanas kārtībā viņu pienākumus uzņemsies jau esošie ministri. Premjera bijušā biedra Aināra Šlesera vietu neviens netaisās aizpildīt, jo jēga šim politiska aprēķina dēļ radītajam amatam bija visai maza; jau par leģendu kļuvušajai frāzei par «sauso atlikumu» visnotaļ var pievienoties.

Taču LPP bija arī trīs citi ministri: ekonomikas ministrs Juris Lujāns, integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks un bērnu un ģimeņu lietu ministrs Ainars Baštiks. Pirmā pienākumus tagad uzņemas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, otrā — tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, bet pēdējā — labklājības ministre Dagnija Staķe. Un te nu jājautā, vai šie ir cilvēki, kuriem darāmā trūkst.

Pirmām kārtām par Ekonomikas ministriju. Ministrijas mājas lapā (www.em.gov.lv) lasāms, ka tās uzdevumos ietilpst šādi darbiņi: «Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), uzņēmējdarbības attīstības politiku, investīciju politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.» It kā visnotaļ plašs darbu saraksts.

Tagad par to visu domāt uzdots cilvēkam, kurš līdz šim bijis atbildīgs par jomu, kurā process (mīksti sakot) buksē. Runa ir par administratīvi teritoriālo reformu, ap kuru politiskais process lēkā un dejo jau krietni vairāk nekā 10 gadu.  Patlaban turpinās spraigas diskusijas par novadu veidošanu vai neveidošanu, par to, kādas būs vai nebūs vēlētās iestādes, u. tml. Nākamās pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz trejdeviņiem kalniem, pirms tam šie jautājumi jāatrisina, taču patlaban cilvēkam, kurš par to politiski ir visatbildīgākais, jādomā arī par rūpniecības un enerģētikas politiku un visu pārējo, kas saistās ar Ekonomikas ministrijas darbu. Protams, iespējams, ka Ivaram Gateram piemīt pārcilvēciskas darba spējas. Katrā ziņā Einara Repšes Ministru kabinetā tādas tiek uzskatītas par normu, tomēr — vai no visa tā, kas ietilpst šo divu ministriju kompetencē, kaut kas nepaliks vismaz mazliet novārtā, it īpaši patlaban, kad līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā vairs atlikuši tikai daži mēneši?

Vēl trakāk, manuprāt, ar situāciju Labklājības ministrijā, jo ja nu reiz valstī ir joma, kas teorētiski pieprasa atbildīgās ministres uzmanību 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, 52 nedēļas gadā un tā tālāk, tad tā ir bēdīgi slavenā problēma ar sabiedrības sociālo nodrošinājumu. Mājas lapā (www.lm.gov.lv) ziņots, ka «ministrijas pārziņā ir sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas, darba un dzimumu līdztiesības jomas». Atkal — nudien, gana daudz darba.  Par to, ka ministrijā, iespējams, varētu pietrūkt darbaroku, varbūt liecina fakts, ka 3. februārī ministrijas mājas lapā pēdējā «aktualitāte» bija datēta ar 2004. gada 15. janvāri, savukārt turpat līdzās tika solīta informācija par «ministrijas un tās pakļautības iestāžu nākamo nedēļu», proti, nedēļu, kura sākās 19. janvārī un beidzās 25. janvārī.

Savukārt bērnu un ģimenes lietas ir joma, kurai ministra portfelis (tiesa, to pašu politisko iemeslu dēļ) tika veidots tikai pirms gada. Nav šaubu, ka bērnu un ģimenes lietas ietilpst jēdzienā «labklājība», taču, ja jau tika nolemts, ka nepieciešama atsevišķa ministrija ar sekretariātu, kurā iekļauti pieci departamenti un astoņas nodaļas, jāsecina, ka vajadzīgs arī ministrs. Aizejošais ministrs Ainars Baštiks, protams, ļoti redzams bija savā uzstādījumā par pūriņa piešķiršanu, taču ministra sekretariāts nodarbojas arī ar pietiekami sarežģītiem jautājumiem: bāriņtiesu metodiskā vadība, jaunatnes politikas izstrāde, adopcijas lietas.  Atkal — vai labklājības ministrei Staķei būs gana daudz laika, lai pievērstos arī šiem jautājumiem? Jācer, ka būs.

Pēdīgi par sabiedrības integrāciju. Ap bijušā ministra Nila Muižnieka darbu lauzti daudzi šķēpi, vienā sabiedrības daļā neizpratni izraisa ministra konsultatīvā padome, kurā darboties aicināti arī cilvēki, kuriem, etniskās integrācijas jomā no latviešu puses skatoties, piemīt visai odioza slava.  Taču nav šaubu, ka integrācijas jautājumi Latvijā ir būtiski.  Pašapmierināti paziņot, ka latviešu tautā nav nekāda rasisma, seksisma, homofobijas un citu veidu aizspriedumu, var tikai bezatbildīgs cilvēks, kurš neredz, kas viņam apkārt notiek. Integrācijas sekretariātā šajās dienās un nedēļās top būtisks dokuments — nacionāla programma pret neiecietību. Skumji, ka to veido laikā, kad politiski atbildīgs par dokumentu kļūst cilvēks, kura pārziņā atrodas arī visa plašā tieslietu joma.

Protams, nav jau tā, ka, ministram klāt neesot, viņa atbildības sektorā nekas nenotiek. Visās ministrijās darbojas civildienesta ierēdņi, parlamentārie sekretāri, sekretariātu vadītāji un tā tālāk. Taču mums pagaidām pie varas valdība, kuras vadītājs daudz ko solījis «personīgi garantēt», tāpat arī no saviem ministriem Einars Repše sagaida pārliecinošas garantijas paveiktā darba kvalitātei. Tas nemaz nebija tik sen, kad mazliet saļodzījās iekšlietu ministra Māra Gulbja krēsls — tobrīd, pēc premjera domām, valstī bija pārāk lielas problēmas ar austrumu robežu.

Tautsaimniecība, bērnu nākotne un sabiedrības integrācija — tās visas ir jomas, kas pelna nedalītu politisko uzmanību. Šā gada budžetā paredzēta nauda attiecīgo ministru algošanai. Nav tā, ka šie trīs ministri tagad saņems dubultu algu, taču viņiem uzticēts dubults darbs. Būtu nepieciešams visiem trim amatiem atrast jaunus kandidātus. Ja sarežģījumi saistās ar politiskās ietekmes pārdalīšanu Ministru kabinetā un ar krēslu skaitīšanu, tas kārtējo reizi demonstrē nožēlojamo procesu, kurā politika skatās pati uz savu nabu, nevis uz to, kas valstī vajadzīgs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. oktobris

Vārda dienas

Dainis, Dainida, DainaJevlampija, Deimons, Deimonds, Dainors, Dainīte, Dainita, Dainārs, Dainarts, Dainars, Daimons, Daimonds, Daimona

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz 0 ℃
Skaidrs

Vējš: 5 m/s

Saule lec: 08:14
Saule riet: 18:01
Dienas ilgums: 9:47

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.10.2014
Ienākt apollo.lv