Kas labs biznesam, tas nāk par labu valstij

Apollo
0 komentāru

Galvenie iemesli nopietnajām problēmām, kurās šobrīd atrodas Latvijas ekonomika, manuprāt, ielikti jau 90. gadu sākumā. Tajā laikā diemžēl netika formulēti galvenie Latvijas tautsaimniecības attīstības virzieni starptautiskajā darba dalīšanas sistēmā un jaunos tirgus nosacījumos pilnīgi jaunā ekonomiskajā telpā. Turklāt netika izveidotas savstarpēji izdevīgas un pragmatiskas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Kas labs biznesam, tas nāk par labu valstij

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Es īsi pieskaršos tiem uzdevumiem, kurus, kā man šķiet, nepieciešams atrisināt tuvākajā laikā, lai uzlabotu valsts ekonomisko klimatu.

Reālu stratēģisku virzienu noteikšana valsts ekonomikas attīstībai
 
Atzīmēšu, ka galvenajiem attīstības virzieniem jāpamatojas uz objektīviem resursiem, valsts iespējām, un tiem jābūt orientētiem uz eksportu.

Šāds virziens (šobrīd jau pēc vairākuma domām) ir tranzīta un loģistikas biznesa attīstība šī jēdziena plašākajā nozīmē. Šajā ziņā pārliecinošs ir valsts tēls kā biroju, loģistikas un finanšu centrs vai tilts. Ja Ķīna ir pasaules darbnīca, Polija – Eiropas Savienības darbnīca, tad Latvija ir Eiropas Savienības loģistikas centrs. Turklāt ļoti svarīga ir ne tikai ekonomisku preferenču, bet arī efektīva politiskā atbalsta radīšana šim virzienam. Acīmredzot visi pūliņi šajā virzienā nebūs perspektīvi, ja politiķi no viena tilta puses «bombardēs» piebraucamos ceļus. Citiem vārdiem sakot, VIRZĪŠANĀS UZ AUSTRUMIEM IR VIRZĪŠANĀS ARĪ UZ RIETUMIEM UN OTRĀDI. Kā piemērs panākumu gūšanai šajā jomā ir lidostas «Rīga» attīstība, kad valsts reālās iespējas precīzi sakrīt ar uzņēmējdarbības virzienu un politisko gribu. Te, pretēji skeptiķu šaubām, īsā laikposmā izdevās vairāk nekā 4 reizes palielināt pasažieru plūsmu, un process turpina aktīvi attīstīties. Aviokompānija „airBaltic” ieņēma līdera pozīcijas reģionā, izstūma daudzus konkurentus un ekonomiskās krīzes apstākļos demonstrē lieliskus rādītājus.

Otrs perspektīvs virziens, mūsu skatījumā, ir uz eksportu orientēta intelektuāli ietilpīga ražošana.

Kamēr saglabājas labi izglītoti un kvalificēti kadri, šo virzienu ir iespējams attīstīt. Iekšējās devalvācijas rezultātā Latvija no jauna kļūst pievilcīga tiešajām ārzemju investīcijām ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Pastāv vesels klāsts ražošanas virzienu, kas orientēti uz ES tirgu, kuros Latvija ir spējīga izkonkurēt Poliju un dažas citas Austrumeiropas valstis. Daži no tādiem virzieniem ir metālapstrāde, dziļā koksnes pārstrāde, pārtikas rūpniecība.

Lauksaimniecība un zvejniecība

Šīs nozares sniedz ne tik daudz ekonomisku, cik politisku un kultūroloģisku nozīmi. Tām ir senas tradīcijas un tajās iesaistīta liela daļa pamatiedzīvotāju. Neesmu speciālists šajās nozarēs, bet saprotu, ka nepieciešama mūsdienīga kompleksa valsts atbalsta programma. Eiropas Savienības valstīs ir uzkrāta milzīga pieredze, piemēram, Lietuvā sasniegti ievērojami pozitīvi rezultāti.

Galvenie attīstības avoti

Budžeta deficīta apstākļos ar visai ierobežotām valsts iespējām galvenie attīstības avoti ir tiešās privātās investīcijas un ES struktūrfondu līdzekļi.

Privātās investīcijas

Kad runa ir par ārzemju investīcijām, jānošķir nosacīti kaitējošas un neapstrīdami labvēlīgas investīcijas. Pirmās – ne visai lielā skaitā, bet eksistē. Raksturojošs piemērs tam, manuprāt, ir praktiski monopolizēti pārtikas tirdzniecības tīkli. Atdodot tirdzniecību ārzemniekiem, mēs radām nopietnus zaudējumus vietējai lauksaimniecībai.

Vairumā gadījumu privātās investīcijas neatkarīgi no nacionālās piederības ir ļoti svarīgas. Mums ir neliela un tāpēc ļoti mobila ekonomika. Gada budžets ir aptuveni 4 miljardi latu. Tas nozīmē, ka 5–6 lieli projekti (turklāt, ņemot vērā, ka aptuveni 35% no projekta līdzekļiem nodokļu veidā nonāk visu līmeņu budžetos) tuvākajā nākotnē būtiski uzlabotu ekonomisko situāciju valstī. Šajā saistībā tiek piedāvāts izveidot darba grupu, kura spēs operatīvi piedāvāt investoriem vairākus pievilcīgus biznesa projektus.

Minēšu piemērus, kad šādi projekti tika palaisti garām būtisku birokrātisku šķēršļu dēļ:

• Nerealizēts pasažieru termināļa celtniecības projekts lidostā «Rīga» ar kopējo vērtību aptuveni 300 miljoni eiro (vairāk nekā 100 miljonu no šī projekta nonāktu nodokļos, kas būtu ļāvuši nesamazināt algas skolotājiem, medmāsām un ierindas policistiem);

• Nerealizēts konteineru termināļa celtniecības projekts Rīgas ostā ar kopējo vērtību aptuveni 500 miljoni eiro.
Te noteikti var minēt arī citus piemērus.

ES struktūrfondi

Latvijā norisinājās garas diskusijas par iespējamajiem ieguvumiem un kaitējumiem, iestājoties Eiropas Savienībā. Eirooptimistiem un eiroskeptiķiem bija savi argumenti. Neapšaubāma priekšrocība, iestājoties ES, ir piekļuve ES fondu bezatlīdzības finansējumam. Mēs iemanījāmies saņemt daudz no tā, par ko brīdināja eiroskeptiķi (inflācija, cenu paaugstinājums, darbaspēka izbraukšana no valsts utt.) un pilnos apmēros nesaņēmām līdzekļus no ES struktūrfondiem. Rezultātā – starptautiskās palīdzības līdzekļu piesaiste ar procentiem un bezatlīdzības naudas nesaņemšana.

Piezīme. Pārsteidz fakts, ka, neskatoties uz šobrīd valsts kasē esošajiem ievērojamiem brīvajiem līdzekļiem, valdība turpina ņemt kredītu «dzīvajā naudā», bet ne kā kredītlīniju (piemēram, bankas sistēmas uzturēšanai), kas ir daudz lētāk.
   
Ekonomikas stimulēšana un pievilcīga investīciju klimata izveide

Kā jau minēju iepriekš, tā kā ātrākai ekonomikas reanimācijai jāpiesaista investīciju resurss, svarīgākais valdības uzdevums ir investīcijām labvēlīgas vides izveide. Pirmajā posmā runa ir ne tik daudz par kopējā nodokļu sloga samazinājumu, cik daudz par virkni fiskālu procedūru modernizāciju. Saistībā ar šo jautājumu Darba devēju konfederācijai, Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Ārvalstu investoru padomei, ekonomistiem un atsevišķiem biznesmeņiem bija daudz konkrētu un noderīgu priekšlikumu. Diemžēl nekas netika realizēts praksē. Kā piemēru atzīmēšu atsevišķus ierosinājumus:

• ienākuma nodokļa likvidācija ražošanā reinvestējamajai peļņai;

• PVN un ienākuma nodokļa nomaksa ar kases metodi (no faktiski saņemtās naudas, bet ne no akta par izpildīto darbu);

• ienākuma nodokļa nomaksa no faktiskās peļņas, bet ne pēc iepriekšējā gada fakta, kas ir kategoriski nepieļaujams pie krītošā darbu apjoma;

• Reālu preferenču izstrāde eksportētājiem.

Kopumā mums jāizveido nodokļu sistēma, kas būtu maksimāli pievilcīga, lai veicinātu lielo holdinga kompāniju centrālo ofisu izveidi Latvijā, kā to dara Malta, Kipra, Sanmarīno un citas nelielas ES valstis. Šveices, Norvēģijas un Vācijas nodokļu sistēmas mums nav labākais piemērs. Šeit nepieciešams arī minēt pasākumu kompleksu (ES noteikumu robežās), kas saistīti ar vietējā biznesa protekcionismu. Mūsu holdingā uzkrāta noteikta darba pieredze Lietuvā, Vācijā un Šveicē – visur eksistē pārdomāta šķēršļu sistēma ārzemju kompānijām. Tajā pašā laikā Latvijā – nekādas. Nepieciešams veikt kritēriju kontroli, kas nosaka nodokļu nomaksas lielumu kompānijai, kas piedalās valsts tenderos. Tas nepieļaus valsts iepirkumos piedalīties negodprātīgām kompānijām un ar to pašu palielinās nodokļu iemaksas budžetā.

Secinājumi un priekšlikumi

• Bizness un uzņēmēji ir veiksmīgas valsts eksistēšanas pamats. Kas labs biznesam, tas nāk par labu valstij.

• Galvenie ekonomikas attīstības avoti ir privātās investīcijas un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Izveidot darba grupu no kustības «Par labu Latviju!» dažādu profilu speciālistiem ievērojamu investīciju projektu piedāvājumu sagatavošanai.

• Svarīgākais nosacījums, lai piesaistītu privātās investīcijas, ir labvēlīgas biznesa vides izveide. Speciālai darba grupai apkopot Darba devēju konfederācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes, ekonomistu un atsevišķu biznesmeņu piedāvājumus un sekmēt to realizāciju ar valdības institūtu palīdzību maksimāli saspringtā laikā.

• Pie sabiedriskās kustības «Par labu Latviju!» dibināt labdarības fondu ar tādu pašu nosaukumu, lai tuvākajā perspektīvā rastu iespēju sniegt finansiālu atbalstu kustības dalībnieku izvēlētajās nozarēs.

• Dibināt «Par labu Latviju!» stipendijas, piešķirot tās Latvijas augstāko mācību iestāžu studentiem kustības dalībnieku profesionālajos virzienos. Iespējama arī tādu pašu prēmiju dibināšana sasniegumiem zinātnes un kultūras jomā.

• Ilglaicīgā perspektīvā izveidot Nacionālās ekonomikas pētniecības institūtu, kas nodarbotos ar monitoringu un Latvijas ekonomikas makroekonomisko rādītāju analīzi un izstrādātu rekomendācijas valdībai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv