Karnīte: Latvija varēja iztikt bez aizdevuma

Apollo
0 komentāru

Partijas «Jaunais laiks» (JL) domes sēdē Ogrē uzaicinātā ekonomiste Raita Karnīte kritizēja nodokļu palielināšanu, kā arī pauda viedokli, ka Latvija varējusi iztikt bez starptautiskā aizdevuma.

Raita Karnīte

Foto: AFI

Lūgta komentēt valdības pagājušajā gadā veikto nodokļu palielināšanas politiku, Karnīte bija tieša: «Es negribētu auditorijas priekšā skaidrot, kāpēc kāds dara aplamas lietas.»

Tomēr ekonomiste norādīja, ka labākā nodokļu īpašība ir tā, ka tie ir stabili, tādēļ, ja reiz izmainīti, pie tiem vajadzētu pieturēties.

Eksperte norādīja, ka Latvija varēja iztikt bez starptautiskā aizdevuma.

«Latvijā Parex bankai aizdevumu un noguldījumu attiecība bija zem 1, ārvalstu bankām šis koeficients bija līdz pat 6,» ekonomiste raksturoja uz relatīvi labo tā brīža bankas stāvokli.

Karnīte par būtisku uzskata faktu, ka Parex bankā glabājusies valsts budžeta nauda.

«Kad Eiropas valstu finanšu ministri pateica, ka [savu valstu] bankām sniegs aizsardzību, Latvijā izteica šaubas, ka diez vai nodokļu maksātāju naudu šim nolūkam varēs veltīt. Tas bija jāpaziņo stundas vai pusotras laikā,» Karnīte uzsvēra nepieciešamību tajā brīdī rīkoties operatīvi.

Pēc šādu paziņojumu neesamības nauda, kas būtiski - valsts noguldījumu nauda, esot sākusi aizplūst uz tām bankām, kurām bijusi starptautisko mātes banku aizmugure.

«Latvijai nevajadzēja šo aizdevumu. Lai to prasītu, vajadzēja precedentu - Latvijas valdība nedeva [tūlītējas] aizsardzības garantijas, sākās sniega bumbas efekts,» pamatoja Karnīte.

Eksperte arī skarbi izteicās par tālāko valdības rīcību.

«Ilgi biju optimiste, bet janvārī valdības pieņemtie lēmumi pielika punktu. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savās pamatvalstīs nekad tādas prasības nemaz neatļautos piedāvāt,» Karnīte komentēja valsts sektora izdevumu samazināšanu veselības un izglītības nozarēs. Eksperte teica, ka citās valstīs mēdz teikt - kur iejaucas SVF, tur bez ziepēm neiztikt, jo SVF, aizdodot naudu, tālākajā rīcībā ir svarīga tikai ekonomisko rādītāju sasniegšana, nevis cilvēku labklājība.

Nosacījumi bijuši atkarīgi tikai no Latvijas valdības spējas pārliecināt, ko pierāda plānotā Īslandes pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) paātrinātā kārtībā.

«Nezinu vēl kādu valsti, kurai procentuāli no iekšzemes kopprodukta būtu tik zems finansējums veselībai. Nozare zaudē potenciālu. No ES finansējuma sapirktas labas iekārtas, bet, ja nav finansējuma [slimnīcu] darbībai, baidos, ka tagad mēģinās slimnīcas privatizēt,» prognozes izteica eksperte.

Jautāta par iespēju uzlabot situāciju, Karnīte uzsvēra nepieciešamību stabilizēt ekonomiku, veicinot preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.

«Latvijas ekonomika nekad nav bijusi pilnvērtīgi vadīta - tā vienmēr bijusi tirgus spēku vadīta,» teica Karnīte, komentējot pašreizējo ekonomikas krīzi. «Šādā rezultātā esam nokļuvuši tur, kur esam.«

Ekonomiste arī norādīja, ka Latvijai svarīgāki ir bijuši nevis cilvēki, bet gan makroekonomiskie rādītāji. «Gan banku eksperti, gan daudzi citi teica, ka «treknajiem gadiem» ir plāns pamats,» Karnīte pamatoja jau laikus prognozējamo krīzi, sakot, ka jau laicīgi vajadzējis veicināt ražošanu.

«Zināšanu ietilpīgie pasākumi - veselības, juridiskie pakalpojumi, izglītība - ir mērķtiecīgi grauti,» skarbi kritizēja Karnīte.

«Pietrūkst pamatotas nozaru stratēģijas visām nozarēm, kā arī pietrūkst nozaru, kurām ir ne tikai patērētāja, bet devēja funkcija [iekšzemes kopprodukta veidošanā],» uzskata Karnīte.

«Pirmais, ko es darītu - ar dziļāko cieņu vajag strādāt, saliedēt sabiedrību, arī politikā un valsts pārvaldē, lai «nebrauc prom nauda». Tad meklētu ekonomikā nozares, kur ir potenciāls,» Karnīte minēja, viņasprāt, neatliekamākos veicamos darbus.

Ekonomiste uzskata, ka Latvijā eksportspējīgās nozares ar augstu pievienoto vērtību ir veselības pakalpojumi, izglītība, kā arī militārā rūpniecība. «Pārsvarā eksportējam nevis galaproduktu, bet starpproduktu ar zemu pievienoto vērtību. Ja veicam tikai papildpakalpojumus, piemēram, pielodēt iekārtai kādu detaļu, tad uzņēmumiem veidojas liela atkarība no gala produkta ražotājiem - ja tiem iet slikti, tad tā ir arī Latvijas uzņēmumiem,» skaidroja Karnīte.

Ekonomiste arī saskata potenciālu juridisko pakalpojumu eksporta iespējās, kā arī remonta pakalpojumos, par piemēru minot kuģu būves nozari.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv