Karnīte: zemas algas nav pareizais konkurētspējas modelis

Apollo
0 komentāru

Zemas algas nav pareizais uzņēmumu konkurētspējas modelis, jo šādā veidā esam dzīvojuši jau gandrīz 20 gadus, bet patiesībā neesam ieguvuši to, ko gribējām, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja ekonomiste un SIA «Ekonomikas prognožu centrs» valdes locekle Raita Karnīte.

Karnīte: zemas algas nav pareizais konkurētspējas modelis

Foto: Apollo, R.Oliņš

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmēju konkurētspēja pēdējā pusotra gada laikā ir uzlabojusies, Karnīte norādīja, ka ar konkurētspēju joprojām ir problēmas, jo, pirmkārt, uzņēmumi esot ļoti mazi.

«Ja ar konkurētspēju tiek saprasts modelis, kas Latvijā tika un tiek īstenots, ka vieglā peļņa tiek gūta uz lēta darbaspēka rēķina jeb «atnācu, paņēmu un aizgāju», tad jā, konkurētspēja ir augusi, jo darbinieku algas ir vēl vairāk kritušās. Taču, ja cilvēkam nav samaksāts, viņš arī nestrādā ar pilnu atdevi,» skaidro Karnīte.

«Robežas ir vaļā, un cilvēki brauc prom. Tie, kas ir pakāpušies augstāk, brauks prom, jo ārvalstīs viņi joprojām būs lēti, bet pie mums brauks citi, kas strādās vēl lētāk,» saka ekonomiste.

Viņasprāt, priekšnoteikums tam, lai uzņēmumu konkurētspēja uzlabotos, ir uzņēmumu lielums - uzņēmumiem jākļūst lielākiem.

«Katram uzņēmumam ir savs īpašnieks un kungs, kas savas pozīcijas negrib atdot. Iespējams, ka kaut kas mainīsies vismaz metālapstrādē, kur, cik esmu dzirdējusi, aktīvāki kļuvuši zviedru uzņēmēji, kas varētu veicināt kādus apvienošanās procesus. Bet tas būs tikai tad, ja viņi noticēs un būs gatavi investēt, jo skaidrs: jo lielāks uzņēmums, jo vajadzīgas lielākas investīcijas,» norāda Karnīte.

Vienlaikus ekonomiste norāda, ka uzņēmumam nevajag būt arī pārlieku lielam, bet «lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu līdz tam vēl tāls ceļš ejams».

Uzņēmumu nevēlēšanos apvienoties Karnīte skaidro ar to, ka Latvijā uzņēmējdarbības kultūra nav tik augsta, lai stiprā konkurence vietējā un ārējā tirgū veicinātu apvienošanos. «Labāk katrs pats klusi un mierīgi noburbuļo, nekā apvienojas un strādā efektīvāk. Ja skatāmies pasaules mērogā, tad, lai izdzīvotu, apvienojas arī lieli un vareni uzņēmumi. Mazajiem ir ļoti grūti, viss process ir ļoti trausls,» norāda Karnīte.

Visu interviju ar Karnīti lasiet biznesa portālā «Nozare.lv» sadaļā «Viedokļi, intervijas».

Kā ziņots, pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī samazinājās par 3,9% - no 479 līdz 461 latam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2008.gada ceturto ceturksni, 2009.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 12,1% - no 500 līdz 440 latiem. Mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā saruka par 23,7% - no 607 līdz 463 latiem, tai skaitā vispārējās valdības sektorā - par 28,4% - no 586 līdz 420 latiem. Privātajā sektorā tā samazinājās par 5% - no 447 līdz 424 latiem.

2009.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī visvairāk ir samazinājusies tādās nozarēs kā izglītība - par 34,9%, valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana - par 25,6%, veselība un sociālā aprūpe - par 18,3%, māksla, izklaide un atpūta - par 17,8%, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija - par 13,8%.

Dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa visvairāk samazinājās Latvijā - par 12,1% - no 712 līdz 626 eiro (no 499,82 līdz 439,45 latiem), Lietuvā - par 8,7% - no 672 līdz 614 eiro (no 471,74 līdz 431,03 latiem), Igaunijā - par 6,5% - no 838 līdz 783 eiro (no 588,27 līdz 549,67 latiem).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv