Kas kopīgs pesticīdiem ar enerģijas dzērieniem?

Apollo
35 komentāri

Šobrīd jau kādu laika sprīdi Eiropas Savienības dienas kārtībā aktuāls ir kļuvis jautājums par regulējumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantotām vielām, kas no augsnes nonāk pārtikā un sekojoši tālāk cilvēka organismā. Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EFSA) tikko nākusi klajā ar viedokli, ka ne visas lauksaimniecībā izmantojamās ķīmiskās substances ir endokrīnajai sistēmai bīstamas un viennozīmīgi klasificējamas kā endokrīnie «traucēkļi» (endocrine disruptors – angļu val.).

Kas kopīgs pesticīdiem ar enerģijas dzērieniem?

Foto:Evija Trifanova/LETA

EFSA secinājumi ir izraisījuši ne tikai dažādu viedokļu sadursmi. Daudzi apšauba EFSA secinājumus kā tādus, jo tie nešķiet pietiekami «pareizi». Eiropas graudaugu ražu aizsardzības asociācija uzskata, ka šādi jauninājumi ir lieki, proti, viss jau sen ir definēts, vides aktīvisti uzskata, ka ķīmisko vielu krass dalījums endokrīni aktīvajās un endokrīni traucējošajās ir lieks, jo ir daudz lauksaimniecībā izmantojamo vielu, kas nonāk pārtikā, un tās visas tomēr atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu. Visbeidzot pretvēža kustības pārstāvji ir pārliecināti, ka jaunā definīcija ir ļoti nenoteikta un faktiski reti kura lauksaimniecībā izmantojamā viela varētu tikt klasificēta kā endokrīnās sistēmas graujoša, un EFSA viedoklis tādējādi pesticīdu ražotājiem ir pārāk labvēlīgs.

Vērojot ažiotāžu ap jauno Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kurš pirms nedēļas nosūtīts uz Eiropas Komisiju saskaņošanai, gribas teikt, ka šie abi gadījumi ir visai identiski – gan enerģijas dzērienu, gan pesticīdu gadījumā radusies skepse par EFSA kā centrālās Eiropas institūcijas zinātnisko pētījumu pareizumu, tiem pretnostatot savu subjektīvo viedokli kā «pareizāku». Gan pesticīdu, gan enerģijas dzērienu gadījumā EFSA ir tā organizācija, kas Eiropas Komisijas uzdevumā, pēta un publicē zinātniskus secinājumus par attiecīgo produktu ietekmi uz Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju veselību.

No juridiskā aspekta raugoties, jebkurā gadījumā, vai tie ir pesticīdi vai enerģijas dzērieni, lai interneta portālu līmeņa sarunas pārtaptu darbībās, kā rezultātā jautājums tiktu pārskatīts Eiropas Komisijā un Parlamentā, EFSA atzinumu par kāda produkta nekaitīgumu veselībai var apšaubīt un noraidīt vienīgi, veicot līdzvērtīgu pētījumu, kurš veikts ar tādu pašu metodoloģiju.

Tā kā EFSA sniedz atzinumus par dažādu produktu, to sastāvdaļu un ķīmisko substanču, kas saistīti ar pārtikas produktu ražošanu un patēriņu uzturā, ietekmi uz patērētāju veselību, kas ir augstas atbildības joma, tā ir ieviesusi virkni pašregulējošus noteikumus un darbības principus, kuru pamatā ir strikti juridiski kritēriji. Tostarp pastāv riska izvērtējuma zinātniskā procesa «caurspīdīguma’’ vadlīnijas, tai skaitā, attiecīgā riska izvērtējuma procesā jāizmanto standartizētas procedūras un terminoloģija, datu avotiem jābūt aprakstītiem, kvalitatīvi izvērtētiem un piemērotiem izvirzītajiem viedokļiem, jebkuru datu «izslēgšana» vai «neiekļaušana» atzinumā ir racionāli jāpamato, turklāt jāuzrāda un jāizskaidro konkrētais riska aprēķināšanas matemātiskais modelis.

Pārskatot Latvijas sagatavoto likumprojektu par enerģijas dzērienu apriti un vēlamajiem ierobežojumiem mūsu valstī, ļoti skaidri un saprotami iezīmējas likumdevēju mērķis rīkoties Latvijas jauniešu interesēs un veikt darbības, kas tos atturētu no pārmērīga enerģijas dzērienu patēriņa, bet nepārliecinoši un maldinoši ir argumenti un faktoloģiskā bāze. Jāņem vērā, ka 2009. gadā publiskotais EFSA Pārtikas piedevu un uzturvielu avotu padomes Zinātniskais viedoklis tapis 10 ! gadu nevis mēnešu laikā, un tas secina, ka enerģijas dzēriena sastāvā esošās vielas ir drošas patēriņam.

Ja paraugās uz likumprojekta par «Enerģijas dzēriena apriti» anotāciju, tad tur, pirmkārt, dominē dati, kas attiecas uz Amerikas, Austrālijas un Jaunzēlandes patēriņa tirgus īpatnībām un situāciju, kas diez vai var būt adekvāti Latvijas tirgum, otrkārt, zinātnisku pētījumu vietā ir uzskaitīts interneta resursos atrodamas neverificētas (angliski - peer reviewed) informācijas apkopojums. Tai skaitā raksti, kas apraksta dažu atsevišķu cilvēku veselības problēmas, kas it kā varbūt varētu būt saistītas ar enerģijas dzērienu lietojumu, gan nepierādot šo kauzālo saikni.

Juridiski raugoties, šādi mēs pierādām, ka mākam rīkoties ar internetu, bet nepierādām, ka mums ir pētījumi, kas veikti par Latvijas jauniešu patēriņu tādā metodoloģijā, kas pārbaudīta un pieņemta EFSA.

Veselības aizstāvju un pārtikas ražotāju (tai skaitā – pesticīdu) interešu sadursme ir zināmā mērā neizbēgama un kopumā sabiedrībai lietderīga. Tās rezultātā top jauni produkti ar samazinātu kaitīgo vielu klātbūtni tajos. Vienīgi revolucionārā ātrumā nekas Eiropas Savienībā nenotiek, jo ikviens ierobežojums jābalsta pierādījumos, kas veikti atzītā zinātniskā metodoloģijā. Citādi mēs jau rīt pat mestos aizliegt neskaitāmus pārtikas produktus, kas nu kuram subjektīvi šķistu neveselīgi – vai tās būtu kūkas, desas vai margarīns.

Jautājums par pesticīdos sastopamo vielu (nelabvēlīgo) ietekmi uz cilvēka endokrīno sistēmu turpināsies – Eiropas pārtikas drošības aģentūras Zinātniskā padome ir izstrādājusi zinātniskus kritērijus bīstamo vienu identificēšanai. Padomes eksperti arī rekomendē specifiskas testēšanas metodes un testēšanas stratēģijas nākotnei. Pierādījumu iegūšana, kas kalpo par pamatu aizliegumiem – tas «par nelaimi» ir ilgs sarežģīts process.

Eiropas pārtikas drošības aģentūra strādā varbūt lēni, toties ar pierādāmiem secinājumiem. Šie pierādījumi ir pamats labas politikas praksei. Tā ir patiesība, ko Tiesīguma Koalīcija noteikti ievēros, pilnveidojot labas politikas praksi Latvijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv