Kas maksās par grautiņu

Apollo
0 komentāru

Vecrīgā sākuši piepildīties vārdi, kurus nekustamo īpašumu nozares uzņēmējs Edgars Šīns bija pateicis pērnā gada aprīlī saistībā ar savu biznesu: «Šis gads būs smags. Kā jau pēc ballītes. Glāzes sasistas, un kādam jāmaksā rēķins.»

Sekas pēc grautiņa Vecrīgā

Sekas pēc grautiņa Vecrīgā

Foto: «Apollo»/R.Oliņš

Aizvakar iesāktā mierīgā protesta demonstrācija naktī uz vakardienu pārauga grautiņos, kuru radītie zaudējumi sniedzas līdz simts tūkstošiem latu. Legālo protesta akciju mērķis bija tagadējais Saeimas deputātu sastāvs, bet cieta Saeimas ēka. Tās sakopšana izmaksāšot nepilnus divdesmit tūkstošus latu. Cilvēkus tracinošos valsts izdevumu samazināšanas pasākumus plānojusī Finanšu ministrija būs spiesta izdot tūkstošus desmit savas lielās ēkas daudzo logu stiklošanai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas logu nomaiņa prasīšot pāris tūkstošus latu. Līdzīgi papildu izdevumi uzgūlušies nacionalizētajai Parex bankai. Lielākais zaudētājs publiskajā sektorā ir Rīgas pašvaldība ar piecdesmit tūkstošiem latu.

No privātuzņēmumiem cietuši Latvijas balzama veikali, nekustamo īpašumu kompānijas Oberhaus birojs, muzikālais restorāns Fīlings u.c. īpašumi Rīgas centrā. Papildu rūpes bijušas mediķiem, kuru palīdzība Vecrīgā parasti nav nepieciešama piecdesmit cilvēkiem. Vislielāko papildu slodzi ir izturējušas dažādas policijas struktūrvienības. To darba rezultāts ir arī vairāk nekā simts aizturētu cilvēku, no kuriem droši vien izdosies piedzīt vismaz daļu nodarīto zaudējumu. No otras puses, jau ierosinātās krimināllietas izmeklēšana un iztiesāšana nozīmē izdevumus arī valstij vēl vairākus gadus uz priekšu.

Cerības uz apdrošinātājiem

Gan valsts, gan privātajiem īpašniekiem tagad var nākties ar tiesas starpniecību pārbaudīt un pārvērtēt, ko īsti nozīmē viņu līgumi ar apdrošinātājiem. Par iespējām segt zaudējumus arī uz viņu rēķina vakar izteicās Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs un Latvijas balzama preses pārstāvis Intars Rudzītis, bet īstenībā iegūt atlīdzību no apdrošinātājiem nebūs tik vienkārši.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis sarunā ar Neatkarīgo atsaucās uz 12. pantu Latvijas Republikas likumā Par apdrošināšanas līgumu, kurš atbrīvojot apdrošinātājus no saistībām segt zaudējumus karu, masu nemieru un pat tikai streiku gadījumā. J. Dumpis gan pieļāva, ka kāds apdrošinātājs uzņēmies apdrošināt arī šādus riskus, bet biežāk gan apdrošināšanas līgumos mēdzot būt atsauce uz Latvijas likumiem, kas nozīmētu, ka aizvakardienas grautiņu radītie zaudējumi uz apdrošinātājiem neattiecas. Tagad uzņēmējiem jādomā, vai uzņemties tiesas izdevumus, lai iegūtu tiesas skaidrojumu par viņu apdrošināšanas līgumu saturu. Šķiet, ka pirmā ar noraidošu apdrošinātāju pozīciju bija sadūrusies restorāna Fīlings vadītāja Elita Drāke. J. Dumpis minēja Tallinas piemēru, kur grautiņa radītos zaudējumus esot apmaksājusi valsts un pašvaldība, atzīstot savu vainu par nespēju nodrošināt kārtību pilsētā.

Amatpersonām vajag bērnus

Visticamāk, ka valsts un Rīgas pašvaldība tagad ķersies pie tādu noteikumu sacerēšanas, kas atļautu Doma laukumā sapulcēties tikai Latvijas bērnudārzu audzēkņu dziesmu svētku dalībniekiem, ja vien šādi dziesmu svētki valstī kādreiz tiktu rīkoti. Vakardiena sākās ar Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atziņu, ka, «ņemot vērā 13. janvāra grautiņu bēdīgo pieredzi, masu protesta akciju rīkošana Vecrīgā turpmāk var netikt pieļauta». «Vecrīga ir piemērota mierīga rakstura kultūras pasākumiem, primāri ģimenēm un bērniem. Pasākumi Vecrīgā, kas pieļauj grautiņu un nekārtību risku, nav pieļaujami,» viņa domu precizēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks.

Novirzīt protestētājus projām no Vecrīgas vēlētos arī tādi cilvēki, kuri nav kļuvuši par sabiedrības dusmu izgāšanas objektiem. «Ja nu reiz sabiedrība ir slima, tad nāksies pārdomāt, kā nepakļaut briesmām ne kultūras pieminekļus, ne pašus cilvēkus,» sarunā ar Neatkarīgo prātoja Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe. Viņam nācās atzīt, ka grautiņā ir izdauzīti logi arī Arhitektu savienības ēkai, kaut šī profesionālā biedrība nav izrādījusi nekādas politiskās aktivitātes. Par iespējamām cilvēku pulcēšanās vietām J. Dripe pieļautu Daugavas krastmalu vai stadionus, bet viņš arī atzina, ka tagadējo pulcēšanās iespēju atņemšana pati var kļūt par protesta akciju ieganstu.

Zviedrijas pieredze

Ļoti līdzīgas protesta akcijas kā tagad Rīgā J. Dripe ir piedzīvojis pirms dažiem gadiem Gēteborgā. Viņš strādājis par Latvijas vēstnieku Zviedrijā un bijis šajā pilsētā kopā ar Latvijas valdības delegāciju, kas ieradusies uz Eiropas valstu un ASV vadītāju apspriedi. Tādi pasākumi ir pasaules antiglobālistu organizāciju (to apzīmējums satur tādu pašu pretrunu kā vārdi «apaļš kvadrāts») protesta akciju mērķis. Nekārtību dalībniekus iegāzusi filmēšanas un fotografēšanas ierīču lielā izplatība. Pēc žurnālistu un amatieru filmām un fotogrāfijām daudzi cilvēki atpazīti un sodīti. Kopš tā laika plaša mēroga nekārtības ziemeļvalstīs nav notikušas, bet Zviedrijas policija reizi gadā atļauj, lai bļauj un dūres vicina divas aktīvistu grupas – viena par, bet otra pret ārzemnieku ieceļošanu Zviedrijā.

Protesta akcijas turpināsies

Sociologi uzskata, ka aizvakardienas akcijas nav devušas atrisinājumu Latvijas problēmām un sabiedrībā uzkrātajai neapmierinātībai. «Amatpersonu uzticības reitingi ir zemākie kopš 1996. gada, kad tika sākti šādi mērījumi, un es neredzu, kādi faktori varētu šos reitingus grozīt,» Neatkarīgajai teica socioloģiskās firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņa kolēģis no firmas Latvijas fakti Aigars Freimanis pieņēma, ka sabiedrībā izkristalizēsies trīs nostājas attiecībā pret grautiņiem u. tml. protesta formām. Viena grupa akcijas nosodīs ne tikai vārdos, jo baidīsies par savu īpašumu un personisko drošību. Otra grupa nebaidīsies atzīt, ka valdošie kaut kā jāsoda, kaut vai bojājot viņu īpašumu, ja vien to var izdarīt bez cilvēku upuriem. Trešā un lielākā grupa liekuļos, ka vardarbību neatbalsta, bet tas nenozīmē, ka tā pati nav uz vardarbību iekustināma. Aizvakardienas protesta akciju atšķirības zīme bijusi jaunu cilvēku piedalīšanās. Iepriekš protestēt nākuši gados vecāki cilvēki. No šādām cilvēku grupām politiķi iemanījušies iegūt daudz balsu vēlēšanās, bet nekas cits no viņiem nav bijis gaidāms. Tagad no iepriekš pārsteidzoši avantūriska optimisma pesimismā ir metušies jauni cilvēki, kuriem jāatdod studiju u. c. kredīti, bet – ak, kāds pārsteigums – neviens vairs nepiedāvā vieglu un labi atalgotu darbu ne ministrijās, ne bankās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv