Kas atrisinās ēku siltināšanas problēmu?

Apollo
92 komentāri

Tiekoties ar deputātiem Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijā, kur tika apspriesta iedzīvotāju lielo apkures rēķinu problēma, es jau paudu Ekonomikas ministrijas nostāju par to, ka valsts varētu nodrošināt ēku siltināšanas kredītus ar zemāku procentu likmi, šādi motivējot dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties savu māju siltināšanas procesā. Diskusijā uzsvēru, ka šim nolūkam ir jāveido speciāls energoefektivitātes fonds, savukārt siltināšanas projekti būtu jārealizē profesionālām energoservisa kompānijām (ESKO).

Kas atrisinās ēku siltināšanas problēmu?

Foto:No personīgā arhīva

Un, lai gan deputāti kopumā šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi, uzskatu, ka mans pienākums ir par rastajiem risinājumiem informēt arī plašāku sabiedrību. Tāpēc sākšu ar to, ka galvenais šāda risinājuma uzdevums būtu nodrošināt samazinātas kredītu procentu likmes. Tas palīdzētu iedzīvotājiem īstenot kompleksus energoefektivitātes pasākumus dzīvojamajās mājās, vai nu neņemot kredītus vispār, vai arī ieguldot tajos ievērojami mazāk savu līdzekļu. Taču par visu pēc kārtas.

Būvniecības lamatas

Eksistē vairākas savstarpēji saistītas problēmas, kuru dēļ, ēku siltināšana Latvijā rit tik gausi. Vispirms jau ēku siltināšana ir pietiekami komplekss pasākums, tāpēc, ja ar to nevēlas nodarboties namu apsaimniekotājs vai atbalstīt pašvaldība, kā tas ir gadījumā ar Rīgu, pašiem iedzīvotājiem ir visai grūti «iekustināt» šo procesu ar saviem spēkiem vien.

Ir jāveic energoefektivitātes audits, tad ir jāsameklē projektētājs un jāsagatavo ēkas tehniskais projekts. Tad jāatrod pietiekami kvalificēts būvnieks, kas to spēs paveikt, un būvuzraugs, kas šo būvniecības procesu uzraudzīs. Un visbeidzot, jāiesniedz Eiropas struktūrfondiem projekts, lai saņemtu līdzfinansējumu līdz 50% no kopējām siltināšanas izmaksām.

Darbības, kas jāveic, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta, ir pietiekami komplicētas, un tāpēc cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes siltināšanas jomā ir viegli kļūdīties praktiski jebkurā no projekta posmiem.

Pats lielākais risks ir tāds, ka, ja kādā no minētajiem posmiem kaut kas tiks izdarīts nepareizi, mājas iedzīvotāji vienkārši pazaudēs naudu un pie cerētā siltuma ietaupījuma netiks. Vai arī saņems mazāku Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Vienas pieturas siltināšana

Tādēļ, lai tā nenotiktu, mūsu uzdevums būtu radīt labvēlīgus apstākļus energoservisa kompānijām (ESKO), kas varētu ar visiem šiem jautājumiem nodarboties profesionālā līmenī. Turklāt, strādājot balstoties uz «vienas pieturas siltināšanas» principiem, šādas kompānijas varētu ar garantētu kvalitāti sniegt šos pakalpojumus dzīvokļu īpašniekiem. Uzņemoties arī visus ar to saistītos riskus. Te gan jāpiebilst, ka tāda pieeja darbosies tikai pie nosacījuma, ja ESKO redzēs arī savu iespēju nopelnīt. Tāpēc svarīgi ir izveidot tādu modeli, no kura ieguvēji būs visas iesaistītās puses.

Piemēram, ESKO varētu uzņemties riskus un atbildību par kredītiem un siltināšanu, bet pelnīt pēc tam uz ietaupītā siltuma rēķina. Praksē tas nozīmētu, ka energoservisa kompānija noslēdz līgumu ar mājas iedzīvotājiem, sakārto nepieciešamos dokumentus un sagatavo projektu. Pati saņem kredītu un nosiltina ēku, bet pēc tam noteiktu laiku pelna uz siltumenerģijas starpības rēķina.

Savukārt, lai motivētu pašus iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties ēku siltināšanas procesā, ir doma, ka valsts varētu ieviest papildus «grantus» par noteiktu ēku energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, kurus piešķirtu pēc projekta pabeigšanas. Ar to palīdzību attiecīgi arī būtu iespējams segt 10% līdz 20% no siltināšanas projekta vērtības, kas ir vēl viens labs stimuls ne tikai siltināšanas projektu uzsākšanai, bet arī to sekmīgai novešanai līdz galam.

Iedzīvotāju ieguvums pie esošās situācijas un apstākļiem, kad neviens nevēlas uzņemties jaunas finansiālās saistības, ir optimāls, jo cilvēkiem nevajadzēs raizēties par papildus izdevumiem, siltināšanas procesu vai tā kvalitāti. Galvenā ieinteresētā puse šajā gadījumā būs energoservisa kompānija, kuras peļņas procents ilgstošā periodā ir tiešā veidā atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi nosiltināta konkrētā ēka.

Nemaz nerunājot par to, ka iedzīvotāju apkures rēķini samazināsies uzreiz. Te gan ir jāsaprot, ka pie modeļa, kurā visus riskus uzņemas ESKO, sākumā iedzīvotāju ietaupījums varētu būt tikai kādi 10 līdz 20% no apkures summas (atkarībā no līguma formas un termiņa). Savukārt, kad ēkas siltināšana sevi atpelnīs un līguma termiņš beigsies, ietaupījums varētu pieaugt līdz pat visiem 50% no apkures kopējās summas. Tas ir reāls risinājums, ja vēlamies sakārtot šo problēmu bez papildus ieguldījumiem no iedzīvotāju puses.

Risinājums kredītu slogam

Pēc ekspertu vērtējuma, Latvijā var renovēt 60% līdz 70% ēku, proti, ap 25 000 daudzdzīvokļu māju aptuveni 38 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Jau šobrīd ir aprēķināts, ka tam būtu vajadzīgi aptuveni 2,7 miljardi latu, kuru valstij vienkārši nav. Tas nozīmē, ka būs jāpieliek gan izdoma, gan zināšanas, lai problēmai atrastu ekonomiskus risinājumus. Un te nav runa tikai par parastu budžeta pārdali, jo tas jautājums šādā ceļā vienkārši nav atrisināms.

Tāpēc arī Ekonomikas ministrija rosina izveidot dzīvojamo ēku energoefektivitātes fondu. Šim fondam savukārt varētu paredzēt 50 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kas, sadarbojoties ar komercbankām Eiropas attīstības bankām (ERAB, EIB, ZIB), realitātē nodrošinātu investīciju pieejamību līdz pat 250 miljoniem latu. Turklāt šādi fonda darbības principi palīdzētu nodrošināt līdzekļu rotāciju, kas praktiski nozīmē, ka par pazeminātu procentu likmi varēs nosiltināt vēl vairāk māju.

Ja šī iecere tiks īstenota, energoefektivitātes fonds sāks darboties jau ar 2015.gadu, un tā līdzekļus varēs saņemt gan tie, kas siltināšanu veiks saviem spēkiem vai ar namu apsaimniekotāju palīdzību, gan arī tie, kas vēlēsies, lai viņu vietā to izdara ESKO.

Ar laiku, kad jaunā ēku siltināšanas sistēma būs ne tikai ieviesta, bet arī sevi pilnībā pierādījusi praksē, varētu apsvērt iespēju piesaistīt līdzekļus no tiem ieguldījumiem, kas tiek veikti otrajā pensiju līmenī. Taču pagaidām par to vēl ir pāragri runāt. Priekšā vēl ir ejams pietiekami garš ceļš.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv