Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Tik dažādais Latvijas hokeja zilonis

Apollo
9 komentāri

Aizvadīta novembra hokeja pauze, kad klubi savus spēlētājus vismaz Eiropā ir spiesti nodot izlases ziņā. Ne vienmēr tas gan tiek darīts, ko itin drīz redzēsim Latvijas basketbola izlasē, jo sportā pirmais bauslis tomēr ir: kurš maksā, tas arī pasūta mūziku. Hokeja izlases sakarā sevišķi daudz mūzikas pasūtītāju gan nebija, taču vienmēr taisnprātīgais hokeja fans, kurš ikdienā varbūt pat neieredz Rīgas «Dinamo», izlasē tomēr grib redzēt visus labākos. Arī no «Dinamo». Taču ne par «Dinamo» šis stāsts, bet par Latvijas hokeju.

Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Tik dažādais Latvijas hokeja zilonis

Viesturs Koziols, LHF

Var jau būt, ka kaut kad iepriekšējā prezidenta Kirova Lipmana laikos ir bijis gadījums, kad novembra pārtraukumā spēlē četras Latvijas izlases, taču sešas, kā tas bija pagājušajā nedēļā, es gan neatceros. Francijā – Bobs Hārtlijs ar 1. izlasi, Klaipēdā – Valerijs Kuļibaba ar Latvijas klubu izlasi, trim dinamiešiem un vienu ārzemnieku; Ventspilī – Kārlis Zirnis tautai un «Sportacentrs.tv» ekrānos atrādīja kaut ko no Latvijas junioru izlases (U-20); Oļegs Sorokins uz trim spēlēm Norvēģijā bija aizvedis U-18 izlasi, kurai pavasarī Rīgā pasaules čempionāts 1. divīzijā; ar Norvēģiju trīs dienas Ozolniekos cīkstējās Aigara Razgala vadītā U-17 izlase, bet Minskā par Prezidenta kausu (saprotams, kura) cīnījās Juris Ozols un Latvija U-16. Lai sīki paskaidrotu, kas ir kas un kāpēc tieši tā, lieti noderētu t.s. Ekseļa tabula. Jo latvju hokeja zilonis ir ļoti dažāds.

Aptaustot to tikai Francijā, Seržī un Amjēnā, kur Eiropas demokrātisko vērtību radītāji franči tomēr negribēja nodrošināt vismaz interneta tiešraidi un kur protokola aizpildīšana kliboja ar abām kājām, liekas, ka Latvijas nacionālā (pirmā!) izlase ir uz pareizā ceļa. 7:5 pret krietni atjaunināto Baltkrievijas izlasi ir tikai loģisks iznākums, bet 4:1 pret 2018. gada olimpisko spēļu dalībnieci Slovēniju, mums ar Rihardu Cimermani vārtos, ir vērā ņemams panākums. Tāpat kā 3:1 pret turnīra saimnieci Franciju. Francijai tas gluži nebija optimālais sastāvs: no pērn PČ Parīzē spēlējušajiem – deviņi, tomēr savās mājās palikt pēdējais negrib pat francūzis. Priecē vārtu guvumi – 14, pirmajā mačā pārāk bieži tomēr Ivars Punnenovs ticis atstāts vienatnē pret naidnieku. Zirgā bijis jaunais izlases kapteinis Roberts Bukarts, labas atsauksmes dzirdētas gandrīz par visiem Seržī un Amjēnā spēlējušajiem, taču slavēti tiek Uvis Balinskis, Kristaps Zīle, Ralfs Freibergs, Rodrigo Ābols, Rihards Bukarts, šobrīd gandrīz visi, kā jau tas uzvarētāju nometnē klājas. Un vadonis (Hārtlijs) palicis Francijā – pelnītā atvaļinājumā.

Par Klaipēdas uzvarām plaukstas var sist visi tie, kam sirdī Latvijas virslīga jeb OHL. 9:2 pret Ukrainu (praktiski U-20), 5:3 pret Lietuvu ar 44 gadus veco Darju Kasparaiti un abiem dinamiešiem – Mantu Ārmali un Neriju Ališausku ierindā. 13:0 pret Igauniju... Ko tur komentēt? Latvijas virslīgas hokejs ir līderis Baltijā un tāds droši vien vēl būs ilgi. Kaut mūsu izlasē nebija neviena kurbadieša – jāgatavojas taču Kontinentālajam kausam...

Droši vien tas ir gan labi, gan slikti, ka visa Latvija «Sportacentrs.tv» varēja vērot spēles no Ventspils. Kur Kārļa Zirņa vadītā U-20 izlasē trijās spēlēs iemeta veselu vienu golu... Gluži kā «Dinamo» KHL. Arī spēles stils (maniere) bija līdzīga kā vecākajam brālim – visi slido, visi cīnās, met pa vārtiem, bet vienalga zaudē. 0:2 pret Baltkrieviju un 0:2 pret Dāniju nekas traks vēl nav, galu galā bija 0:1, pa ripai pašās spēles beigās ielidojot mūsu tukšajos vārtos. Galu galā dāņu U-20 jau ceturto gadu pēc kārtas spēlēs elites grupā (pērn 5. vieta), bet baltkrievi tur atkal tikuši. Vairāk apbēdināja 1:4 pret Austriju. Ar kuru pēc mēneša jāspēlē 1. divīzijas čempionātā Francijā. Nepieklājas U-20 desmitajai labākajai izlasei tik pārliecinoši zaudēt piecas vietas rangā zemāk esošajiem austriešiem. Kurus tad mēs grasāmies uzvarēt Meribelā? Vāciju (pērn 12. v.), Franciju (13.) vai Kazahstānu (14.)? Ar Ungāriju vien nepietiks, lai atgrieztos elitē. No visām sešām izlasēm tieši U-20 pārbaudes turnīrs bija svarīgākais. Laika līdz PČ – piecas nedēļas. Tagad tikai spēles klubos. Zirnim un viņa palīgiem laiks pārdomām. Jā, pie Hārtlija bija trīs juniori – Emīls Ģēgeris, Pauls Svars un Roberts Kaļķis, bet kurus no Amerikas aicināt uz pēdējo treniņnometni? Potenciālais ripu metējs Renārs Krastenbergs (Ontaro juniori) savainots, pagaidām galīgi neiet arī Erlendam Kļaviņam. Drošs Zirnis var būt par diviem vārtsargiem, no kuriem viens – Gustavs Grigals spēlē viņa komandā Šreveportā (NAHL), otrs – Mareks Mitēns – studentu spēcīgajā līgā (NCAA). Ir Verners Egle (USHL, ASV stiprākā junioru līga), ir Roberts Bļugers, Emīls Ezītis, Markuss Komuls (NAHL), Tomass Zeile, Artjoms Kopass (NCDC) un vēl vismaz 15, kas pēc vecuma der U-20 izlasei. Varbūt tāpēc arī Zirnis kā vienu no saviem palīgiem izvēlējies amerikāni Frensi Anzaloni?

Prieks par U-18 izlasi. Nospēlēt ar norvēģiem viņu mājās 3:0, 4:3 (overtaimā) un 2:3 (bullīšos)? Tas nemaz nav slikti. Turklāt Oļegs Sorokins esot diezgan eksperimentējuši ar sastāvu. Kopā ar dvīņubrāļiem Nauri un Nilu Sējējiem (Ženēva) izlasē bijuši vēl četri leģionāri, izlases bijušā uzbrucēja Aleksandra Semjonova dēlu Maksimu ieskaitot. Bet labākais spēlētājs - Vladislavs Barkovskis no Daugavpils.

U-17 izlase Minskā sāka ar 4:5 bullīšos pret Baltkrieviju, kaut bija vadībā ar 4:1, 1:4 pret Krievijas U-16 izlasi ir normāls rezultāts, 4:0 pret Slovākiju – vairāk nekā normāls.

Tepat Ozolniekos Aigara Razgala U-16 izlase trīs reizes sacentās ar Norvēģiju – 5:3, 6:7 (OT) un 2;5.

Latvijas hokeja zilonis ir stipri daudzšķautņains, ar gandrīz 250 kājām ārpus Latvijas. Tiem, kas visu mēdz pārprast, paskaidrošu, ka apmēram 250 mūsu dažāda vecuma un meistarības spēlētāji spēlē ārpus Latvijas. Kā salipināt kopā visus labākos vienā spēcīgā zilonī?          

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv