Karnīte: Mazās godīgo pilsoņu blēdībiņas ir daudz bīstamākas par oligarhiem

Apollo
148 komentāri

«Cilvēki atkal dara tieši to pašu, ko pirms krīzes. Viņi atkal aizņemas, lai pirktu,» intervijā žurnālā «Bilance» uzsver ekonomiste Raita Karnīte, atzīmējot, ka reizē ar mazumtirdzniecību pieaug mazie kredīti.

Karnīte: Mazās godīgo pilsoņu blēdībiņas ir daudz bīstamākas par oligarhiem

Foto:Evija Trifanova/LETA

«Cilvēkiem tomēr nav radīta iespēja, kur nopelnīt naudu, lai šos aizdevumus atmaksātu. Un atkal būs tā pati situācija: lai kredītus atdotu, būs jābrauc projām pelnīt, un, kad nauda atnāks atpakaļ, tas būs skaisti, ja neņem vērā nākamo soli - ka nauda atkal ies projām pāri robežai atmaksāto kredītu veidā,» brīdina SIA «EPC» valdes locekle.

Uz jautājumu, vai mums Latvijā ir vēl kaut kas, no kā ilgtermiņā baidīties, Karnīte atbild: «Jā, no mūsu vājuma. Mēs integrējamies spēcīgu valstu kopā, kuras pēta Latviju, un daudzas zina par mums labāk, nekā mēs paši par sevi, jo sevi nepētām. Mums ir pētījumi par loģistiku, mārketingu, pilsētu pievilcību, bet globālu pētījumu par to, kā mums saglabāt ekonomisko neatkarību, integrējoties spēcīgu valstu kopā, nav.»

«Ja runājam par valsti, tad, tāpat kā makroekonomika ir mikroekonomiku summa, valsts ir tās iedzīvotāju summa. Ja te staigā rūgumpodi, tad viss iet uz leju. Bet, ja staigā optimisti, tad galu galā viss iet uz augšu. Jo galu galā cilvēki sāk ticēt viens otram,» norāda Karnīte.

Viņa piemin ekonomista Baloža sacīto: ja cilvēks iegādātos tikai to, ko viņam vajag, nevis to, ko viņš grib, tad krīzes nebūtu. «Uzskatu, ka cilvēka dzīvei nozīme un vērtība ir tikai tikmēr, kamēr cilvēks kā bioloģiska būtne izaudzina savus pēcnācējus, visu pārējo laiku viņš vienkārši nodarbojas ar to, lai aizpildītu savu brīvo laiku... Tāpēc ir visādas darbošanās, grūtības un problēmas, ko ik dienas viņš sev rada…, krīzes un nezin vēl ko,» saka ekonomiste.

Viņa atklāj, ka pēc krīzes piedalījusies sarunā ar Austrijas bankas speciālistiem, kas teica, ka krīzi Austrumeiropas valstīs un tostarp Latvijā jau neradīja mūsu finanšu krīze un mūsu finanšu un uzraudzības sistēmu vājums, bet gan - viņējo.

«Viņi nespēja pietiekami kontrolēt savu finanšu organizāciju darbību ārpus valsts. Tas bija Austrijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Dānijas banku uzraudzības institūciju pienākums izkontrolēt, kas notiek viņu filiālēs jaunajās dalībvalstīs, kur bija pilnīgi skaidrs, ka sabiedrība nav pieradusi pie jaunās situācijas un viegli ievilināma kredīttīklos un ka tam būs smagas sekas, nevis vainīgi ir mūsējie uzraugi,» austriešu baņķieru sacītajam piekrīt Karnīte.

Pēc viņas sacītā, otrs iemesls krīzei visās tajā skartajās valstīs bija ekonomiskas, nevis finanšu problēmas. «Arī Īrijā, kura pati pirmā krita un kur nebija tik ļoti banku sistēmas vaina, cik tas, ka Īrijas ekonomika bija ļoti vienpusīga, orientēta tikai uz finanšu pakalpojumiem, un, kad tie bruka, tad bruka visa ekonomika. Savukārt tādās valstīs kā Ungārija, Latvija, Bulgārija un citās ekonomika bija ļoti vāja, nebija radoša, cilvēki nepelnīja vietējā ekonomikā, bet attīstīja tās nozares, kas auga no aizņemtās naudas. Tiklīdz aizņemtā nauda beidzās, problēmas klāt.»

Kā potenciālo nākamās krīzes iedīgli Karnīte min esošo situāciju Latvijas darba tirgū. «Tomēr ir jāsāk ar maksāšanu un kontroli pār darbu. Protams, ja tu neesi atbilstošs savai darba algai, tad tevi nenodarbinās. Bet, ja mēs turpināsim kā tagad, ar zemām algām izdzenot cilvēkus no valsts, tad, kad mūsu ārējos tirgos Eiropā uzlabosies situācija un mums atkal radīsies melnā darba vajadzība, ķieģeļa nesējam vajadzēs maksāt vairāk nekā universitātes profesoram, lai viņu piedabūtu vispār kaut ko darīt...»

Intervijā ekonomiste arī pauž viedokli, ka oligarhu vara ir daudz mazāka, nekā ir sīko blēdību vara. «Cik Latvijā patiesībā ir oligarhu - vai kāds var nosaukt, vai tiešām ir tikai trīs oligarhi? Un vai šie trīs ir paši lielākie? Šī tēma ir smieklīga, un tās izpildījums vēl smieklīgāks. Aploksnēs samaksātās aldziņas, kas nav nemaz tik mazas - šīs sīkās, mazās godīgo pilsoņu blēdībiņas ir daudz bīstamākas nekā tās oligarhu lietas,» uzsver Karnīte.

Viņa atzīmē, ka maksā nodokļus, un uzskata, ka ir vērts to darīt. «Tas ir disciplīnas un atbildības pret valsti jautājums. Ja gribam, lai ir valsts, tad ir jāmaksā nodokļi. Ja mums nepatīk, kā tos izlieto, tad mainīsim tos, kuri tos izlieto, nevis protesta vai citādā veidā nemaksāsim nodokļus,» norāda Karnīte.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv